Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. februāris, 2015
Drukāt

KNAB vadība meklē deputātu atbalstu grozījumiem biroja darbu regulējošajā likumā (9)

LETALETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadība lūdz vismaz piecus Saeimas deputātus iesniegt parlamentā grozījumus KNAB likumā. Likumprojekta autori uzskata, ka izmaiņas paredz KNAB nedalāmību, neatkarības un atbildības stiprināšanu, savukārt pretinieki bažījas, ka izmaiņas biroja vadītāju padarīs pārāk neatkarīgu un pavērs ceļu viņa patvaļīgiem lēmumiem.

KNAB vadība savu lūgumu iesniegt grozījumus likumā adresējusi visiem Saeimas deputātiem. Savukārt KNAB arodbiedrība iestājas pret likuma izmaiņām, bažījoties, ka tās ļaus KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčenokam savā darbībā palielināt patvaļu, iepriekš vēstīja LTV.

Iezīmējoties domstarpībām par izmaiņām, arī “Vienotības” Saeimas frakcija ir aicinājusi pagaidām nevirzīt izskatīšanai valdībā Valsts kancelejas (VK) sagatavotos grozījumus KNAB likumā, jo tie nerisināšot problēmas KNAB, bet pat sarežģīšot tās, turklāt izmaiņas negarantē to, ka nākotnē piedāvātais modelis varētu efektīvi strādāt. Līdz ar to “Vienotība” aicina šo likumprojektu tālāk nevirzīt, bet tā vietā Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai izveidot darba grupu, kas diskutētu par iespējamām izmaiņām.

Streļčenoks vēstulē deputātiem uzsver, ka grozījumus virzīšanai uz Saeimu ir atbalstījusi KNAB Konsultatīvā padome. Arī Valsts kancelejas (VK) rīkotajā publiskajā diskusijā šogad 23.janvārī izstrādātie priekšlikumi esot novērtēti atzinīgi. Tāpat tie esot atzinīgi vērtēti Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē šogad februārī. Apakškomisijas vadītājs, bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs (V) toreiz paziņojis, ka vērsīsies pie premjerministres ar lūgumu pasteidzināt likumprojekta virzību.

KNAB vadītājs atsaucās uz pirmo Eiropas pretkorupcijas ziņojumu, kas publicēts pērn februārī un kurā Eiropas Komisija ierosinājusi turpināt KNAB darbu, nostiprinot tā neatkarību un aizsargājot to no politiskās iejaukšanās. Savukārt Eiropas Padomes pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) plenārsēdē pērn decembrī uzsvērts, ka GRECO Latvijai sniegusi konkrētas rekomendācijas, lai stiprinātu KNAB neatkarību un tas varētu pildīt savas funkcijas neatkarīgā un objektīvā manierē. GRECO izvērtēs šī ieteikuma izpildi savā nākamajā plenārsēdē šogad martā, teikts Streļčenoka parakstītajā vēstulē.

Šodien īpaši sasauktajā preses konferencē Streļčenoks norādīja, ka grozījumus bija paredzēts iekļaut valdības dienaskārtībā, taču šis jautājums ir noņemts. Savukārt vakar premjerministre Laimdota Straujuma (V) un viņas pārstāvēta partija “Vienotība” paziņojusi, ka šo likumprojektu nevirzīs. Streļčenoks, kurš jau iepriekš kritizējis “Vienotību” un Straujumu, izteicās, ka šāda “Vienotības” rīcība var nodarīt kaitējumu demokrātijas pamatprincipiem.

“Šāda Ministru prezidentes un “Vienotības” pozīcija var nodarīt kaitējumu Latvijas valsts demokrātijas pamatprincipiem. Sanāk, ka vienas partijas dažiem pārstāvjiem ir tiesības atbalstīt vai neatbalstīt valstij ļoti nozīmīgu lēmumu, vienpersoniski un ciniski ar acīmredzamu izdevīgumu sev. Latvija, būdama ES sastāvā, riskē, neņemot vērā sabiedrības un mūsu starptautisko kolēģu viedokļus. Uz šo risku ir gatavi daži pārstāvji no “Vienotības” ar premjerministri priekšgalā,” kritiku turpināja Streļčenoks. Iemesli, kāpēc “Vienotībai” nepatīk grozījumi KNAB likumā, jāvaicā pašai partijai, piebilda KNAB priekšnieks.

“Aizsargājot sabiedrības intereses, tiesiskas valsts statusu un KNAB mērķus”, biroja vadība sagatavojusi minēto vēstuli parlamenta deputātiem, lai tie uzņemtos individuālu atbildību. Saeimas Kārtības rullis paredz, ka likumprojektus Saeimai var iesniegt ne tikai Ministru kabinets un Valsts prezidents, bet cita starpā arī ne mazāk kā pieci parlamenta deputāti.

VK sagatavotos grozījumus KNAB likumā bija plānots valdībā skatīt nākamnedēļ. Savukārt “Vienotības” frakcija aicina premjerministri Laimdotu Straujumu (V) šo jautājumu neiekļaut darba kārtībā.

Grozījumi cita starpā esot vērsti uz KNAB statusa stiprināšanu, pirmkārt attiecībā uz iestādes funkcionālo neatkarību. Sagatavotās likuma izmaiņas paredz, ka Ministru kabineta pārraudzība pār KNAB tiek īstenota caur Ministru prezidenta institūciju. VK rosinājusi noteikt, ka turpmāk KNAB priekšnieka prettiesisku lēmumu vai bezdarbības gadījumā Ministru prezidents uzdos tos labot. Savukārt, ja KNAB priekšnieks tam nepiekristu, jautājumu nodotu izskatīšanai valdībā, un tās lēmums būtu galīgs.

Likumā iecerēts konkretizēt, ka Ministru prezidents tikai valsts pārvaldes jautājumos var uzdot atcelt kādu KNAB priekšnieka lēmumu.

Plānots arī noteikt, ka KNAB darbinieki ir pakļauti valsts dienesta nosacījumiem un darba attiecības tiek vērtētas administratīvajā procesā atbilstoši publisko tiesību principiem.

VK vadītās ekspertu darba grupas sagatavotie grozījumi KNAB likumā nebija vienīgais priekšlikums, kas pērn rudenī tika sagatavots par KNAB un tā struktūru. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītā darba grupa uzskata, ka KNAB būtu vērts nodot Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, jo tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība visefektīvāk darbojas tad, ja to padotība nav politiski un administratīvi sadalīta vairākās nozarēs.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. nu šitas puika pilnīgi neder vadošam amatam. kaut kāds sīkumains pedants, kas neredz lietas kopumā.

  2. KNABs tik bumbu sit vienos vārtos, kreisos vārtos nesanāk vai negrib, KNABs nav čubinājis ne ZZS ne SC un vēl daudzi citi kas pietuvināti šīm partijām tiek pasargāti. NETICU šim knabam.

  3. Kari ar Loskutovu un Vilnīti KNAB tagad izskatās pēc pumpuriņiem, salīdzinot ar šo. Cik valstij izmakssās visi Streļčenoka& Co lēmumi? Vajadzētu sākt rēķināt, lai var piedzīt, kad būs spēkā attiecīgas normas.

  4. Principā jau nevienai šībrīža politiskai partijai KNAB nav vajadzīgs savu funkciju pildîšanai,bet tikai politisko pasūtījumu realizēšanai.Tas tā arī notiek,jo reāli pastāv tikai viena partija ar vairākam filiālem,kuras savstarpēji grūstas,lai piekļūtu tuvāk silei.

  5. Mjā, tā vien gribas teikt: više h–a ņe prigņeš…

  6. ne VISUS MĪL kā Streļčenoku!? Skaidrs ir viens, ka pie sava krēsla viņš LAIKAM PIELIPIS!? Bet varbūt vēl NAV paveicis UZDOTO??? Viņam ir stipra aizmugure… Citādi jau ŠiS TEĀTRIS SEN BŪTU BEIDZIES!?? VIņš tiešām IR NEDERĪGS!!! VIDUVĒJĪBA!…

  7. Ko vilkt garumā Streļčenoka lietu? Nederīgs priekšnieks ir nederīgs! Pārāk augstu lec, gan jau zemu kritīs.

  8. Strelčenoks meklēs palīdzību pie saviem sabiedrotajiem – ZZS un SC, kas iebilst pret šā komedianta atbrīvošanu no amata
    Būtu Strīķei teikšana, tad nanotehnoloģijas tehnologiem, “pētījumu” rakstītājiem un pieturvietu soliņu pasūtītājiem sen atnāktu pakaļ!

  9. Vai tomēr nebūtu izdevīgāk bijis agrāk nomainīt šo ielikteni, kopš cieš viņam nepatīkami darbinieki un paralizē KNAB darbu? Kuru interesēs gan viņš strādā?

Draugiem Facebook Twitter Google+