Foto – Shutterstock

Nedzer sulu pirms asinsanalīžu nodošanas! Ko atklāj asinsaina 0

Kad esam saslimuši, ārsts gandrīz vienmēr nosūta uz asinsanalīzēm, jo tās atspoguļo visas galvenās norises organismā. Dažkārt pēc tām var spriest arī par nervu sistēmas stāvokli. Ko derētu zināt par asinsanalīzēm?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Reizi gadā asinsanalīzes vajadzētu nodot arī veselam cilvēkam, jo nevēlamas izmaiņas organismā ne vienmēr uzreiz sajūtam. Piemēram, daudziem trūkst D vitamīna, kas ietekmē kaulu un locītavu, nervu sistēmas, matu un nagu veselību, sirdi un asinsvadus, organisma vispārējo veselības stāvokli, tā trūkums var rosināt audzēju attīstību. Veicot asinsanalīzes, var atklāt daudzas slimības, pirms parādījušās pirmās sūdzības, piemēram, mazasinību.

Laboratorijas testi palīdz tikt skaidrībā par diagnozi vai to apstiprina, norāda uz izmaiņām organismā, vai dod apstiprinājumu kādam specifiskam organisma stāvoklim, piemēram, grūtniecībai. Tomēr vienmēr jāatceras, ka tikai pēc analīzēm diagnozi noteikt nedrīkst.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nereti gadās, ka analīzes labas, tomēr pašsajūta ir slikta. To bieži novēro veģetatīvās distonijas vai psihosomatisku traucējumu gadījumā.

Kā pārbauda asinis

Nepieciešamais asiņu daudzums analīzēm atkarīgs no tā, cik daudz un kādi testi jāveic, no ārsta norādītās diagnozes un izmeklējumu mērķa. Reizēm, ja tiek lietotas kādas zāles, dakteris jau nosūtījumā raksta “atšķaidīt”, kas nozīmē, ka kāds no rādītājiem zāļu ietekmē varētu būt izteikti liels un testēšana būs jāatkārto ar atšķaidījumu.

Agrāk asins šūnu sastāvu pētīja ar mikroskopu, bet tagad izmanto modernus analizatorus. Nosakot asiņu ķīmisko un imūnķīmisko sastāvu, izmanto tādas mūsdienīgas tehnoloģijas kā imūnfluorescenci – mēra testēšanas procesā izveidojušos gaismas staru intensitāti, arī imūnķīmiskās un citas metodes.

Pacients testēšanas rezultātus lielākoties saņem vienas dienas laikā – tikai pēc tam, kad tos pārskatījis laboratorijas ārsts. Ja analīzēs ir īpaši izteiktas novirzes, piemēram, pārāk augsti iekaisuma rādītāji vai liels leikocītu skaits, ārsts tos pārbauda, vērtējot asinsanalīzi kopumā. Atsevišķus rādītājus, piemēram, leikocitāro formulu, pārbauda arī ar mikroskopu, tāpēc atbildi var nākties gaidīt mazliet ilgāk nekā parasti.

Ja iegūti izteikti lieli rezultāti vai laboratorijas ārsts vēlas pārliecināties par to pareizību, analīze tiek atkārtota. Par to testēšanas pārskatā liecina ieraksts “atkārtoti pārbaudīts”.

Ja ir pietiekami daudz materiāla, katra pacienta asinis vienu mēnesi glabā arhīvā, lai vajadzības gadījumā varētu veikt papildu testus vai atkārtot analīzi.

Reklāma
Reklāma

Dažkārt šķiet “man tādas analīzes nevar būt”, un reizēm arī ārstējošais ārsts domā tāpat, tomēr, mērījumus veicot atkārtoti, rezultāti sakrīt. Ja neizdodas rast pārliecību, ka tie ir pareizi, asinis analīzēm var nodot vēlreiz.

Foto: Shutterstock

Kas var ietekmēt

Uz asinsanalīzēm iesaka nākt no rīta pēc nakts atpūtas. Dažkārt tas ir obligāti, piemēram, nododot kortizola testu.

Dažos pieņemšanas punktos var pierakstīties uz noteiktu laiku, lai nenāktos uztraukties, gaidot rindā. Stress var ietekmēt dažādus procesus organismā un izmainīt analīzes rādītājus.

Reizēm rodas jautājums – vai pirms asins nodošanas drīkst dzert ūdeni? To ne tikai drīkst, bet tas noteikti jādara. Neuzņemot šķidrumu, asinis var kļūt biezākas, un tās ir grūtāk paņemt. Var būt paaugstināti vairāki rādītāji, piemēram, hemo­globīns, hematokrīts, leikocītu un eritrocītu skaits. Šajā gadījumā tā nebūs slimības pazīme, bet signāls, ka organismam trūkst šķidruma.

Apelsīnu vai citas sulas pirms asins nodošanas nedrīkst dzert, jo tās satur cukuru un citus elementus, kas var ietekmēt rezultātus. Iepriekšējā dienā pirms asinsanalīžu nodošanas nav ieteicams ēst daudz citrusaugļu, jo arī tas var ietekmēt vairākas analīzes. Nav vēlamas bagātīgas treknas maltītes un alkohola lietošana.

No rīta pieļaujams dzert vieglu tēju un kafiju bez cukura un piena, tomēr jāatceras, ka kafija var ietekmēt kuņģa un zarnu trakta darbību un cilvēkiem ar atbilstīgām problēmām var mainīt analīžu rezultātus. Tad arī vajadzētu apsvērt, cik bieži tiek lietota kafija, cik stipra un vai to vispār ieteicams dzert.

Ja jāveic asinsainas analīzes (hemoglobīns, leikocīti), iepriekšējā vakarā izdzerta viena glāze vīna konkrētos rezultātus neietekmēs, bet, ja nepieciešams veikt bioķīmiskās analīzes, piemēram, cukura, aknu proves, holesterīna līmeni un citas, šie rādītāji alkohola ietekmē var paaugstināties.

Jāatceras, ka arī lietotie medikamenti var mainīt analīžu rezultātus, piemēram, leikocītu un trombocītu skaitu, aknu proves. Ja veic analīzes, lai kontrolētu zāļu efektivitāti, asinis jānodod pirms kārtējās medikamentu devas ieņemšanas.

Parasti analīzes iesaka nodot tukšā dūšā, kad nav ēsts 8–12 stundu, tāpēc vispiemērotākais laiks ir no rīta. Īpaši svarīgi to ievērot, nosakot glikozes, holesterīna un tā frakciju (augsta un zema blīvuma hole­sterīns, triglicerīdi) daudzumu asinīs. Ne visām analīzēm obligāti noteikts, ka asinis jānodod tukšā dūšā, taču pēc maltītes ieturēšanas gan jāpagaida vismaz pāris stundu – kamēr organisms pārstrādā uzņemtos produktus, sagremotās vielas intensīvāk nokļūst asinsritē, kļūdaini izmainot analīžu rezultātus. Turklāt arī pats gremošanas process ir slodze organismam, kas var izraisīt īslaicīgu leikocītu skaita palielināšanos.

Tiem, kuri no rītiem skrien vai apmeklē sporta zāli, asinsanalīzes jānodod pirms nodarbības vai arī pēc fiziskajām aktivitātēm jāatpūšas vismaz 1,5–2 stundas, jo fiziskas slodzes ietekmē tiek stimulēti gandrīz visi procesi organismā, kas var ietekmēt rezultātus: leikocītu skaitu, fermentu un hormonu līmeni asinīs, visbiežāk tos paaugstinot.

Smēķētājiem 1,5–2 stundas pirms asins nodošanas vēlams atturēties no dūma uzvilkšanas. Pīpēšanas ietekmē sašaurinās asinsvadi, un ir grūtāk noņemt asinis, rezultātā var tikt bojāti asinsķermenīši un apgrūtināta dažu rādītāju noteikšana. Līdzīgi tas ir minētajā gadījumā, ja ir biezas asinis, jo uzņemts par maz šķidruma. Īpaši tas ietekmē tādus rādītājus kā kāliju, kas, šūnām sabrūkot, pastiprināti nokļūst asinīs, eritrocītu skaitu, hemoglobīnu, arī aknu fermentus (ALAT). Šādos gadījumos pacients saņems atbildi “hemolizēts serums” ar aicinājumu analīzes atkārtot.

Asinsanalīzes nedrīkst nodot dienā, kurā pirms tam veikts rentgena (īpaši ar kontrastvielu), datortomogrāfijas vai kāds cits izmeklējums, kā arī bijusi starošana. Labāk pēc procedūras nogaidīt vismaz vienu dienu. Tas pats attiecas uz vizīti pie urologa, proktologa, ginekologa un cita speciālista, kas veic manuālu izmeklēšanu. Daži onkomarķieri, PSA (prostatas specifiskais antigēns) un citi testi pēc procedūrām var būt ar paaugstinātu rezultātu.

Svarīgi zināt, ka gandrīz neviens no onkomarķieriem, izņemot PSA, nav absolūti specifisks kādam noteiktam orgānam, un neliels paaugstinājums vēl neapstiprina audzēja diagnozi. Tie nedaudz var paaugstināties arī, ja ir iekaisums, orgānu disfunkcijas un citi procesi. Galvenie kritēriji, lai domātu par onkoloģisku saslimšanu, ir ārsta atradne un vizuālās diagnostikas dati, piemēram, ultrasonogrāfija.

Laboratorijas rezultāti onkomarķieriem kalpo kā palīgs dia­gnozes precizēšanai. Taču, ja slimība jau atklāta un tiek ārstēta, onkomarķieriem ir liela nozīme, lai sekotu ārstēšanas efektivitātei vai savlaikus atklātu jaunu uzliesmojumu.

Ar īpašiem nosacījumiem

Par īpašiem noteikumiem, nododot asinis, ieteicams konsultēties ar ārstu vai laboratorijā.

Ja veicams glikozes slodzes tests, laboratorijā noteikti jāierodas tukšā dūšā un tur jāpavada divas stundas. Tad asinis ņem divas reizes  – pirms 75 g (bērniem atkarībā no svara) tīras glikozes šķīduma iedzeršanas un pēc divām stundām –, lai noskaidrotu, kā organisms tiek galā ar lielo cukura daudzumu. Paaugstināts glikozes rādītājs asinīs pēc divām stundām liecina, ka organismā ir traucēta glikozes vielmaiņa, kas jāņem vērā, lietojot uzturā saldumus.

Reizēm gadās, ka no saldā dzēriena ir slikta dūša, tāpēc daži iesaka pasūkāt citrona šķēlīti, taču daktere Dace Jupatova norāda, ka tas var ietekmēt analīžu rezultātus.

Foto – Shutterstock

No pirksta vai vēnas?

No vēnas iespējams iegūt vairāk asiņu nekā no pirksta, turklāt analīzes lielākajā daļā gadījumu būs precīzākas. Pirkstā ir daudz sīku asinsvadu, un, lai iegūtu pietiekami daudz asiņu, to vairākkārt spaida, traumējot šūnas. Tādējādi asinīm piekļūst audu šķidrums, tās nedaudz atšķaidot, un vairāki rādītāji samazinās, piemēram, hemoglobīna līmenis un leikocītu skaits.

Asinis no pirksta nevar paņemt cilvēkiem, kuriem ir sastrādātas rokas un bieza āda, ja ir mikrocirkulācijas traucējumi pirkstos vai tie vienkārši nosaluši.

Pārsvarā no pirksta asinis ņem maziem bērniņiem, ja nav nozīmēti daudzi testi, kā arī ja tās anatomisku īpatnību dēļ ir grūti iegūt no vēnas, piemēram, korpulentiem cilvēkiem, ja lielie asinsvadi novietoti ļoti dziļi, asinsvadu slimību gadījumos vai arī slimniekiem, kam veikta ķīmijterapija vai staru terapija, vēnas ir trauslas un ātri plīst.

Bez ārsta nosūtījuma

Ja ir skaidrs, kāpēc vēlas veikt analīzes un kādi rādītāji asinīs jānosaka, uz laboratoriju var doties arī bez ārsta nosūtījuma. Daudziem aplam šķiet, ka, veicot pilnu asinsanalīzi, laboratorijā pārbaudīs visu iespējamo, taču patiesībā tiks noteikti tikai ar asins sastāvu saistītie rādītāji: leikocīti, eritrocīti, hemoglobīns, hematokrīts, trombocīti, leikocitārā formula.

Tiem, kuri īsti nezina, kādi testi veicami, ir izveidots vispārējā veselības stāvokļa panelis, kurā ietilpst 18 galvenie rādītāji, kuru nosakot, tiek saņemts laboratorijas ārsta slēdziens.

Izveidots panelis arī veģetāriešiem un vegāniem, lai pārbaudītu rādītājus, kuri cilvēkiem ar šādu diētu būtu jākontrolē: hemoglobīna, dzelzs, olbaltuma, B12 vitamīna rezerves un citas.

Vēl ir speciāls sirds un asinsvadu, vairogdziedzera, kā arī vitamīnu un minerālvielu panelis, kuru izvēloties iespējams noteikt D vitamīna, folijskābes, B12 vitamīna bioloģiski aktīvo daļu, kā arī minerālvielu – kalcija, fosfora, magnija, cinka – daudzumu organismā.

Lai noteiktu alerģiju, tiek veikti specifiskie imūnglobulīnu IGE testi. Ir izveidoti dažādi alerģiju paneļi, kuros iekļauti 30 dažādi testi, taču nav mērķtiecīgi tos veikt visus uzreiz. Var noteikt arī atsevišķus alergēnus.

Daudzi alerģijai pielīdzina pārtikas produktu nepanesību, taču tās ir divas dažādas kaites. Pārtikas nepanesība rodas, ja organismā nav vai arī nepietiekami izstrādājas kāds ferments, kas sašķeļ noteiktas pārtikas produktos esošas vielas. Šajā gadījumā asinīs nosaka imūnglobulīnus IGG vai IGG4 pret lietotajiem pārtikas produktiem. Lielākajai daļai cilvēku, lietojot uzturā kādu produktu, piemēram, banānus, atbilstīgais rādītājs ir paaugstināts, taču, ja, tos ēdot, gremošanas trakts neprotestē, nav jābaidās tos lietot uzturā.

Pēdējā laikā alerģiju dia­gnostikā arvien lielāku nozīmi iegūst molekulāro alergēnu analīzes, kuras visprecīzāk norāda uz alerģijas cēloni, taču par šo testu nepieciešamību vislabāk konsultēties ar alergologu.

Kas nosaka normu

Apzinoties savas sūdzības, veselības stāvokli, dzīvesveidu, kaitīgos ieradumus un ņemot vērā laboratorijas norādītās normas, analīžu rezultātus varam skaidrot paši. Taču, ja novirzes ir izteiktas, prātīgāk būtu konsultēties ar ārstu un nepieciešamības gadījumā veikt papildu izmeklējumus.

Vērtējot analīžu rezultātus, jāņem vērā cilvēka dzimums, piemēram, sievietēm ir zemāka hemoglobīna, leikocītu un dzelzs norma, atšķiras daži bioķīmiskie rādītāji, piemēram, aknu proves, vairogdziedzera, dzimumhormonu un citu hormonu līmenis asinīs. Normas vērtības analīžu rādītājiem nosaka arī cilvēka vecums, piemēram, bērniem un pieaugušajiem daudziem rādītājiem normas atšķiras.

Foto – Shutterstock

Atšķirības un kļūdas

Valstī nav ieviesta vienota sistēma, un daudzus testus dažādās laboratorijās veic ar atšķirīgiem analizatoriem un citādām metodēm, tāpēc arī rezultāti mēdz būt atšķirīgi. Tas ne vienmēr nozīmē, ka no tiem kādi ir kļūdaini, – testēšanas pārskatā laboratorija norāda, kādā intervālā rādītāji atbilst normai. Taču, veicot analīzes atkārtoti, labāk doties uz vienu un to pašu laboratoriju, īpaši, ja zāļu iedarbību kontrolē dinamikā, piemēram, jānosaka protrombīns, onkomarķieri, D vitamīns vai jebkura cita analīze, ko veic, lai izvērtētu izmaiņas organismā vai lietotās terapijas efektivitāti.

Kļūdas asinsanalīzēs gadās ne tikai filmās, protams, tas nenotiek bieži. Ja pastāv šaubas par analīžu rezultātiem, jāzvana uz laboratoriju. Testēšanas process tiek pārbaudīts un, ja nepieciešams, izmeklēšana atkārtota. Visbiežāk kļūdas rodas, ja neievēro noteikumus pirms asiņu nodošanas vai nepareizi uzglabājot asinis. Gadās, ka tajās veidojas tā sauktie fibrīna diedziņi, kuri, nonākot analizatorā, var ietekmēt rezultātus.

SVARĪGI

Daudziem testiem, analīzes atkārtojot, svarīgi tās nodot vienā un tajā pašā diennakts laikā, lai novērtētu veselības stāvokļa pārmaiņas.

UZZIŅA

• Ja iespējams, labāk asinis nodot laboratoriju pieņemšanas punktos, taču to var arī pie daudziem ģimenes ārstiem un doktorātos. Pie smagiem slimniekiem, ja iepriekš piesaka mājas vizīti, medicīnas māsa dodas uz mājām.

• Reizēm cilvēki, ņemot vērā netradicionālās medicīnas ieteikumus, vēlas noteikt asins pH līmeni, taču to var izdarīt tikai kompleksā asins gāzes sastāva analīzē, kas jāveic pie slimnieka gultas slimnīcas reanimācijas nodaļā.

KONSULTĒJUSI E. GULBJA LABORATORIJAS ĀRSTE DACE JUPATOVA

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.