Ko darīt ar bēgļiem 8
Autors: Pīters Singers, Prinstonas universitātes bioētikas profesors
Migrantu skaits, kas šogad sasnieguši Eiropas Savienības robežas vai šķērsojuši tās, pārsniedz pusmiljonu. Tūristi, kas ieradušies pavadīt vasaras brīvdienas Grieķijas salās, sūdzas, ka atrodas kā bēgļu nometnes vidū. Protams, bēgļu krīzei ir daudz nopietnākas izpausmes. Kādā Ungārijas kravas auto, kas bija pamests Vīnes tuvumā, atrasts 71 migranta līķis. Šogad vairāk nekā 2500 migrantu no Ziemeļāfrikas noslīkuši Vidusjūrā, mēģinot sasniegt Itāliju.
ANO reģistrē bēgļu rekordskaitu
Tomēr Eiropu sasniegušo bēgļu skaits joprojām ir neliels, salīdzinot ar dažām citām valstīm. Vācija ir saņēmusi vairāk patvēruma lūgumu nekā jebkura cita Eiropas valsts, taču tās seši bēgļi uz tūkstoš iedzīvotājiem ir mazāk nekā trešdaļa no Turcijas 21 bēgļa uz tūkstoš iedzīvotājiem. Libānā ir 232 bēgļi uz tūkstoš iedzīvotājiem!
2014. gada beigās ANO Bēgļu lietu pārvaldes vērtējumā pasaulē bija 59,5 miljoni cilvēku, kas zaudējuši patvērumu kara vai citu draudu dēļ. Tas ir lielākais skaits bēgļu, kāds jebkad reģistrēts ANO vēsturē.
Visvairāk bēgļu nāk no Sīrijas, Afganistānas un Somālijas, bet vēl daudzi bēg no Lībijas, Eritrejas, Centrālāfrikas Repubikas, Dienvidsudānas, Nigērijas un Kongo Demokrātiskās Republikas. Āzijā bēgļu plūsmu ir palielinājusi rohingja minoritātes musulmaņu vajāšana Mjanmā.
Jāatslogo bēgļu nasta
Mēs nevaram vainot cilvēkus par vēlmi pamest konfliktu apsēstas, nabadzībā nonākušas valstis, lai meklētu labāku dzīvi citviet. Viņu situācijā mēs darītu to pašu.
Taču ir jābūt labākam veidam, kā reaģēt uz viņu vajadzībām. Daži drosmīgi domātāji atbalsta pasauli ar atvērtām robežām, apgalvojot, ka tas krietni veicināšot gan globālo kopproduktu, gan vidējo globālo laimi (apmierinātību ar dzīvi). Šādi argumenti ignorē cilvēku sugas bēdīgās ksenofobiskās noslieces, ko skaidri apliecina galēji labējo politisko partiju popularitātes pieaugums Eiropā. Pārredzamā nākotnē neviena valdība neatvērs savas robežas visiem, kas vēlas ienākt. Drīzāk ir kustība pretējā virzienā – Serbija un Ungārija būvē žogus, lai neielaistu migrantus; tiek runāts par robežkontroles atsākšanu Šengenas zonā, kur līdz šim bija garantēta pārvietošanās brīvība starp 26 Eiropas valstīm. Tā vietā, lai vienkārši norobežotos, turīgajām valstīm vajadzētu sniegt daudz lielāku atbalstu trūcīgākām valstīm, kuras palīdz lielākam skaitam bēgļu, – Libānai, Jordānijai, Etiopijai, Pakistānai. Bēgļi, kas droši dzīvo kaimiņvalstīs savai dzimtenei, noteikti nemēģinās doties riskantā ceļojumā uz attālākiem reģioniem un drīzāk atgriezīsies mājās, kad konflikts būs atrisināts. Starptautiskais atbalsts valstīm, kam ir lielākā bēgļu nasta, ir arī ekonomiski pamatots – Jordānijai viena bēgļa uzturēšana izmaksā aptuveni 3000 eiro gadā; Vācijā šīs izmaksas ir vismaz 12 000 eiro.
Jāpārskata līgums par bēgļu statusu
Galu galā ir jāpārskata formulējums, ko daudzi uzskata par svētu un negrozāmu tekstu, – ANO līgums un protokols par bēgļu statusu. 1951. gadā noslēgtais līgums sākotnēji attiecās tikai uz Eiropas iedzīvotājiem, kas kļuvuši par bēgļiem saistībā ar notikumiem pirms 1951. gada. Līgums uzlika par pienākumu tā parakstītājām valstīm atļaut bēgļiem, kas sasniedza to teritoriju, palikt šajā valstī bez diskriminācijas vai soda par imigrācijas likumu pārkāpšanu. Par bēgļiem tika atzītas personas, kas nespēj vai nevēlas atgriezties savā valstī, kur tām draud pamatotas bažas par vajāšanu rases, reliģijas, tautības, kādas sociālas grupas vai politisku uzskatu dēļ. 1967. gadā tika svītroti laika un ģeogrāfiskie ierobežojumi, padarot līgumu universālu. Tā bija cildena rīcība, taču netika uzdots ļoti svarīgs jautājums: kāpēc personai, kas spēj doties uz citu valsti, būtu jādod priekšroka pār citiem, kas atrodas bēgļu nometnēs un nespēj ceļot?
Jāveido cilvēka cienīgi apstākļi bēgļu nometnēs
Turīgajām valstīm ir atbildība uzņemt bēgļus, un daudzas no tām var un tām vajadzētu uzņemt vairāk bēgļu, nekā tās darījušas līdz šim. Tā kā patvēruma meklētāju skaits ir strauji pieaudzis, tribunāliem un tiesām ir kļuvis grūti noteikt, kas ir bēglis līguma izpratnē un kas ir labi apmācīts bēglis, kurš meklē labāku dzīvi turīgākā valstī. Līgums arī veicinājis jaunas, bieži neizvēlīgas un dažkārt pat nāvējošas nodarbes rašanos – cilvēku kontrabandu. Ja tie, kas pieprasa patvērumu kaimiņvalstī, tiktu sūtīti uz bēgļu nometni, kur būtu droši no vajāšanas, un saņemtu finanšu palīdzību no turīgajām valstīm, izdotos likvidēt cilvēku kontrabandu un migrantu bojāeju tranzīta ceļos. Turklāt ekonomiskajiem migrantiem tiktu mazināta motivācija lūgt patvērumu, un turīgās valstis varētu īstenot atbildību uzņemt vairāk bēgļu no nometnēm, vienlaikus saglabājot savu robežu kontroli. Šis var nebūt labākais risinājums, bet var būt visiedarbīgākais. Un tas varētu būt daudz labāks par haosu un traģēdiju, ko tagad piedzīvo daudzi bēgļi.
Tulkojis Valdis Bērziņš
Pēcvārds
Eiropas Savienībai, ASV un Persijas līča valstīm ir jāatvēl pieci miljardi eiro palīdzības sniegšanai sīriešu bēgļiem, kas atrodas Tuvo Austrumu valstīs, vakar paziņojuši Austrijas kanclers Verners Faimans un Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriēls. Ja šī summa netiks izdota tagad, vēl lielāks skaits cilvēku dosies ceļā uz Eiropu, norādīja Gabriēls. Paredzēts, ka šo priekšlikumu ES dalībvalstu līderi apspriedīs trešdien plānotajā ārkārtas sanāksmē. Piedāvātā summa atbilst iztrūkumam finansējumā ANO aģentūrām, kas sniedz palīdzību Sīrijas kaimiņvalstīs esošajiem sīriešu bēgļiem.
LETA
