Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
23. jūlijs, 2012
Drukāt

Kņudinošs gadījums

sunbath3

Vasarā itin labi pamanāmi visi ādas negludumi un nesmukumi. Ar nelielām ādas kaprīzēm var tikt galā ātri. Bet ko darīt, ja bez šķietama iemesla rodas apsārtums, iekaisums un neciešama nieze?

 

Sadzīves likstas

Nepatikšanas – alerģisko kontakta dermatītu – rada vienkāršs pieskāriens, un īpaši bieži šī kaite piemeklē vasarā – saskarsmē ar dažādiem augiem, no insektu koduma un pat no saules ultravioletajiem stariem. Ādas ārste, profesore Ilona Hartmane uzsver, ka fizikālie un bioloģiskie faktori arī ir biežākie šīs sezonas dermatīta iemesli.

Katra cilvēka imunitāte ir individuāla, tādēļ var reaģēt uz kairinātājiem, kas citiem ir pilnīgi nekaitīgi. Alerģijas izpausmes uz ādas ir viegli pamanāmas pēc ārējā izskata: izteikts apsārtums, nieze, dedzināšana, reizumis pat veidojas pūslīši, kuros uzkrājas šķidrums.

 

Kontakta dermatīta ierosinātāji mēdz būt ārīgi lietojamos medikamentos, tostarp antibiotikās. Tādēļ dažādas ziedes ir lietojamas tikai pēc ārsta norādījuma vai pēc konsultācijas ar farmaceitu. Ja ir sīkas rētiņas, čūliņas mutē vai problēmas deguna gļotādā, aizsardzībai pret vīrusiem drošāk izmantot smilts­ērkšķu eļļu.

 

Veļas pulveris, ūdens un veļas mīkstinātāji, krāsotāji, antistatiskie līdzekļi un balinātāji kairina ādu, veicinot apsārtumu un liekot tai niezēt. Šo reakciju aktivizē temperatūra un mitrums. Mazgājot drēbes veļas mašīnā, ieteicams izvēlēties papildu skalošanas režīmu, lai ķīmiskās vielas likvidētu pēc iespējas labāk. Tas pats jāievēro, arī īpaši smalkas zeķes mazgājot ar rokām…

Var gadīties, ka bažas par iespējamo sadzīves ķīmijas kontakta dermatītu ir pārspīlētas, ja aizsardzībai lietotie lateksa cimdi sagādā ne mazākas ciešanas. Tad viena lateksa prezervatīva dēļ arī mīlas liesmas pārvērtīsies šausmu stāstā, jo baudas vietā būs sāpes un mokoša nieze pavisam nevietā.

Iespējamo alergēnu sarakstā ir daudz kosmētisko līdzekļu: šampūni, geli, ziepes, smaržas, losjoni, dezodoranti, matu krāsa, saules aizsargkrēmi, depilācijas krēmi, nagu lakas un līdzekļi tās notīrīšanai, tonālie krēmi, acu ēnas, skropstu tušas… Vairumā gadījumu iekaisīgās reakcijas ir konservantu, krāsvielu un smaržvielu dēļ. Šie līdzekļi ir ķīmiski agresīvi, un gan paši var kļūt par alerģijas iemeslu, gan radīt apstākļus, kādos āda ir mazāk aizsargāta pret citiem alergēniem. Tad var kļūt bīstami pat dabīgie komponenti. Vasarā īpaši uzmanīgi jālieto smaržas un tualetes ūdeņi, kuros ir bergamotes eļļa, lavanda, jasmīns un apelsīna miza.

 

Ir cilvēki, kuriem uz ādas, kur uzsmidzinātas smaržas, rodas skaidri norobežoti dažādas formas un lieluma izsitumi, kas atgādina krelles, bet, tiem izzūdot, attīstās pigmenta plankumi, kas var saglabāties pat vairākus mēnešus.

 

Kontakta dermatīts ziemā par sevi atgādina, velkot zeķbikses, kuru sastāvā ir likra, bet vasarā – ķermenim sasvīstot sintētiska auduma drēbēs. Lai to novērstu, atliek vien izvēlēties apģērbu, kas izgatavots no dabīgiem audumiem.

 

Labu gribot…

Spilgtas pēdas uz jutīgas ādas atstāj dažādi metāli, no kuriem izgatavota bižutērija, monētas, atslēgas, pogas, āķīši, rokas pulksteņu korpuss… Ja, lietojot auskarus, pietūkst, piesarkst un pat sāk sāpēt vai niezēt auss ļipiņas, rodas arī dzeltenīgs šķidrums, kas sakalst kā krevelīte, tad bieži šķiet, ka ir ievazāta kāda infekcija. Notiek auss ļipiņas apstrāde ar spirtu, vai jodu, bet viss veltīgi! Tas atkārtojas. Arī šīs ir kontakta dermatīta izpausmes, ko ar kairinošajiem līdzekļiem var vēl vairāk padziļināt. Arī sakausējumos, no kuriem izgatavo auskarus un citu bižutēriju, pievieno hromu un niķeli, kas biežāk nekā citi metāli sagādā nepatikšanas.

 

Šie metāli ir pat intrauterīnajās spirālēs, ko izmanto hormonālajai kontracepcijai. Ja to lieto sieviete, kurai ir alerģija pret noteiktu metālu, viņa noteikti zina, ko nozīmē apzīmējums, rodoties smagai sistēmiskas alerģijas reakcijai. Ārsti lauzīs galvu un meklēs dīvainās kaites cēloņus, bet vienīgais, ko vajadzētu izdarīt, ir spirāles izņemšana!

 

Lai gan visas rotas ir paredzētas, lai ar tām daiļotos, daļai cilvēku piemēroti tikai cēlmetāli: sudrabs, zelts, platīns… Pērkot bižutēriju un rokas pulksteni, vismaz jāpievērš uzmanība atzīmei, ka tā nesatur niķeli un hromu. Ja šāds pulkstenis jau ir, bet žēl no tā šķirties, tas jāliek nevis uz ādas, bet uz apģērba piedurknes. Tā ādai nebūs tieša kontakta ar alergēnu. Asprātīgs risinājums vasarai ir auduma rokassprādze, kam uzliek pulk­steni. Un, ja alerģiskais metāls ir tikai pulksteņa sprādzē, tad kādēļ gan to nenomainīt?

Ja ar ādu saskaras apģērba furnitūra (rāvējslēdži, āķīši, cilpiņas, jostu sprādzes), kuru izgatavošanā izmantots niķelis un hroms, izeju var rast, zem šīm drēbēm ģērbjot kokvilnas veļu vai izvēloties apģērbu ar plastmasas furnitūru.

Pirms gaidāmās zobu protezēšanas arī ārstam ir jāizstāsta par alerģiju pret metāliem, lai izvēlētos piemērotākos darba materiālus.

Diemžēl niķelis ir pat eiro monētās…

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+