Kultūra
Literatūra

Knuts Skujenieks: Latvija ir ļengana valsts? 16

Foto:Timurs Subhankulovs

5. septembrī 80. dzimšanas dienu svinēs izcilais dzejnieks, atdzejotājs un literatūras kritiķis Knuts Skujenieks. Latviešu literatūras klasiķis. Spilgta radoša personība, kura dzīve iedvesmo, bet viņa vārdi rosina aizdomāties.

Intervijā “Kultūrzīmēm” Knuts Skujenieks atklāj savas pārdomas par Latvijas likteņiem, kā arī to, kāpēc Latvija, tēlaini runājot, viņam liekas ir kā ļengana valsts. “Tam diemžēl ir objektīvs pamats. Tikai paskatieties – Igaunijai ir sabiedrotie. Lietuvai – reizēm ir, reizēm nav, bet vispār jau ir! Savukārt Latvijai – nav! Somi pietiekami mācījuši igauņus, poļi – leišus. Bet latvieši ir kūlušies, kā nu pratuši. Neviens jau netaisīja tik traku 20. gadsimta vēsturi kā latvieši. Manuprāt, dažā labā brīdī viņi paši sevi sūtījuši uz apkaušanu.”

Intervētājas, dzejnieces Liānas Langas, vaicāts, “vai tā nav tāpēc, ka Latvija nav paveikusi arī pārmaiņu laiku mājas darbu kā Igaunija un Lietuva, proti, attīrījusies”, Knuts Skujenieks atbild: “Nav, nav pienācīgi to izdarījusi. Jo kas mums tagad ir? Cilvēkiem viena izeja – emigrēt. Emigrējušo ir ap 30%, un tas var novest līdz Latvijas iznīcībai! Samācījušies no lielajiem, ka vienīgā vērtība ir nauda. Nu labi, pie mums jau pārāk daudz nopelnīt nevar… Mēs nekad nebūsim sevišķi bagāti, bet lieta tāda, ka tas arī mums nebūtu vajadzīgs! Mums ir vajadzīgs stabils pamats zem kājām.” Cita starpā dzejnieks arī uzsver: “Drausmīgā mīlestība uz naudu man ir grūti saprotama. Jo jēga jau nav naudā, bet tajā, ko ar to var izdarīt.”

Liānas Langas sarunu ar Knutu Skujenieku lasiet 30. augusta “Kultūrzīmēs” vai arī e-izdevumā.

LA.lv