Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. decembris, 2015
Drukāt

Knutam Skujeniekam pasniegts Polijas apbalvojums

Foto: LETAFoto: LETA

Latviešu dzejniekam, tulkotājam un atdzejotājam Knutam Skujeniekam pasniegts apbalvojums “Par nopelniem Polijas kultūras labā”.

Pasākumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā piedalījās Polijas vēstniece Latvijā Eva Dembska, Latvijas Kultūras ministrijas pārstāvji, Nacionālas bibliotēkas vadība, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, kā arī dzejnieka draugi un cienītāji.


Skujenieks dzimis 1936.gadā 5.septembrī Rīgā. Viņš studējis latviešu filoloģiju Latvijas Valsts Universitātē un beidzis M. Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. 1962.gadā dzejnieks apsūdzēts par pretpadomju propagandu un notiesāts uz septiņiem gadiem Mordovijas lēģeros, kur turpinājis rakstīt dzeju un nodarboties ar atdzejošanu. Savu pirmo dzejas krājumu “Lirika un balsis” Skujenieks publicējis tikai 1978.gadā. Dzejnieks reabilitēts 1989.gada 6.jūnijā.

Pēc atgriešanās no izsūtījuma Skujenieks ar pilnu sparu pievērsās atdzejai, kļūdams par vienu no ievērojamākajiem cittautu dzejas pazinējiem un tulkotājiem, kā arī par daudzu kolēģu iedvesmotāju atdzejas jomā. Skujenieks bija “PEN” kluba Latvijas nodaļas vadītājs no 1989. līdz1991.gadam.1995. gadā dzejnieks tika apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Skujenieks tulkojis no poļu, ukraiņu, slovēņu, spāņu, serbu, maķedoniešu, grieķu, lietuviešu, somu, zviedru, dāņu un citām valodām. 2001.gadā iznāca viņa sastādīta un atdzejota grāmata “Dziesma, ej viegli pa manu sirdi”, kurā sakopoti paraugi no visu Eiropas tautu 20.gadsimta dzejas oriģinālvalodā un Skujenieka atdzejojumā. Apgāds “Nordik” izdevis arī apjomīgus Skujenieka kopotu rakstu sējumus, kuros dzejnieka talants redzams nepārtrauktā tandēmā ar atdzejotāja darbu un aktīvu interesi par citu tautu folkloru, dzeju un citiem neatkarīgās domas izpaudumiem.

Polijā 2010.gadā izdevniecībā “Anagram” nāca klajā Skujenieka dzejas izlase “Innego mostu nie będzie” (“Cita tilta vairs nebūs”). Tajā bija dzejoļi, kas sarakstīti laikā no 1978. līdz 2007.gadam. Poļu valodā tos tulkojusi Justīna Spihaļska. Skujenieks ir viens no visvairāk tulkotajiem latviešu dzejniekiem. Viņa dzeja atdzejota zviedru, ukraiņu, armēņu, lietuviešu, angļu, čehu, franču, turku, īslandiešu, bulgāru, poļu, krievu, vācu un citās valodās.

2014.gada rudenī Skujenieks “Gaismas pilij” uzdāvinājis savu bibliotēku – 5000 grāmatu, rokrakstu un skaņuplašu.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+