Gaismas festivāla “Staro Rīga” objekts “Cauri gadsimtiem” Vēmanes dārzā. Foto – LETA

Sievietēm nav gaumes, katrs kaut ko zog: Ko CIP vēsta par Padomju Latviju 12

Pateicoties masu mediju informācijai par gada sākumā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) interneta vietnē “cia.gov/library/” izliktajiem kārtējo atslepenoto dokumentu miljoniem, šī vietne kļuvusi par diezgan populāru “rakāšanās” vietu arī Latvijas vēstures interesentiem. Ja ir vēlme amerikāņu acīm paraudzīties uz 40. gadu beigās un 50. gados Latvijā un Baltijā notiekošo, uzzināt, kas šeit interesēja CIP, tad minētā vietne lieti noder.

Reklāma
Reklāma

“Latvia” – 4000 dokumentos

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Vēsturnieks Kārlis Kangeris atslepenotajos dokumentos iedziļinājies krietni vairāk nekā citi latviešu kolēģi, pirms vēl materiāli bija izlikti tīmeklī. “Tie dokumenti jau bija sen pieejami. Tikai ne te, Latvijā,” viņš skaidro. Vispirms atslepenotā informācija bijusi lasāma ASV Nacionālā arhīva datoros. Izlikšana vispārējai pieejai internetā ir pēdējo gadu tendence. Latviešu vēsturnieki CIP krātuvi zina kā labu lasāmvielu, tomēr padziļināti to nav analizējuši. Kangeris atzīst, ka no arhīva plašākas izmantošanas varbūt attur nepilnības, arī fragmentārais saturs. Dokumentiem ir dzēstas norādes par šo ziņojumu izcelsmi, ziņojumi ir cenzēti, klāt pievienoto fotogrāfiju un shēmu vietā visbiežāk ir tikai balti vai melni kvadrāti vai arī norāde, ka šai lapai pieeja liegta. Izlūkdienesta arhīva dokumentiem tas ir normāli, teic Kangeris.

Kopumā dokumentu, kuros pieminēta “Latvia”, CIP brīvpieejas tīmekļa bibliotēkā ir gandrīz 4000. Tiesa, vismaz pusē gadījumu mūsu zemes vārds minēts tikai garāmejot, bez izsmeļoša izklāsta. Vēl viena lieta – ar latviešiem saistītu informāciju meklēt iespējams arī pēc atsevišķu personu vārdiem vai pēc CIP operāciju kodiem. Amerikāņi pēc kara diezgan cītīgi izmeklēja Vācijas armijā dienējušo latviešu trimdinieku pagātni un izmantoja arī viņus kā informācijas avotus. Tāpēc svarīgi zināt šo cilvēku vārdus. Piemēram, “Freds Ziedonis Launags”. “Puse no tiem, kuru vārdi minēti operāciju aprakstos, ir cilvēki, kurus esmu savā mūžā saticis un pazinis. Nezinātājam būtu grūti par to ko uzrakstīt,” piezīmē Kangeris. Kad tikšot pabeigts darbs Latvijas PSR VDK dokumentu izpētes komisijā, ko vēsturnieks vada, viņš grasās ķerties arī pie nopietnāka pētījuma par CIP darbību trimdas latviešu aprindās.