Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. decembris, 2012
Drukāt

Ko atklāj rokraksts

Foto - Stock.XCHINGFoto - Stock.XCHING

Rakstot ar roku, uz lapas uzliekam vairāk nekā tikai burtus – atklājam sevi. Jo rokraksts atspoguļo mūsu personību un par mums izteic ļoti daudz. Ko tieši – jājautā grafologam.

 

“Pēc rokraksta iespējams noteikt personības iezīmes, spriest par cilvēka psiholoģisko tēlu. Izprast viņa noskaņojumu un talantus, komunikācijas spējas un pat seksuālās noslieces, kā arī vēl daudz ko citu,” atzīst Anita Špoģe, viena no retajām grafoloģēm Latvijā. “Šie spriedumi balstīti psiholoģijā, jo galvas smadzenes ir tās, kas vada mūsu roku. Tomēr pilnīgi visu grafoloģija nespēj – analizējot rokrakstu, nevar noskaidrot cilvēka vecumu, dzimumu, ādas krāsu vai reliģisko piederību, tāpat to, vai rakstīts ar labo vai kreiso roku.”

Viņa studējusi psiholoģiju, bet grafoloģes diplomu ieguvusi Anglijā. Gadu gaitā iepazinusi neskaitāmus rokrakstu paraugus un tieši prakse radījusi iemaņas, kas ļauj nekļūdīgi analizēt rakstīto. Veroties tikai tajā, spējot pareizi raksturot cilvēku par 97 procentiem.

“Beigusi studijas, draugiem.lv diskusiju sadaļā ievietoju informāciju, ka esmu grafoloģe, un aicināju interesentus sūtīt savus rokrakstus. Saņēmu tuvu sešiem simtiem un ar katru tiku galā. Lai pārbaudītu, vai esmu tos iztulkojusi pareizi, ar katru sūtītāju sazinājos personiski. Protams, bez kļūdām neiztiku, bet no tām esmu mācījusies, padarot savas analītiķes spējas uzticamas.”

 

Kad CV nav svarīgs

Grafoloģija balstās uz sīkumainām detaļām, tāpēc, lai pilnībā izskaustu kļūdas risku, rokrakstu izpētē tiek izmantoti lineāli un leņķu mērītāji.

Vispirms rokrakstā tiek pamanīts burtu lielums un slīpums. Lieli burti raksturīgi atvērtiem un komunikabliem cilvēkiem. Tā bieži vien raksta politiķi, sportisti, aktieri – viņi ir raduši uzstāties publiskā telpā. Tiem, kuri ir noslēgtas dabas un nelabprāt kontaktējas ar citiem, tipiskāks sīks rokraksts ar šauriem burtiem.

Ja burti sliecas uz labo pusi, cilvēks ir līdzjūtīgāks, atvērtāks un emocionālāks. Savukārt taisns rokraksts tipisks tiem, kuri stingri stāv uz zemes – nemaina savus uzskatus, ir grūti lokāmi. Tas, ka rakstītais vairāk vērsts uz kreiso pusi, liecina: ikdienā šis cilvēks saskaras ar problēmām.

“Lielo firmu bosi nereti piesaista grafologu, izvēloties piemērotāko kandidātu kādam augstam amatam. Šādos gadījumos pat CV nav tik ļoti svarīgs, jo tas nebūt neizsaka personības iezīmes. Augstiem amatiem izraugās pretendentus, kas ir uzticami, atklāti un spēj vārdus pārvērst darbos. To, vai kandidātam piemīt šādas īpašības, grafologs var nolasīt pēc rokraksta. Cilvēkiem ar vadītāja un līdera dotumiem tas lielākoties ir taisns,” teic Anita.

Ļoti daudz ko atklājot burts t. Pēc svītriņas novietojuma var spriest par cilvēka pašnovērtējumu. Ja tā vilkta zemu, rakstītājs nav pašapzinīgs, ja tuvu pašam galam – pašvērtējums ir augsts.

Savukārt tie, kuriem burta t līnija nemaz neaizsniedzas līdz svītrai, mēdz vilcināties ar lēmumiem un darbiem, bieži vien kavējas pagātnes atmiņās.

 

Kurā zonā rakstāt?

Grafoloģijā būtiska iezīme ir arī rokraksta augšējā, apakšējā un vidējā daļa. “Cilvēkiem, kas burtiem d un b svītru vērš krietni uz augšu, svarīga ir garīgā puse – viņi vēlas vairāk izzināt pasauli un filozofēt, nododas ezotērikai. Savukārt tos, kuri burtus p un j velk stipri uz leju, interesē materiālā pasaule. Viņi lielākoties ir darbaholiķi, naudu uzskata par vienu no svarīgākajiem dzinuļiem savā dzīvē – garīgām lietām nav laika.

Pēc rokraksta var spriest arī par rakstītāja seksuālajām nosliecēm – piemēram, vai rakstītājs ir orientēts hetero vai homoseksuāli. Rokraksta vidējā zona atklāj, kā cilvēks uztver pašreizējo dzīvi – attiecības ar ģimeni un līdzcilvēkiem,” stāsta grafoloģe.

Pēc viņas vārdiem, standarta rokraksts ir 3-3-3 jeb trīs milimetru augstums katrai zonai (augšējai, vidējai un apakšējai), bet tādu vēl nevienam neesot redzējusi. Lielāka vai mazāka nobīde no normas raksturo cilvēku.

Tiem, kuru rokrakstā tikpat kā nav augšējās zonas – šķiet, ka viņi raksta tikai viduszonā –, grāmata kā sabiedrotais kalpojot labākajā gadījumā reizi gadā. Iespējams, dažkārt viņi aiziet uz teātri vai operu, bet tikai pienākuma pēc pret otru – tādiem cilvēkiem nav īstas intereses par garīgo pasauli.

Apakšējā zona ļoti labi parādot, vai cilvēkam nepieciešamas sportiskās aktivitātes. Ja tā sāk pazust, kļūst kroplāka – rakstītājam esot ilgas pēc sporta. “Ik pa laikam pie manis uz konsultāciju ierodas šāds cilvēks, jo jūt, ka kaut kas nav kārtībā ar viņa dzīvi. Kad iesaku atbilstošāko risinājumu, piemēram, sporta zāles apmeklējumu, nākamajā tikšanās reizē viņš burtiski staro un ir labsajūtā!”apgalvo Anita.

 

Nav divu vienādu rokrakstu

Ļaudis, kam burtā o raksturīgs loks, mēdzot melot vai kaut ko slēpt – jo lielāki loki, jo lielāki meli, bet savos lēmumos straujie burtus, piemēram, A, raksta ar asiem stūriem. Viņi mēdz būt arī ciniski un izteikumos sarkastiski. Tas pat nebūs ļauni domāts – tāda vienkārši ir šī personība. Vienlaikus šie cilvēki ir mērķtiecīgi – ieņem kaut ko galvā un neatkāpjas, kamēr tas nebūs sasniegts. Savukārt apaļi burti tipiski labsirdīgajiem.

Tie, kuri raksta viļņaini, krīt un lec arī reālajā dzīvē. Savukārt cilvēki, kuri cenšas trāpīt uz līnijas, bet rokraksts tik un tā sliecas uz augšu, ir apveltīti ar pozitīvās enerģijas lādiņu, bet tie, kam tas slīd uz leju, ir saguruši un pesimistiski noskaņoti.

Rokrakstu speciāliste pēdējā laikā novērojusi kādu patīkamu tendenci jauniešu rakstītajā: “Viņi liek lielus un skaistus punktus uz burtu i. Tas liecina, ka licējam patīk atzinība un ievērība. Šādi cilvēki bieži uzstājas, stāsta anekdotes un saka runas.”

Ģimenē no paaudzes paaudzē pārmantojam daudz īpašību un brīžiem šķiet – varbūt arī rakstību. Tomēr grafoloģe tam nepiekrīt, jo divu vienādu rokrakstu nav: “Virspusēji raugoties, tie var būt līdzīgi, bet nekad nav identiski. Nianses atšķirsies – citādāka izmēra atstarpes starp burtiem un punktiem, kaut kur vilkts īsāks vai garāks loks, bet citur – burta stūris nedaudz asāks.”

 

Rokraksts arī datorā

Tehnoloģiju laikmetā ar roku vairs tik bieži nerakstām. Vai tas var mazināt grafoloģijas nozīmīgumu? “Nē, nekādā gadījumā! Tā tiek pārnesta interneta vidē. Ļoti daudz ko par cilvēku izsaka tas, kā datorrakstā tiek liktas pieturzīmes, uzrunāti cilvēki vēstulēs, izmantoti lielie burti. Klaviatūras taustiņu Caps Lock lielākoties lieto, lai tekstā kaut ko uzsvērtu vai izpaustu emocijas. Ja lielie burti parādās regulāri, tas ir nomācoši un saņēmējā pozitīvas emocijas neveicina. Ļoti būtiski, vai vēstulē izmanto lielus sākumburtus uzrunā Tu un Jūs. Ja cilvēks to konsekventi nedara un strādā augstākā amatā nekā tas, kuram raksta, – tā ir atklāta cieņas neizrādīšana un liecina par pārākuma apziņu.”

 

Var atspoguļot psihes stāvokli

Grafoloģe atzīst, ka bērnu rakstību nav vērts analizēt, jo viņiem mācību stundās liek rakstīt glīti un pareizi. Individuālāks rokraksts sāk veidoties vēlāk, nobriestot un mainoties personībai.

Pirmo reizi izmaiņas rokrakstā varot saskatīt, kad iestājas pubertāte – aptuveni divpadsmit gadu vecumā. “Pusaudža gados tas mainās regulāri, jo emociju gūzma šajā vecumā ir ļoti liela un tieši tā vada mūsu roku. Reti kad rokraksts jau agrīni nostabilizējas un paliek nemainīgs. Tas nozīmētu – kādi esam sešpadsmit gados, tādi paši arī divdesmit piecu gadu vecumā. Mēs taču katru dienu emocionāli saskaramies ar ko jaunu, un tas kļūst par iemeslu, kāpēc rokraksts pēc kāda laika atkal mainās. Taču tas nenotiek ik pa desmit minūtēm!”

Tomēr, lai arī kā ietekmē emocijas, pamatiezīmes paliek: noguruma brīžos rokraksts vairāk slīd uz leju un burti kļūst mazāki, bet personības īpašības paliek nemainīgas.

“Analizējot rokrakstu, var pamanīt liecības par psihisku saslimšanu, piemēram, šizofrēniju un depresiju. Grafoloģija palīdz izprast cilvēku un viņa garīgo stāvokli. Depresīvo rakstītais sliecas uz labo pusi, bet vārdi ir aprauti, atstarpes starp tiem lielākas, punkti uzlikti stingrāk,” atklāj grafoloģe.

 

 

Noderīgi zināt

* Ar nodomu mainīt rokrakstu nav iespējams. Īpaši pacenšoties, tas var izdoties, bet rakstot steigā un koncentrējoties uz domu, agrākās iezīmes atgriezīsies.

* Rokraksta analīze palīdz labāk iepazīt sevi un var noderēt arī, lai, ņemot vērā tā atklātās personības psiholoģiskās īpatnības, izvēlētos sev piemērotāko profesionālo nodarbošanos.

* Apzināti cenšoties rakstīt kārtīgi, glīti, taisni vai kā citādi savādāk, nekā ierasts, grafoterapeitisku jeb ārstējošu efektu panākt gan nav iespējams.

 

 

Praksē izmanto reti

– Psihiatrijā rokraksta analīzi izmanto reti, to vairāk uzskata par tādu luksuss lietu. Grafoloģija noder, lai iegūtu vēl kādu informāciju par pacientu un var palīdzēt diagnostikā. Brīžos, kad cilvēks ir sasirdzis pēkšņi un neko nespēj pateikt vai arī viņam ir grūti stāstīt par sevi un savām izjūtām, es lūdzu rakstīt. Tā rodams pavediens, kurā virzienā ārstam vajadzētu skatīties, uzsākot terapiju.

Grafoloģiskas novirzes rokrakstā var liecināt par noteiktiem smadzeņu bojājumiem, tomēr rokraksts nav efektīvākais veids, kā spriest par slimnieku. Krietni vairāk par viņa stāvokli atklāj zīmējums, tāpēc to izmanto biežāk.

Ārsti, kuri strādā ar klasiskām metodēm, pacienta rokrakstu parasti neņem vērā – viņi paļaujas uz citām iespējām. Savukārt psihiatri, kuriem nav svešas netradicionālas metodes, grafoloģiju mēdz izmantot, brīžiem paralēli ar zīmējuma analīzi. Mudinot pacientu uz papīra lapas izpaust savas sajūtas, iespējams nolasīt viņa emocionālo stāvokli, gūt priekšstatu par norisēm viņa zemapziņā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+