Ekonomika
Īpašums

Rīga atjaunojas – no energoefektīvas vitrāžas līdz jūgendstila pērlei0


Skates “Gada labākā būve Latvijā 2018” žūrija KNAB telpās.
Skates “Gada labākā būve Latvijā 2018” žūrija KNAB telpās.
Foto: Andris Ozoliņš

No skates “Gada labākā būve Latvijā 2018” otrajai kārtai izvirzītajām 79 ēkām ceturtā daļa – 18 – atrodas Rīgā.

“Ar katru gadu arvien vairāk tiek sakoptas galvaspilsētas vēsturiskās ēkas, sporta un rekreācijas vietas. Patīkami novērot arī citu lietu – arvien vairāk ierēdņu iegūst darbam piemērotas telpas, kuru būvniecības kvalitātes, mikroklimats un tehniskais aprīkojums atbilst mūsdienu standartiem. Cerams, šis process strauji attīstīsies un veicinās vispārējo ierēdniecības darba efektivitāti. Katrā ziņā mūsu būvnieki ir gatavi nodrošināt jebkuru, pašu augstāko standartu ievērošanu, kā rāda piemērs ar KNAB biroja ēku,” ir pārliecināts žūrijas priekšsēdētājs Normunds Grīnbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents.

 

Jauna vitrāža un veci ķieģeļi

Ne katru gadu Rīgā tiek ekspluatācijā nodoti tik izcili objekti kā Nacionālā bibliotēka vai Mākslas muzejs.

Tomēr galvaspilsētas vaibsti atjaunojas un kļūst arvien glītāki.

Lielas diskusijas savulaik izraisīja mūsdienīgas vitrāžas uzstādīšana Rīgas Doma baznīcas Marijas kapelā, Herdera laukumā 6. Jaunā vitrāža – “Marijas kapelas logs” – ir veltījums Barikāžu laikam un Latvijas neatkarībai. Lai nu kā, vitrāža ierīkota ar maksimāli lielu pietāti pret veco arhitektūru. Piedevām arī tās siltumizolācijas līmenis atbilst mūsdienu standartiem, kas panākts, vitrāžu papildinot ar otro stiklojumu un nodrošinot iekšējo ventilāciju. Vitrāža ievērojama ar pašiem garākajiem viengabala stikla lējumiem ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā – 6,5 metrus garajam lietajam stikla laidumam līdz 7 cm dziļo faktūru piedod ozola mizu atspiedums.

Lai realizētu šādu projektu, māksliniecei Andai Munkevicai nācās pārbūvēt “AM studijas” stikla kausēšanas krāsni. Četri laidumi simbolizē četrus Latvijas novadus, kas augšpusē vainagojas ar pašu pilnību – stikla lodi. Kā vitrāžas nobeiguma štrihs paredzēta izgaismošana.

Perfekti un smalki ir paveikta Svētā Jēkaba katedrāles fasādes restaurācija Jēkaba ielā 9. Restaurētās fasādes apjoms ir 2500 m2, uz tās vēl bija saglabājušās ķieģeļu šuves no 13. gadsimta. Zudušie ķieģeļi tika aizvietoti ar līdzīgiem. Tie, kuriem bija pazudis mazāk par pusi, tika protezēti, vispirms ķieģelī ieurbjot caurumiņus, tad ievietojot keramikas stienīšus, pie kuriem stiprināt keramisko masu. Šādi restaurēti ķieģeļi fasādē bija ap piecsimt. Vēl tika atjaunots fasādes uzraksts un sadures vieta ar mazo tornīti, kurā atrodas kāpnes.

“Kieģeļu masu veidoja no vācu “Remmers” produkta, tika izmantoti arī vietējā “Sakret” maisījumi, kas labi redzami uz masīvo kontrforsu atjaunotās virsmas. Pēc šādiem darbiem fasādei vēl jāturas 7–8 gadsimtus,” pārliecināts Dāvis Priede, AS “Būv­uzņēmums restaurators” projektu vadītājs. Vēl uzņēmums restaurēja fasādi Rīgas Juridiskajai augstskolai. Klasiskā jūgendstila ēkai tika noņemti vecie krāsas slāņi un izlabota bojātā virsma. Galvenais, tika sakārtoti balkoni. Arī Kultūras ministrija simtgadē ir uzpucējusies. Tās ēkas K. Valdemāra ielā 11A fasādes atjaunošanu pasūtīja VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Celtiks”.

 

Biroji un dzīvokļi

Delikāts darbs bija jāveic SIA “Abora”, pielāgojot telpas Citadeles ielā 1 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vajadzībām. Vecā elektroinstalācija nomainīta ar jaunu, ēkai ir dublēta energoapgāde un UPS sistēmas, kas avārijas gadījumā ļauj saglabāt datora datus. Izveidotas skaņu izolējošas pārrunu telpas un sevišķi slepenas telpas. Biroja darbība atbilst slepenības statusam, kas ietekmēja būvniecības gaitu. Celtniecības darbus pastāvīgi uzraudzīja KNAB pārstāvis. Arī būvniekiem bija nepieciešama speciāla pielaide, un reizēm no duča pieteikto meistaru atļauju strādāt dabūja mazāk par pusi. Tomēr žūrijas locekļi atzīmēja iekštelpu apdares darbu labo kvalitāti.

Pārbūvi piedzīvojusi biroju ēka Brīvības bulvārī 21, kas atrodas pretī leģendārajai “Saktai”. “Būvuzņēmums SIA “B25″ iztīrīja pagrabus, kuros bez automobiļiem var izvietot arī daudzus velosipēdus un uzlādēt elektromobiļus,” stāsta Edgars Murāns, ēkas īpašnieka “BB 21” projektu vadītājs.

“Izveidoti jauni lifti un ierīkota moderna ventilācija. Gaisa dzesēšanas iekārtas atrodas katrā stāvā, un 6. stāvā izvietota kopējā ventilācijas sistēma. Visas biroja telpas jau ir atradušas savus nomniekus. Šī ļoti apsargātā objekta augšējā stāvā izvietojies Ķīnas Kultūras centrs, kurš tuvākajā nākotnē plāno aktivizēt savu publisko darbību.”

Dzīvojamo ēku būvētāju devumu pārstāvēja SIA “Bonava Latvija” daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku komplekss Sermuliņu ielā 14, kas orientējās uz ekonomiskas klases kompaktiem dzīvokļiem Rīgas tuvējā centrā. Modernāki, dārgāki un tuvāk centram ir SIA “Vastint Latvia” dzīvokļi Magdelēnas kvartālā Antonijas ielā 17A. Vēl SIA “AFI Investments” žūrijai atrādīja dzīvojamo un sabiedrisko ēku kompleksu “Trebū Home” Kupriču ielā 1A un 1C.

Saistītie raksti

Rīgas sabiedrisko ēku sektoru papildināja daudzfunkcionālās sporta bāzes – bērnu peldbaseins ar ģērbtuvēm Grostonas ielā 6B, kā arī Daugavas stadiona pārbūvētās tribīnes Augš­ielā 1.

 

LA.lv