Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
1. oktobris, 2013
Drukāt

Ko darīt ar slimu vai ievainotu zvēru ārpus medību sezonas?

K11_Z6-2nGeneration_017_my
Medību normatīvie akti ne vienmēr var paredzēt visas situācijas, kādas var atgadīties dzīvē. Tie skaidri un gaiši nosaka laiku, kad konkrēti dzīvnieki medījami. Taču ko darīt, ja ārpus noteiktās medību sezonas mednieks sastopas ar manāmi ievainotu vai slimu dzīvnieku? Vai medniekam būtu tiesības šādā gadījumā atbrīvot dzīvnieku no ciešanām? Tā jautā kāds mūsu žurnāla lasītājs. 

 

Likumi nav viennozīmīgi attiecībā uz slimajiem un savainotajiem dzīvniekiem. Dzīvnieku aizsardzības likums aizliedz cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, tas ir, dzīvnieka atstāšanu bezpalīdzīgā stāvoklī. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš gan uzsver, ka no cita viedokļa tā būtu kārtējā nesamērīgā iejaukšanās dabas procesos. Ja ievainojumā vai slimībā nav vainojams cilvēks, vai tad savvaļas dzīvniekam vispār vairs nav tiesību slimot un nomirt dabiskā nāvē… “Es pat teiktu, ka tā ir pašsaprotama bioloģiskās daudzveidības sastāvdaļa, kura kā process ir jāaizsargā,” spriež J. Ozoliņš. “Tomēr ir daudz un dažādu nianšu. Piemēram, ja dzīvnieks slimo un mokās sabiedrības acu priekšā vai dzīvniekam ir bīstamas infekcijas slimības pazīmes utt., tad šāds dzīvnieks nešaubīgi ir jālikvidē vai jāārstē.”

Ja tomēr mednieks pieņem lēmumu, ka dzīvnieks būtu jālikvidē, tad pats galvenais būtu šo situāciju dokumentēt, jo pēc tam medniekam noteikti atbildīgajām institūcijām būs jāpierāda, ka dzīvnieks tiešām bija likvidējams. “Ja medības nav saskaņotas, medību ieročus vai rīkus tāpat izmantot nedrīkst, tādēļ kā minimums jāsazinās ar mednieku formējuma atbildīgo personu,” iesaka J. Ozoliņš. Viņš arī norāda, ka pēc dzīvnieka nonāvēšanas nekavējoties jāsastāda akts, kurā atspoguļota visa situācija. Ideālā gadījumā būtu jāpieaicina arī Valsts meža dienesta pārstāvis, kā arī sertificēts veterinārārsts. “Līdz šim tā arī praksē ir darīts,” tā J. Ozoliņš.

Viņš gan vēl piemin dažus dīvainos gadījumus, kad “savainotais” dzīvnieks nogalināts, pat apēsts, bet formalitātes nav nokārtotas. “Toties pēc tam ir tiesa!”

Saskaņā ar jaunākajiem grozījumiem Medību noteikumos ir tikai viens nosacījums, kas ļauj medīt ārpus noteiktā medību termiņa un pārsniedzot Valsts meža dienesta noteikto nomedīšanas apjomu, proti, medījamo sugu zīdītāju nodarīto postījumu vietās, kurās ir veikti aizsardzības pasākumi pret šādiem postījumiem, ja par nodarītajiem postījumiem Valsts meža dienests ir sastādījis aktu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+