Mobilā versija
Brīdinājums +20.7°C
Melānija, Imanta
Sestdiena, 19. augusts, 2017
3. maijs, 2017
Drukāt

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1917. gada 3. maijā (1)

Foto no Latvijas nacionālā vēstures muzeja krājumaFoto no Latvijas nacionālā vēstures muzeja krājuma

Latgales latviešu kongresa norises aina kinoteātrī "Diana" Rēzeknē 1917. gada 9. maijā. Uzskates līdzeklis skolām un sabiedriskajām iestādēm pēc Jēkaba Strazdiņa akvareļa. Izdevniecība "Pagalms", 1935. gads.

“Brīvais Strēlnieks”

Latgales konference. Konference sākās 26. aprīlī ar grandiozu manifestāciju. Manifestācijā piedalījās milzums ļaužu ar karogiem latviešu krāsās ar uzrakstiem “Brīvā Latvija, Brīvā Latgale” u. c. Pēc dievkalpošanas pa manifestācijas laiku noturēts kareivju mītiņš, kurā piedalījās visā daudzumā latviešu strēlnieki – latgalieši, un nolemts apvienot Latgali ar Latviju, lai gan mītiņu sasaucis pats Kemps un aģitējis pret apvienošanu. Latviešu strēlnieku pulkos esot ap 12 000 latgaliešu, kas sirsnīgi sadraudzējušies ar saviem Latvijas tautas brāļiem, un šim apstāklim esot liels iespaids uz Latvijas un Latgales apvienošanos. Profesors Rancāns pierādījis vēlreiz, ka baltieši un latgalieši ir viena tauta un ka pēdējiem vieniem par sevi nevar būt nākotnes. Debates šajā jautājumā bijušas plašas, daudzveidīgas, trokšņainas, vētrainas un visu laiku ārā gaidījuši milzīgi ļaužu pulki uz jautājumu izšķiršanu. Notikuši pat tik nejauki starpgadījumi, ka 2 baznīckungi bez maz iesviesti upē un 2 sadauzīti, un aiz šiem un citiem varas darbiem sapulce bijusi jānobeidz bez laika un iznākuma jau pulksten 9 vakarā. Otrā dienā ļaužu prāti bijuši apmierinātāki un pulki mazāki. Sapulcē piedalījušās 232 personas, no kurām daļu Kempam izdevās aizsaukt nobalsošanas brīdī projām, tā ka tomēr apvienošanas priekšlikums pieņemts ar 182 balsīm.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Katrs pats sava darba stāža detektīvs (7)Pieprasot vecuma pensiju, laikus jāsavāc dokumenti par darba mūžu līdz 1996. gadam
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+