Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume
Foto – Edijs Pālens/LETA

KNAB grib bruņot ar lielākām algām 6

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku atalgojumam ir jābūt lielākam, taču tas netiks izdalīts ārpus valsts pārvaldē strādājošo atlīdzības likuma, Saeimas deputātiem skaidroja Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

J. Citskovskis kopā ar KNAB priekšnieku Jēkabu Straumi vakar bija uzaicināts uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju oligarhu lietā. Jau pirmajā izmeklēšanas komisijas sēdē Straume aktualizēja jautājumu par zemajām izmeklētāju algām, tāpēc komisija vēlējās noskaidrot, kas lietas labā tiek darīts.

Dalīšana vēl nav sākta

Kaut gan Citskovskis uzsvēra, ka KNAB atalgojums esot premjerministra Māra Kučinska un Finanšu ministrijas prioritāšu sarakstā, tomēr pagaidām tikai formāli. Kā pastāstīja valdības vadītāja preses sekretārs Andrejs Vaivars, uz ekonomiskās izaugsmes rēķina, kā arī iztukšojot kabatas tām valsts pārvaldes iestādēm, kuras joprojām prasa naudu pabeigtām programmām, ir atrasti 80 miljoni eiro, bet to dalīšana vēl nav sākta. Tātad pagaidām nav zināms, vai tur atradīsies papildu nauda KNAB izmeklētāju algu celšanai, lai tās varētu sasniegt Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošo darba samaksu. Atgādināšu, ka šajā sistēmā nodarbināto, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku atalgojums tika izdalīts ārpus Atlīdzības likuma, un 2016. un 2017. gadā šajās jomās strādājošo algām tika piešķirti ievērojami papildu līdzekļi. Taču šāda izdalīšana ārpus likuma vairs neturpināsies, skaidroja Citskovskis un piebilda, ka patlaban tiekot vērtēta iespēja Atlīdzības likuma ietvaros pārskatīt konkrētu algu grupu maksimālos griestus, lai paaugstinātu maksimālās atlīdzības robežas. Bet šim mērķim netikšot piešķirti papildu līdzekļi, tas būšot jāīsteno uz darba efektivitātes palielināšanas un valsts pārvaldē strādājošo skaita samazināšanas rēķina.

Alga no 800 līdz 1000 eiro mēnesī

CITI ŠOBRĪD LASA

Tuvākajās nedēļās VK iesniegšot informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam ar priekšlikumiem valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pilnveidei. Citskovskis norādīja, ka nedēļas laikā būšot zināms, vai KNAB izmeklētāju un operatīvo darbinieku darba samaksas palielināšanai tiks piešķirti papildu līdzekļi. “Ja nebūs, tad skaidrs, ka kaut kas nav noticis, kā cerēts, un tad jāmeklē alternatīvas iespējas,” sacīja Citskovskis.

J. Straume pastāstīja, ka birojs savu pieprasījumu ir iesniedzis Ministru prezidentam.

“Mēs lūdzam investēt atlīdzības starpību starp Iekšlietu ministrijas un KNAB darbiniekiem. Mēs neprasām lielākas algas par Iekšlietu ministrijā strādājošo algām,” sacīja Straume.

KNAB mājas lapā internetā var pārliecināties, ka izmeklētāja alga pēc nodokļu nomaksas svārstās no 800 eiro līdz mazliet vairāk par 1000 eiro. Te gan jāpiebilst, ka tā ir kopā ar piemaksām par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, paaugstinātu fizisko un psiholoģisko slodzi. Piemaksām nevajadzētu būt kā algas sastāvdaļai, taču, kamēr nav noteiktas lielākas līdzvērtīgu amatu pieļaujamo algu maksimālās robežas, tikmēr ar piemaksām veidojas atlīdzības izkropļojumi.

Nesen Igaunijas ģenerālprokurore Lavli Perlinga nāca klajā ar priekšlikumu, ka tiesībsargājošo institūciju attīstībai ir jānovirza līdzekļi, kas konfiscēti notiesātajiem kriminālnoziedzniekiem. Ģenerālprokurores birojs ir konstatējis, ka šā gada pusgadā, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, konfiscēts divreiz vairāk līdzekļu, no kuriem 1,14 miljoni eiro ir ieskaitīti valsts kasē. Ģenerālprokurore norādīja, ka viņas birojs kopā ar izmeklēšanas iestādēm ir vienojies, ka jāpanāk, lai šī summa būtu vēl lielāka.

Reklāma
Reklāma

Vai tas ir iespējams arī Latvijā? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns pastāstīja, ka vienu daļu no konfiscētajiem līdzekļiem novirza cietušajiem, bet pārējo ieskaita valsts budžetā. Par labu valsts budžetam 2016. gadā tika konfiscēti 46 miljoni eiro. Tātad krietni vairāk nekā Igaunijā.

Vai izmantos konfiscēto naudu?

“Teorētiski runājot, šī daļa, ņemot vērā Eiropas praksi, varētu tikt izmantota pašu noziedzīgo nodarījumu apkarošanai nākotnē. Starptautiskā prakse ir tāda, ka šos līdzekļus ieskaita konfiskācijas fondā un naudu izmanto dažādu tehnisko līdzekļu iegādei, bet ne algām,” skaidroja Burkāns.

Latvijā no 1. augusta ir stājies spēkā “Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums”, un tajā ir noteikts, ka pusi no valsts budžetā ieskaitītajiem konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet ne vairāk kā divus miljonus eiro saimnieciskajā gadā, novirza Tieslietu ministrijas atsevišķā budžeta programmā, lai īstenotu nepieciešamos pasākumus finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai un atbalsta sniegšanai noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Tieslietu ministrijas budžeta programmas finansēšanas, līdzekļu sadales un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Tātad valdībai arī vajadzētu lemt, vai nav iespējams šajās naudas summās, kas gan ik gadu nav vienādas, rast iespēju lielākām KNAB izmeklētāju algām.