Mobilā versija
Brīdinājums +17.9°C
Maksis, Maksims, Raivis, Raivo
Pirmdiena, 29. maijs, 2017
28. augusts, 2015
Drukāt

Kā vērtējat Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Lauris Liepa, jurists, LU lektors: “Jau daudzu gadu garumā iestāde ir novājināta un iekšēji plosīta. Tā nav bijusi labākajā formā, to var redzēt viņu darbībā. Kamēr šis strīds KNAB vadībā nebūs atrisināts, nebūs iemesla gaidīt labus rezultātus. Atsevišķas operācijas, kas vērstas uz korupcijas atklāšanu, ir bijušas. Tas ir likumsakarīgi, pareizi un apsveicami, bet iestādei jāsniedz cilvēkiem apziņa, ka tā viņus sargā no amatpersonu pārkāpumiem. Pagaidām šīs sajūtas nav. Sagaidu, ka KNAB aktīvāk sodīs, veiks preventīvu apkarošanu un korupcijas novēršanu. Prevencija nozīmē reālus draudus saņemt sodu, un to es arī sagaidu. KNAB kļūs daudz jaudīgāks, līdzko tas izkļūs no iekšējo strīdu problēmām, kad viss KNAB darbosies kā vienota dūre no pirmā līdz pēdējam darbiniekam, kad iestādē strādās tikai profesionāļi.”

 

Gundars Jankovs, sabiedrības par atklātību “Delna” direktors: “KNAB darbību vērtēju kā viduvēju. Darba rezultāti ir formāli. Rādītāji parāda, ka saņemti tik un tik zvani, konstatēti tik un tik pārkāpumi utt. Neteiktu, ka tas ir maznozīmīgi, bet viņi nodarbojas ar sīkām vienībām. Nav Magoņa mēroga atklājumu, kur aktīvi, operatīvi strādāts. Viņi pārāk daudz fokusējas uz maziem gadījumiem. Neuzskatu, ka korupcija ir ierobežota, jo tā attīstās ļoti gudri. KNAB nav spējis sevi pierādīt kā spējīgu kukuļošanas apkarotāju. KNAB jānodarbojas ar politisko korupciju, ar lietām, kurās iesaistītas augstas amatpersonas, piecu eiro vērts policista uzpirkšanas gadījums jānodod citām iestādēm.”

 

Baiba Strautmane, žurnāliste: “Skaidrs, ka visi pamanīja Magoņa lietu. Tāpat visi pamanīja, cik ārkārtīgi neveikla ir KNAB komunikācija ar sabiedrību. Protams, viņi nevar stāstīt sīkumus un izmeklēšanu ietekmējošas lietas, bet nav pieļaujams, ka tik ilgi nerīkoja nekādu sabiedrības informēšanas pasākumu. Tad nāca Strīķe ar saviem komentāriem un Streļčenoks ar atbildi, kas kopumā iestādi parādīja izcili neprofesionālā gaismā, kā tādu pusaudžu organizāciju, kas neprot strādāt ar cilvēkiem. Atliek cerēt, ka operatīvā darbība ir līmenī un tajā ziņā problēmu nebūs. Man kā pilsonei nav skaidrs, kas mūsu centrālajai korupcijas apkarošanas iestādei ir svarīgākais – lielie, mazie noziegumi vai vēl kas? Uzskatu, ka KNAB nevajag uzņemties sīkumu izmeklēšanu. To var darīt citas iestādes. Korupcija joprojām bremzē valsts attīstību, un, visu uzmanību vēršot uz apjomīgajiem korupcijas gadījumiem, to varētu mainīt. Korupcijas apkarošanai konstruktīvu pieeju nejūtu, bet gribētu.”

 

Valts Kalniņš, “Providus” pētnieks: “Kriminālprocesu skaits nav pats svarīgākais. Svarīgāk ir, cik tie ir nozīmīgi. Bijuši atsevišķi gadījumi, kuri ir nozīmīgi. Kaut vai Magoņa lieta, vēl daži, bet tādi ir reti. Kopumā Latvijā korupcijas apkarošanu, sākto izmeklēšanu, pie atbildības saukto amatpersonu skaits ir neadekvāti zems – tie apmēri nav tādi, lai amatpersonas baidītos iesaistīties koruptīvās darbībās. Pēc mūsu datiem, pērn 1. instancē notiesāja deviņas amatpersonas. Tas ir ārkārtīgi mazs skaits. 2005. gadā notiesāja 96 personas. Redzams, ka notiesāto skaits ir radikāli samazinājies. Var jau būt, ka amatpersonas vairs neiesaistās korupcijā, bet varbūt izmeklēšanu neveic kvalitatīvi vai ir vēl citi iemesli. Problēma ir arī tā, ka nav visaptverošas statistikas par nodarīto. Uzskatu, ka vajadzētu censties pilnveidot izmeklēšanas kvalitāti. Kas ir vēl svarīgāk – KNAB jāstrādā pie sava tēla, jāveicina sabiedrības iesaistīšanās un sadarbība.”

 

Uzziņa

KNAB darbības rezultāti šā gada pirmajā pusgadā:

sāktas sešas kriminālvajāšanas pret 15 personām;

izskatīti 74 personu iesniegumi, 65 gadījumos veiktas pārbaudes;

kopumā sāktas 133 resoriskās pārbaudes, 90 pabeigtas;

saņemti 593 iesniegumi no fiziskām un juridiskām personām;

veiktas 224 pārbaudes, izvērtēta 481 amatpersonas darbība, pārbaudītas 662 amatpersonu deklarācijas, sākta 131 lietvedība;

pieņemti 104 lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās;

naudas sodi uzlikti 56 amatpersonām par kopējo summu 5500 eiro;

septiņām personām lūgts valstij atlīdzināt zaudējumus 4266 eiro apmērā, kopumā amatpersonas valsts budžetā pārskatīja 6590 eiro;

izmeklēšanas nodaļā atrodas 
40 krimināllietas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. ĻOTI NEGATĪVI, KAMĒR SO IESTĀDI VADA TĀ VIDUVĒJĪBA!!!

  2. Korupcijas darbu vērtēju ļoti negatīvi. Pirmkārt jau ar to, ka saeimas deputāti, komandē ko darīt , ko atlaist utt. tas nav pieļaujams. šai ir jābūt neatkarīgai iestādei.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nodokļu reformas ēnā

Nevienlīdzības plaisa pletīsies vēl?

Eiropas Komisija šonedēļ publiskojusi atzinumu par Latvijas plānotajām nodokļu reformām, norādot arī uz nepilnībām. Citstarp EK aizrāda Latvijas valdībai, ka pārāk maz tiekot darīts, lai samazinātu ienākumu nevienlīdzību un pārliktu nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un kapitālu. Izskan arī viedokļi, ka no nodokļu izmaiņām lielāku labumu gūs uzņēmēji, arī mājsaimniecības ar vidējiem un lieliem ienākumiem, bet ne mazturīgie. Iepriekš arī Pasaules banka aicinājusi Latvijas valdību ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai mazinātu plaisu starp bagātajiem un trūcīgajiem Latvijā. Bankas speciālisti izstrādājuši konkrētu piedāvājumu, kur nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem būtu mazāks nekā turīgākajiem iedzīvotājiem. Tomēr šie ieteikumi netiek ņemti vērā, jo esot politiski grūti īstenojami.

Vai atbalstāt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu?
Māris Antonevičs: Nevari vairs izturēt? Ej balsot! (11)Vēlēšanu iecirknis nav Pelnrušķītes balle, kur meklē īsto un vienīgo, tā ir vieta, kur paust savu politisko nostāju
Māris Zanders: Nomenklatūras psiholoģija nav mainījusies (10)Pārdomas pēc Aivara Lemberga parādīšanās vairākās 
pirmsvēlēšanu debatēs
Uldis Rutkaste: Nodokļu reforma jāturpina! (4)Budžeta deficīts nodokļu pārmaiņu rezultātā nebūs tik augsts, kā lēš Eiropas Komisija.
Draugiem Facebook Twitter Google+