Latvijā
Vēsture

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1917. gada 3. maijā 16


Latgales latviešu kongresa norises aina kinoteātrī “Diana” Rēzeknē 1917. gada 9. maijā. Uzskates līdzeklis skolām un sabiedriskajām iestādēm pēc Jēkaba Strazdiņa akvareļa. Izdevniecība “Pagalms”, 1935. gads.
Latgales latviešu kongresa norises aina kinoteātrī “Diana” Rēzeknē 1917. gada 9. maijā. Uzskates līdzeklis skolām un sabiedriskajām iestādēm pēc Jēkaba Strazdiņa akvareļa. Izdevniecība “Pagalms”, 1935. gads.
Foto no Latvijas nacionālā vēstures muzeja krājuma

“Brīvais Strēlnieks”

Latgales konference. Konference sākās 26. aprīlī ar grandiozu manifestāciju. Manifestācijā piedalījās milzums ļaužu ar karogiem latviešu krāsās ar uzrakstiem “Brīvā Latvija, Brīvā Latgale” u. c. Pēc dievkalpošanas pa manifestācijas laiku noturēts kareivju mītiņš, kurā piedalījās visā daudzumā latviešu strēlnieki – latgalieši, un nolemts apvienot Latgali ar Latviju, lai gan mītiņu sasaucis pats Kemps un aģitējis pret apvienošanu. Latviešu strēlnieku pulkos esot ap 12 000 latgaliešu, kas sirsnīgi sadraudzējušies ar saviem Latvijas tautas brāļiem, un šim apstāklim esot liels iespaids uz Latvijas un Latgales apvienošanos. Profesors Rancāns pierādījis vēlreiz, ka baltieši un latgalieši ir viena tauta un ka pēdējiem vieniem par sevi nevar būt nākotnes. Debates šajā jautājumā bijušas plašas, daudzveidīgas, trokšņainas, vētrainas un visu laiku ārā gaidījuši milzīgi ļaužu pulki uz jautājumu izšķiršanu. Notikuši pat tik nejauki starpgadījumi, ka 2 baznīckungi bez maz iesviesti upē un 2 sadauzīti, un aiz šiem un citiem varas darbiem sapulce bijusi jānobeidz bez laika un iznākuma jau pulksten 9 vakarā. Otrā dienā ļaužu prāti bijuši apmierinātāki un pulki mazāki. Sapulcē piedalījušās 232 personas, no kurām daļu Kempam izdevās aizsaukt nobalsošanas brīdī projām, tā ka tomēr apvienošanas priekšlikums pieņemts ar 182 balsīm.

LA.lv