Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. decembris, 2013
Drukāt

Ko dara Zaigas Pūces vadītā biedrība “Ascendum” 
 (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Pērn biedrībai saziedoti 273 507 lati, iztērēti 108 665 lati, galvenokārt kultūras un izglītības projektiem.

Aizvadītajā nedēļā mediji rakstīja par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra (kurš paziņoja par atkāpšanos) Jura Pūces dzīvesbiedres Zaigas Pūces vadītās biedrības “Ascendum” ziedotājiem, kuru vidū ir arī Ekonomikas ministrijas uzraudzīto nozaru uzņēmumu ziedojumi. Kā spilgtākais piemērs tika piesaukts sabrukušās “Maximas” būvnieks “Re&Re”, kas 2012. gadā biedrībai ziedoja 29 500 latu lielu mērķdotāciju projektam “Mans Doms”.

Parādīt Domu jaunā gaismā


Biedrība, kurai piešķirts sabiedriskā labuma statuss, pastāv divus gadus, un tai bez azartspēļu uzņēmuma “Alfor”, Rietumu bankas un ātro kredītu uzņēmuma “4finance” naudu ziedojuši arī tādi valstī pazīstami uzņēmumi, kā, piemēram, “Latvijas dzelzceļš”, “Lattelecom”, “Laima”, “Latvijas Pasts”, fondu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Universitātes fonds un citas organizācijas un uzņēmumi, kā arī anonīmie ziedotāji. Visi uzņēmumi, kuri finansiāli atbalsta sabiedriskā labuma organizācijas īstenotos projektus, saņem uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 85% apmērā no summām, kuras ziedotas. Tiesa, nedrīkst būt šā nodokļa parādi, jo tad atlaidi nepiemēro.

Biedrības gada pārskats uzrāda, ka tai 2012. gadā saziedoti 273 507 lati, no kuriem iztērēti 108 665 lati, galvenokārt kultūras un izglītības projektiem. Biedrības vadītāja Zaiga Pūce pastāstīja, ka “Re&Re” nauda neesot iztērēta kādiem privātiem nolūkiem vai fondā strādājošo algām, bet gan ieguldīta projektā, kas tiek īstenots kopš 2011. gada rudens un kura mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Rīgas Domam kā kultūras, arhitektūras un vēstures piemineklim, papildus to attīstot arī kā mūzikas, mākslas un izglītības centru. Notikušas astoņas mākslas izstādes jaunatklātajā Rīgas Doma dārza galerijā, izskanējuši deviņi mūzikas koncerti, regulāri tiekot rīkotas atzītu mākslas zinātnieku un filozofu vadītas lekcijas par kultūru un mākslu. Koncertiem no pieminētā būvuzņēmuma ziedojuma ir iztērēti 16 424 lati 110 mākslinieku, mūziķu, izpildītāju autoratlīdzībām. Tehniskās izmaksas bijušas 6502 latus lielas, bet divu koncertu pārraide sabiedriskajā televīzijā – 786 latus. No saziedotās naudas nelielas summas samaksātas par videopakalpojumiem un medicīnas izdevumiem pasākumu norises vietā.

Celtniecības firmas saziedotie līdzekļi tērēti arī Rīgas Doma vitrāžai “Ar degsmi par brīvu Latviju” – gan skiču konkursa organizēšanai, gan arī vitrāžas izveides sākšanai. Baznīcai radusies ideja ierakstīt Doma vēsturē arī kādu liecību par latviešiem, tāpēc ir nolemts izveidot vitrāžu Marijas kapelā. Atgādinot, ka Doms barikāžu laikā bija patvērums, kur cilvēki ēda, sildījās, gulēja… Vitrāžas ideju konkursā no 25 pieteikumiem ir izraudzīts jaunā arhitekta Kriša Zilgalvja darbs. Vitrāžas kopējās izmaksas ir 70 000 latu. Z. Pūce pastāstīja, ka vitrāžu publiskai apskatei varētu nodot 2014. gada pavasarī. Pirmie divi projekta posmi ir beigušies, un tagad ir jāsāk vitrāžas ievietošana.

Kultūra visiem!


Vēl viens nozīmīgs biedrības “Ascendum” darbības virziens ir bērnu kultūrizglītība, uzsvaru liekot uz kultūras pieejamību trūcīgajiem un lauku reģiona bērniem. Projekta “Garā pupa” ideja ir pievērst vecāku uzmanību tam, ka bērniem ir jāaug kulturālā vidē un ka nepietiek ar to vien, ka vecāki savā aizņemtībā spēj iepriecināt savu lolojumu ar veikala gardumiem un dārgumiem, stāsta biedrības vadītāja. Biedrība ir noorganizējusi 4500 maznodrošināto bērnu ģimenēm no teju 60 novadiem dažādas ekskursijas gan uz muzejiem, gan Leļļu teātri, gan zooloģisko dārzu, ieguldot vairāk nekā 19 tūkstošus ziedotāju naudas.

Z. Pūce: “Biedrība 2012. gadā iegādājās interneta žurnālu “Satori” un ar privātā finansējuma, kā arī Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu spēja ievērojami paplašināt tā darbību. Portāla uzturēšanai 2012. gadā ir iztērēti 51 065 lati. Tas ir kļuvis par visaptverošu kultūras mediju, piedāvājot lasītājiem oriģinālliteratūru, bet latviešu autoriem iespēju publicēt savus darbus, par to saņemot godīgu autoratlīdzību. Šajā laikā ir sākta videointerviju sērija ar mūziķiem, rakstniekiem, režisoriem un kultūras darbiniekiem, kas izveidojusies par mūsdienīgu interneta televīziju. Ar “Lattelecom” atbalstu lielāko daļu šo interviju šobrīd var dzirdēt interaktīvās un interneta televīzijas skatītāji.”

Biedrība ir finansējusi bezmaksas kultūras izdevumus – “Satori Vasaras Avīze”, “Dzejas dienu burtnīca”, tulkojumu latviešu valodā Frīdriha Nīčes darbam “Gadījums Vāgners”, izdotas arī divas grāmatas – Riharda Bargā “Tenkas” un Ilmāra Šlāpina “Jauno latviešu valoda”, kā arī sniegta finansiāla palīdzība gan dažādos kultūras festivālos, gan Rīgas Kino muzeja rīkotajos pasākumos.

Z. Pūce: “Ja projekts ir sabiedriski nozīmīgs, tad ir viegli iet pie uzņēmējiem un pārliecināt. Tas ir mūsu pamatdarbs. Projekti nav viena akcija, tie ir ilglaicīgi.

Katru gadu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzam visas atskaites par naudas tēriņiem. Starp citu, biedrības administratīvajām izmaksām drīkst tērēt tikai 25% no vispārīgajiem ziedojumiem, bet mērķdotācijas, piemēram, “Re&Re piešķirto naudu šim nolūkam vispār nedrīkst tērēt. Biedrībā saņemu nelielu algu, tāpēc piepelnos ar privātajām stundām, jo esmu latviešu valodas skolotāja krievu bērniem. Bet pirms tam, tā sauktajos treknajos gados, strādāju uzņēmumā, kas nodarbojās ar celtniecības kadru pārvilināšanu no mazāk atalgota uz labāk atalgotu darbu. Toreiz trūka gan celtnieku, gan būvinženieru un citu speciālistu. Tāpēc es pazīstu ne vienu vien būvkompāniju.

Mums nepatīk, ka bieži cilvēki čīkst, ka viss ir slikti, ka valsts nedod naudu, bet paši patiesībā neko nav gatavi darīt. Biedrības darbinieku nostāja ir šāda – ja neesi ar kaut ko apmierināts, ņem un dari!”

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Ir viegli būt labam par svešu naudu!

  2. Loti atbilstosa Latvijas attistinai satelitorganizacija,pie tam radusas viena laika. es esmu mamma un mana berna intreses ari saistitas ar makslu,dabut naudu braucieniem,skolotajiem,skatuvei,terpiem ,ir gandriz neiespejami,jo bernu arpusklases aktivitas ir vecaku pasu rokas.Tapec nevajag melot par dasnajiem ziedojumiem,ko tikai paludz un iedod. Seit ir svarigag Kas paludz! Riebjas lasit! Un kpc gan biedriba strada Jaunupa masa,civilsieva,citi draugi? Ari sakritiba?

  3. Vispār Zaiga nodarbojās ar labām lietām un pietiekami pelnīja arī pirms bija J. Pūces sieva. Šai sievietei pašai laba galva uz pleciem. Pazīstu viņu no vidusskolas laika un vienmēr viņa ir bijusi aktīva, iesaistījusies un organizējusi dažādus projektus. Žēl, ka ne visi mūsu sabiedrībā spēj noticēt, ka ne visur ir sazvērestības teorijas un ir cilvēki, kuri vienkārši ļoti daudz var izdarīt un dara to.

  4. Vai jums nemaz nav kauns par šo sacerējumu? Vai jums šķiet, ka tas ir normāli, ka valsts sekretāra sievas biedrību pabalsta no ministrijas labvēlības atkarīgi uzņēmumi, turklāt pretī saņemot nodokļu atlaides? Fui, Libekas k-dze!

  5. Shis nepaarliecinoshais, neanaliitiskais PR raksts raisa aizdomas par peerkamu pubicitaati. Diivaini ka Puuces viirs pat atkaapaas, vai ne? Jo Pavluts vinu nespeeja dabuut aaraa no ministrijas

  6. Prieks,ka ir tādi cilvēki Latvijā.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+