Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
13. septembris, 2016
Drukāt

KNAB priekšnieka krēsls: Jurašs nekandidēs, jo neredzot valsts vēlmi cīnīties pret korupciju (3)

Foto-LETAFoto-LETA

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs nav pieteicis savu kandidatūru konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, jo neredz valsts amatpersonu vēlmi cīnīties pret korupciju, to Jurašs pavēstīja Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu”.

Bijušais KNAB darbinieks atzina, ka nekad īsti nav nopietni domājis par kandidēšanu uz KNAB vadītāja krēslu vairāku apsvērumu dēļ, un kā galvenais no šiem apsvērumiem esot tas, ka viņš nesaskata valstī sistemātisku vēlmi cīnīties pret korupciju. Pēc Juraša teiktā, šādas vēlmes nav ne politiķiem, ne ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram.

Tieši ģenerālprokuroram Jurašs veltīja skarbu kritiku, apgalvojot, ka pats bijis liecinieks tam, kā Kalnmeiers nostājies pret vairākām personām, kuras mēģinājušas cīnīties ar korupciju, tai skaitā pret Jutu Strīķi un kādreizējo tieslietu ministru Jāni Bordānu. “Neesmu no ģenerālprokurora jutis ne mazāko vēlmi sadarboties valstiski nozīmīgo krimināllietu izmeklēšanā,” sacīja Jurašs, piebilstot, ka Kalnmeiers “īpaši naidīgi” izturas pret tiem, kuri cenšas pierādīt augstākā līmeņa koruptīvos gadījumus.

Jurašs apšauba savas izredzes nonākt KNAB vadītāja krēslā pat tad, ja viņš būtu pieteicies amata konkursā un tiktu līdz Saeimas balsojumam. Bijušais KNAB darbinieks pauda neticību, ka tie paši Saeimas deputāti, kas vēl nesen pieņēma viņa kritizētos KNAB likuma grozījumus, tagad viņu varētu apstiprināt biroja priekšnieka amatā.

Kā ziņots, otrdien noslēdzās pieteikšanās konkursā uz KNAB priekšnieka amatu. Valsts kanceleja šajā konkursā pieteikušos pretendentu skaitu pagaidām neatklāj, taču aģentūrai LETA zināms, ka savas kandidatūras uz KNAB vadītāja krēslu pieteikušas vismaz četras personas – pašreizējais biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, bijušais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, kādreizējais iekšlietu ministrs Māris Gulbis un Latvijas Juristu apvienības vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Rihards Bunka.

Konkursa komisija uz pirmo sēdi sanāks nākamnedēļ, 19.septembrī, kad arī sagaidāma lielāka skaidrība par konkursā saņemtajiem pieteikumiem. Konkursa pirmās kārtas otrā sēde paredzēta 28.oktobrī, savukārt 1.novembris ir termiņš, kad Ministru kabineta mājaslapā tiek publicēta informācija par pretendentiem, kurus konkursa komisija virza dalībai konkursa otrajā kārtā.

Konkursa komisija uz otrās kārtas pirmo sēdi sanāks divas dienas – 3.novembrī un 4.novembrī. Otrā sēde norisināsies 9.novembrī, bet trešā sēde – 10.novembrī. Pēc tam piecu darba dienu laikā komisijas vadītājam pēc komisijas lēmuma pieņemšanas rakstiski jāinformē pretendenti un Ministru prezidents par pieņemto lēmumu.

Pašreizējā KNAB priekšnieka Streļčenoka pilnvaras šajā amatā beigsies 17.novembrī.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Kāds latviešu klasiķis par KNAB saka tā:
    -KNAB savulaik tika izveidots kā speciāla viena politiskā spēka – Jaunā laika – slepenpolicija, kā represīvs instruments, ar kuru populistiski diskreditēt visas citas partijas un celt ļaužu acīs “pareizo partiju”.
    Vairāk nekā 10 gadus KNAB ir bijis iestādījums, kas “mauc nagus” Jaunā laika un Vienotības konkurentiem un tajā pašā laikā piesedz paša šā politiskā veidojuma ne visai skaistos darījumus, korupciju un partiju finansēšanas likumu pārkāpumus.
    Taču jau pašā sākumā kaut kā neviļus sanāca tā, ka jaunlaicīgi pareizā Juta Strīķe nevarēja ieņemt biroja vadītājas posteni. Vai tas bija tāpēc, ka viņa patiesībā ir Anna Potapova{skolojusies Maskavā!} , vai kādi citi iemesli ar izglītību un kompetenci, bet par priekšnieci viņu neielika. Tāpēc vajadzēja kaut kādas liekulīgas spēles. Par KNAB priekšnieku sākumā tika ielikts Aleksejs Loskutovs. Lai gan Loskutovs ir caur un cauri jaunlaicīgs un vienotīgs, taču pa daļai viņš ir arī jurists. Būt juristam un vienlaikus politiskam draņķim Loskutovam diezko nepavedās. Strīķe (Anna Potapova!) viņu “izēda”.
    Nākamā priekšnieka Normundu Vilnīša laikā ātri vien viņa naivā cerības, ka devies uz KNAB, lai cīnītos ar korupciju, tika iznīcinātas – jācīnās tikai partijiski… Tāpēc KNAB jau bija kļuvis par kantori, kurā darbinieki bez liekas kaunēšanās lietoja uzņēmējiem atņemtu naudu SAVIEM privātiem darījumiem, viltoja pierādījumus un baltiem diegiem šuva krimināllietas pret visiem, ko iedomājās kā sliktos…
    Un tā KNAB ar zaglīgiem, mazspējīgiem un nekompetentiem darbiniekiem tieši VEICINĀJA korupciju…
    KNAB vadītājam ir jābūt partejiski neitrālam un prasmīgam vadītājam… Līdzšinējie ar to netika galā …

  2. Spējīgiem izmeklētājiem nav ko velti bojāt nervus ar tizlo Streļčenoku vadībā! Atbalsta no viņa nebūs! To, ka liels šiška stāv aiz Streļčenoka zināms sen? Par to liecina Streļčenoka uzvedība un pašpārliecinātība! Arī Kalnmeiera attieksme ir izmainījusies. Nav jābrīnās, ka Streļčenoks POŠAS pārvēlēšanai! RŪPĪGI SEKOSIM KONKURSAM UZ KNAB VADĪTĀJA AMATU UN TAD JAU BŪS SKAIDRS VISS………

  3. Kā tik Rēders necentās izspiest no Juroša materiālus, lai tie kompromitētu Jurašu. Kādu klanu pārstāv pats Rēders?

Draugiem Facebook Twitter Google+