KNAB nelūgs tiesai apcietināt Rimšēviču un Martinsonu 7
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nelūgs tiesai kā drošības līdzekli apcietinājumu piemērot aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Ja persona atzīta par aizdomās turēto, tad beidzoties aizturēšanas termiņam izmeklēšanas iestāde var piemērot kādu no drošības līdzekļiem, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Ja personai nepieciešams noteikt bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, tad par tā piemērošanu lemj tikai tiesa.
Aģentūrai LETA gan pagaidām neizdevās noskaidrot vai uzņēmējs un Rimšēvičs jau atbrīvoti.
Rimšēvičs KNAB teritoriju aizvadītajā naktī atstāja KNAB mikroautobusā kopā ar advokātu Saulvedi Vārpiņu un vairākiem KNAB darbiniekiem. KNAB nav savas īslaicīgās aizturēšanas vietas, tāpēc birojs izmanto likumsargu rindās par “septītajām debesīm” iesaukto Valsts policijas izolatoru iekšlietu struktūru kompleksā Čiekurkalnā.
Jau ziņots, ka KNAB kriminālprocesā ir piemērojis aizturētā statusu Rimšēvičam, aģentūru LETA informēja premjera birojā. Tāpat aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka aizturēts ir Martinsons.
KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu.
Portāls “Diena” vēsta, ka abas kratīšanas – gan Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā veiktā, gan pie uzņēmēja Martinsona veiktā – notikušas vienlaikus un tās ir savstarpēji saistītas ar kriminālprocesu, ko Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) izmeklēja pret maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un Ilmāru Krūmu.
Izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas. Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
