Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
24. oktobris, 2013
Drukāt

KNAB nodaļu vadītāji Streļčenoku dēvē par tirānu un aicina atbrīvot no amata (9)

Foto: LETAFoto: LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Piecu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nodaļu vadītāji nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicina nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbrīvošanai no amata.

KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.

Vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram parakstījuši Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē KNAB nodaļu vadītāji velta kritiku KNAB vadītājam. Viņi ar pilnu pārliecību apgalvo, ka Streļčenoks izmanto viņam ar likumu piešķirto varu, tādējādi destruktīvi dezorganizējot KNAB darbu.

Streļčenoka naidīgā vēršanās pret vairākiem biroja darbiniekiem, diskreditējot viņus publiski, izvirzot viņiem neizpildāmas prasības, lai tīši kavētu viņu tiešo uzdevumu izpildi un varētu saukt tos pie disciplināratbildības, nodara kaitējumu ne vien šīm individuālajām personām, bet izkropļo KNAB darbu kopumā.

Pēdējo divu gadu laikā Streļčenoks ir tikai saasinājis situāciju, noraidot jebkurus racionāla dialoga piedāvājumus, viņš ir izskaudis visus koleģiālos lēmumu pieņemšanas institūtus, noraidījis jebkurus daudzajos iekšējos ziņojumos sniegtos rakstiskos skaidrojumus un risinājumu piedāvājumus, tādēļ nav citas izejas, kā atzīt, ka Streļčenoka turpmāka atrašanās biroja vadītāja amatā ne vien apdraud korupcijas novēršanas un apkarošanas mērķu sasniegšanu, bet arī paredzams, ka turpmāko tiesvedību rezultātā nodarīs valstij finansiālus zaudējumus.

“Atbalstot Streļčenoka darbību KNAB priekšnieka amatā, atbildīgās personas uzņemas atbildību par efektīvas pretkorupcijas politikas realizācijas pārtraukšanu, ko, zaudējot šīs jomas profesionāļus lielā skaitā, nebūs iespējams atjaunot vairāku gadu laikā,” rakstīts vēstulē.

Oktobra beigās pēc savas vēlēšanās darbu birojā pametīs pieci profesionāli darbinieki. Streļčenoks, izmantojot savu disciplināro varu, ir jau atbrīvojies no vēl viena pieredzējuša darbinieka, šobrīd viņš mērķtiecīgi veic darbības, lai atbrīvotos no biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes, kas ar savu autoritāti, darbaspējām, mērķtiecību un vadītāja prasmēm ir pēdējais šķērslis, lai Streļčenoka subjektīvi tendētais administratīvais slogs sagrautu korupcijas apkarošanas funkcijas.

Ja līdz šim KNAB bija ieguvis autoritāti citu valstu tiesībsargājošo iestāžu vidū un starptautiskajās organizācijās, tad, pazaudējot vienīgo pārstāvi, kas iestādes augstākās vadības līmenī spēj pilnvērtīgi sazināties angļu valodā, cietīs Latvijas dalība OECD Pretkorupcijas darba grupā un biroja starptautiskās izmeklēšanas spējas.

Daudzi darbinieki norādījuši, ka viņi demotivējošās darba vides dēļ intensīvi meklē jaunu darbu. Katra pieredzējuša darbinieka aiziešana apdraud funkciju īstenošanu un samazina biroja kapacitāti.

Vēstulē vērsta uzmanība uz to, ka gandrīz visi KNAB apkarošanas bloka darbinieki – 62 amatpersonas – ir augstu novērtējuši Strīķes profesionālismu, spēju saliedēt kolektīvu un ieguldījumu cīņā ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem.

Subjektīvu apsvērumu dēļ Streļčenoks pret arvien lielāku biroja amatpersonu loku izturas naidīgi un agresīvi. Visbiežākā šādas agresijas sākotnējā izpausme ir pēkšņu, ar ilgtermiņa pienākumiem nesaistītu, bezmērķīgu uzdevumu došana, piemēram, paskaidrojumu vai nestandarta atskaišu vai citādi nosauktu aprakstu pieprasījumi ar īsiem izpildes termiņiem – parasti tās pašas dienas pēcpusdiena vai nākamās dienas rīts.

Šo darbību slēptais un patiesais mērķis ir darbinieku pazemošana un sodīšana, nevis noteikta likumā definēta mērķa sasniegšana jeb darba izpildes kvalitātes uzlabošana. Par to liecina tas, ka pēc pieprasījumu izpildes nav nekādas atgriezeniskās reakcijas, nenotiek nekādi uzlabojumi, bet pēc kāda laika tiek pieprasīti jauni dati, atskaites, paskaidrojumi citā griezumā, par citu laika periodu.

“Šāda rīcība ir mērķtiecīga destruktīva tirānija, kas izpaužas kā koncentrēšanās uz arvien jaunu kontroles paņēmienu ieviešanu, liekot lietā izdomu un priekšnieka vietnieces Ilzes Jurčas padomus, darbinieku šķirošana pēc subjektīviem kritērijiem, naidīga attieksme pret jebkuru, kas nepiekrīt Streļčenoka viedoklim vai lūdz paskaidrot, piemēram, viņa rīcību ar biroja finanšu līdzekļiem,” rakstīts vēstulē.

Savu mērķu sasniegšanai Streļčenoks vēlējās izmantot biroja Iekšējās drošības nodaļu, kas atteicās pildīt prettiesiskus rīkojumus, tādēļ tika uzsākta vēršanās pret nodaļas darbiniekiem, neļaujot viņiem pildīt reglamentā noteiktās funkcijas, neiesaistot viņus disciplinārlietu izmeklēšanā un uzspiežot dienesta pārbaudēs rīkoties tikai viņam vēlamajā veidā.

Sniedzot atskaites sabiedrībai regulāri divas reizes gadā, visas KNAB struktūrvienības reizi pusgadā sniedz detalizētas atskaites saskaņā ar birojā apstiprināto atskaišu formu, reizi ceturksnī aprēķina rezultatīvos rādītājus, kā arī sniedz nepieciešamo papildus informāciju par korupcijas izplatības tendencēm valstī pārskata periodā.

Birojā veikto darbu uzskaite pilnā mērā tiek reģistrēti biroja lietvedības dokumentu sistēmā un slepenajā lietvedībā, kas abas ir Streļčenoka tiešā padotībā. Visu dokumentu aprite notiek centralizēti caur priekšnieku. Biroja darbs ikdienā ir ļoti pārskatāms, jo ir salīdzinoši neliels darbinieku skaits, kas visi atrodas ģeogrāfiski vienā vietā.

Birokrātijas procedūru mazināšana ir izvirzīta kā viena no valdības prioritātēm. Ziņojumos tika skaidrota arī darbu izpildes uzraudzības sistēma korupcijas apkarošanas blokā un izteikts lūgums piešķirt papildus palīgdarbinieku, kas nodarbotos ar darbību reģistrāciju, ja iestādes vadītājs uzstāj uz detalizētākas uzskaites vešanu korupcijas apkarošanas blokā. Tomēr Streļčenoks regulāri atkārtoti turpina pieprasīt sniegt jaunus sarakstus un datu apkopojumus. Gandrīz katru dienu viņš Strīķei pieprasa uzskaitīto darbību sarakstus, kuri daļēji ir paša Streļčenoka rīcībā, daļēji balstās uz varbūtību vai saistāmi ar ierobežota satura informācijas apšaubāmas nozīmes apkopojumu.

Streļčenoks vilcinās ar neskaidro iekšējā normatīvā regulējuma problēmu atrisināšanu, divu gadu laikā neapstiprinot jau sen izstrādātos un viņam izskatīšanai iesniegtos dokumentu aprites noteikumus un aktualizētos Darba kārtības noteikumus, kas varētu viest skaidrību par daudziem šobrīd problemātiskiem jautājumiem.

Padoto uztvere par mērķiem var būt atšķirīga, bet, sastopoties ar Streļčenoka darbību divu gadu laikā, ir skaidri redzams, ka viņam ir vāja izpratne par to padoto darba specifiku, kas strādā ārpus interešu konflikta novēršanas likuma piemērošanas jomas.

Atbildot uz publiski uzdotajiem jautājumiem un būdams iepriekš sagatavots, viņš sniedz neatbilstoša satura informāciju. Piemēram, Sabiedriski konsultatīvās padomes sēdē viņš, jautāts par Latvijas pienākumiem, pievienojoties OECD Pretkorupcijas konvencijai, aplami atbildēja, ka būs nepieciešams pilnveidot juridisko personu kriminālatbildību, kaut gan šis uzdevums tika paveikts jau šī gada sākumā un attiecīgie grozījumi stājās spēkā jau aprīlī. Līdzīgu piemēru, kas liecina, ka viņš ir nekompetents specifiskajos profesionālajos jautājumos, nav mazums.

Tā vietā, lai konstruktīvi vienotos par kopīgu darbu un padarītu efektīvāku individuālo un kolektīvo ieguldījumu, lai sasniegtu kopīgos mērķus, notiek destruktīvu darbību veikšana – Streļčenoks rīkojas naidīgi, notiek darbinieku publiska izsmiešana, panākumu noniecināšana, pazemošana, padarot tos par grēkāžiem. Tas ir veicinājis liela skaita darbinieku vēlmi pamest darbu birojā.

KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nav spējīgs pildīt pienākumus ne sadarbojoties ar visiem darbiniekiem, ne ar nevalstiskajām organizācijām, ne valsts iestādēm, ne plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, jo izvairās no komplicētu problēmu analīzes, iespējams, baidoties demonstrēt zināšanu trūkumu.

Šāda krīzes situācija ir ilgstošas Streļčenoka destruktīvas rīcības rezultāts, kas uzskatāmi bija vērojama jau biroja amatpersonu darbības novērtējuma procesā.

Tomēr ilgstošā bezdarbība no to amatpersonu puses, kam ir vara pārtraukt šādas tiranizēšanas turpināšanos, draud sagraut pretkorupcijas sistēmas pamatus šajā valstī, tai skaitā Latvijas starptautisko reputāciju.

Ievērojot minēto, KNAB nodaļu vadītāji aicina premjeru rīkoties nekavējoties un izveidot komisiju, lai izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata.

Noteikumi paredz, ka komisiju izveido Ministru kabinets, ņemot vērā ģenerālprokurora vai premjera sniegto informāciju, kas pamato iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata.

Jau ziņots, ka pēdējā laikā konflikts starp Streļčenoku un KNAB darbiniekiem uzņēmis jaunus apgriezienus. Streļčenoks ierosinājis divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Jutu Strīķi, bet 19.septembrī piemēroja disciplinārsodu – atbrīvošanu no amata – biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei.

Pats Streļčenoks vairākkārt publiski plašsaziņas līdzekļiem norādījis, ka biroja iekšienē notiekošais ir uzskatāms par “it kā nesaskaņām” vai “mākslīgi veidotu konfliktu” un viņa mērķis nav atlaist darbiniekus.

Novembrī novērtēšana kā jebkurai amatpersonai paredzēta arī pašam Streļčenokam.

Premjers pirmdien paziņoja, ka konflikts KNAB ilgst jau samērā ilgi, taču “pieaugošas bažas” izraisa tas, ka KNAB darbinieki sāk šī konflikta dēļ pamest biroju. “Protams, šis jautājums būs atsevišķi jāvērtē. Es neizslēdzu arī tikšanos ar KNAB vadošajiem darbiniekiem, lai šos jautājumus pārrunātu,” pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja premjers.

Dombrovskis sacīja, ka nepieciešamības gadījumā šo jautājumu varētu pārrunāt arī ar ģenerālprokuroru un citiem nozares pārstāvjiem.

Politiķis uzsvēra, ka pārraudzības iespējas pār KNAB premjeram un valdībai ir tādas, kādas noteiktas likumā, un tās ir ļoti ierobežotas.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Interesanti.. kāpēc latvijas fotogrāfi..atbildīgas personas/ierēdņus/ministrus fotogrāfē tik tizlus un nevarīgus.. sasķiebtiem gīmjiem, grimasēm utt .. šoreiz LETAS fotogrāfs ir KNAB priekšnieku nofocējis kā tādu skolnieciņu, kas ir nogrēkojies..

  2. Krievu laika mājoja teiciens: JA NAČAĻNIK, TI DURAK, TI NAČAĻNIK, JA DURAK. Šis KNABa zēns ir tāds sīkmanis, nesaprot, ka izmeklētāji ir pilnīgi neatkarīgas personas. Vismaz tā bija krievu laikā, kur priekšniekiem nebija teikšanas ne par mata tiesu, izņemot politiskās lietas vai lielu priekšnieku lietas. Pat Izmeklēšanas nodaļa priekšnieks nevarēja dot un nedeva norādījumus lietā. Izmeklētājs vienpersoniski pieņēma lēmumu par krimināllietas ierosināšanu un viņam priekšnieks nenorādīja – ierosināt vai atteikt , bet tikai adresēja – izskatīt iesniegumu, materiālu. Tā bija īsta izmeklētāju neatkarība. Tagad “gnīdas” komandē izmeklētājus, jo Latvijā ir tikai inspektori, kas pakļauti kriminālpriekšniekam. Policijā “izmeklētāji” pataisīti par īstiem pakļautības marionetēm.

    Priekšnieks bija vienīgi darba organizētājs. Bet šeit tāds Streļčenoks prasa atskaiti no izmeklētājiem, ko viņš darīja kurā minūtē un kur bija vai pa kurām durvīm izgāja. Tautā šādus priekšniekus sauca par “gnīdām”.

    Domāju, ka te priekšnieks saslimis ar zvaigžņu slimību – JA KOMANDIR< SLUŠAIJ< ČTO SKAZAL – prinesi otčot, čto ti delal poslednije tri časa …

  3. ja nav amata aprakstu Atbildēt

    nevar jau vērtēt

  4. sabotēt darbu

  5. Man gan radusies CIEŅA pret KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, kurš KNABā strādā jau 10 gadus, no pirmsākumiem. Viņa vietnieks Striķis dancināja priekšnieku Loskutovu, Vītoliņu…visi nebija labi diezgan. Bet Streļčenoks 10 gadu laikā KNĀBi iepazinis no iekšām, un katru darbinieku pazīst kā raibu suni! Kuram var uzticēties, kuram nē! Kādi bija tie, kas Loskutova-Strīķes vadībā naturāli IZZAGA sava KNAB kantora seifu? Tiesā toreiz it kā vainīgā gan teica, ka īstie(!!!) vainīgie joprojām strādājot KNĀBī… Tur jau vēl ir entās epizodes, kas liek aizdomāties par kantora lietderīgumu… Jo kā gudri cilvēki saka, KNAB vēl nav pievērsis uzmanību Latvijas valsts izzadzējiem…

    • Skaidrs ir tas, ka ir izveidots kantoris, kas vērsts pret Latvijas interesēm un naidīgs tai. Šie kolektīvie paskvili ļoti atgādina padomju laiku nomelnošanas kampaņas. Nav vērts pētīt kurš kuru labāk apmētās. To, ka tās Striķes grupa nevar un nevēlās sastrādāties ne ar vienu vadītāju arī ir skaidrs.

  6. Jāsāk ar to, kam traucē KNABs. Protams, ka oligarhiem un tiem, kuri būdami augstos amatos, valsts varu izmanto personīgās interesēs. Un tāpēc šinī iestādē no šo cilvēku puses tiek piemeklēti ielikteņi. Tā bija ar Vilnīti un tā ir ar Streļčenoku. Viņu darbības rokraksts tik līdzīgs, kā divas ūdens lāses. Imitēt kārtības
    ievešanu un provocēt nesaskaņas – to šie kungi pieprot, bet iestādes darbs tiek paralizēts un to pamet labi darbinieki. Tā teikt – mērķis attaisno līdzekļus, bet par valsts interešu aizsardzību viņiem nospļauties.

  7. Atlaist Streljchonoku!!!

    • 100 punkti piekrītu, taisnība, ka tiek ielikti marionetes, lai neļautu strādāt birojam, traucētu un tracinātu, terorizētu ar “disciplīnas” prasībām.

Draugiem Facebook Twitter Google+