Ko darīt ar nevērtīgu sīknaudu? 2
Eiropas Savienības politiķiem, finansistiem un ekonomistiem pēdējos gadus aizvadot izmisīgos centienos glābt no finanšu krīzes vairākas eirozonas valstis un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā drukājot naudaszīmes, vairākas valstis risina praktiskāku problēmu – kā atbrīvoties no nevērtīgajām viena un divu centu monētām, kuru izgatavošana izmaksā vairāk nekā to nominālā vērtība.
Papīra naudaszīmes drukā ECB, monētu kalšana ir katras eirozonas dalībvalsts ziņā. Mazākās monētas izgatavo no tērauda, kas pārklāts ar varu.
Itāliešus šokē centu kalšanas izmaksas
Itālijā skandālu izraisījusi ziņa, ka 173 miljonus eiro vērtu monētu izgatavošana valstij izmaksājusi 362 miljonus eiro. Katras viena centa monētas kalšana maksā 4,5 centus, divu centu monētas – 5,2 centus un piecu centu monētas izgatavošana izmaksā 5,7 centus.
Pēc Vācijas Bankas informācijas, centu monētu kalšanā izmantoto materiālu izmaksas ir konfidenciālas. Vācijas finansisti un ekonomisti vairākkārt nodarbojušies ar jautājumu par 1 un 2 centu monētu neizmantošanu, taču tās saglabātas. Ieviešot eiro naudu, sākumā vajadzēja sīkās monētas, piemēram, feniņu tradīciju dēļ. Vairākas aptaujas liecināja, ka lielākā vāciešu daļa gribētu saglabāt sīkās monētas, turklāt ražotāji un tirgotāji bija skeptiski par to izņemšanu no aprites.
No Slovākijas Bankas saņēmu e-pasta atbildi, ka tās noteikumi liedz publicēt informāciju par centu ražošanas izmaksām un komentēt citu valstu rīkošanos ar centu monētām. Slovākijā nav pamata izņemt no apgrozības sīkās monētas, jo esot pieprasījums pēc to lietošanas tirgū.
Somijā neizmanto 1 un 2 centu monētas. To Somijas Banka izlēma vēl pirms eiro ieviešanas 2000. gadā. Somi, pamatojoties uz 10 peniju (sīkākā monēta, aptuveni 1,7 centi) nejēdzību un nepraktiskumu ikdienā, kā arī tā zudumu monētu apritē, to izņēma no apgrozības, lai ietaupītu ražošanas izmaksas. 1 un 2 centu monētas joprojām ir legāls norēķinu līdzeklis.
Lietuvas Bankas noteikumi liedz izpaust, cik izmaksā centu ražošana. Kopumā Lietuvas Banka 2014. gadā centu izgatavošanai iztērēja 12,74 miljonus eiro. Lielāko daļu izdevumu veidoja parasto centu kalšana, otru daļu – kolekcijas monētas. Uzskata, ka diez vai 1 un 2 centu monētas tiks izņemtas no apgrozības. Pirms astoņiem gadiem bija ierosinājums izņemt 1 un 2 litu centus, bet cilvēki to noraidīja, uzskatot, ka palielināsies cenas, un mazumtirgotāji gribēja saglabāt esošo cenu sistēmu no mārketinga viedokļa.
Luksemburgas Bankas speciālisti atzīmē, ka monētu kalšanas izmaksas var atšķirties gadu no gada, jo cenu veido materiāla un darbaspēka izmaksas, kā arī pasūtījuma apjoms. Pasaules tirgū mainās gan vara, gan tērauda cenas (galvenie komponenti monētās), tāpēc nevar izslēgt, ka dažreiz ražošanas izmaksas ir lielākas par monētu nominālo vērtību. Luksemburgā netiek domāts par 1 un 2 centu monētu izņemšanu no apgrozības.
Igaunijas Banka paredz turpināt izmantot arī 1 un 2 centu monētas, jo pēc mazajiem nomināliem esot augsts pieprasījums un pēdējos gados tirgu papildinājušas jaunas 1 un 2 eiro centu monētas. Pārējās monētas nav ražotas papildus. Mazie nomināli ļauj veikt precīzākus norēķinus, kā arī tie biežāk tiek noglabāti krājkasēs.
Pēc Latvijas Bankas informācijas, mazāka nomināla monētu izgatavošanā arī izmaksas ir mazākas: tā viens Latvijas eirocents izmaksā 0,7 centus, divi centi – 0,9 centus. Lai nokaltu piecu centu monētu, jāmaksā 1,2 centi, desmit centu monētu – 3 centi, divdesmit – 4,2 centi, piecdesmit centu monētu – attiecīgi 5,7 centi.
Īri liek centus burkā
Īrijas Banka paredz izņemt no apgrozības 1 un 2 centu monētas, un cenas tiks noapaļotas starp 5 centiem no 2015. gada 28. oktobra. 2013. gadā Veksfordā tika veikts pētījums, kurā divus mēnešus veikali, krogi, restorāni un citas vietas, kur apgrozās samērā liela nauda, nelietoja 1 un 2 centu monētas, un tika veikta cenu noapaļošana. 85% patērētāju un praktiski visi uzņēmēji bija apmierināti. Vienīgi labdarības organizācijas uztraucas, ka šo izmaiņu dēļ samazināsies ziedotās naudas apjoms. Patērētāji bija priecīgi, ka tas neietekmēja cenas, kā arī nevajadzēja ņemties ar 1 un 2 centu monētām. Īri teic, ka viņi 1 un 2 centu monētas nekur vairs nevar izmantot, tās neder arī automātiem, un, kad tās sakrājušās makā, viņi tās noglabā burkā. Tādējādi tirgū sāk iztrūkt monētas un valstij tās atkal jāpasūta, kas kopš 2001. gada izmaksājis vairāk nekā 30 miljonus eiro. 1 centa izmaksas – 1,7 centi, 2 centi – 1,9 centi.
Eiropieši nav pirmie, kas apšauba sīko monētu kalšanas lietderību. ASV jau kādu laiku tiek apspriesta iespēja izņemt no apgrozības viena centa monētu, jo tās izgatavošana gandrīz divkārt pārsniedz nominālo vērtību, atzīmē aģentūra “Bloomberg”. Kanādā un Austrālijā jau ir likvidētas sīkās monētas. Britānijas Karaliskā kaltuve neizpauž monētu izmaksas, taču laikraksts “The Independent” aplēsis, ka britu penija izgatavošana trīs reizes pārsniedz tā nominālo vērtību.
