Praktiski
Mājas mīluļi

Ko darīt, ja bērnam ir alerģija pret suni? Nav uzreiz jālikvidē dzīvnieks 16

Foto-Fotolia

Četrkājainie draugi, protams, ienes mājā prieku. Diemžēl dažos gadījumos to aizēno fakts, ka vienam vai vairākiem ģimenes locekļiem rodas dažādas alerģisko reakciju izpausmes.

Īpaši satraucas jaunie vecāki, kad alerģijas simptomi rodas mazulim. Šādos apstākļos mamma un tētis apjūk un nezina, ko darīt, jo viņiem var būt tikpat grūti atbrīvoties no kucēna vai pieauguša mājdzīvnieka, kā katru dienu pakļaut bērnu alergēna iedarbībai.

Bērna alerģijas pret suni iemesli
Alerģisko reakciju rašanās iemeslus tā īsti nevar izskaidrot pat ārsti. Ja bērna imūnsistēmai ir paaugstināta jutība pret olbaltumvielām, kuras satur suņa siekalas, āda (blaugznas) vai izdalījumi, tā sāk atgrūst nevēlamās vielas un rodas alerģijas simptomi. Kāpēc tā notiek un bērna imūnsistēma šo olbaltumvielu uztver kā kaut ko svešu un nevēlamu, zinātnei nav zināms. Vienā versijā iemesls ir ģenētiska nosliece uz alerģiju attīstību, taču bērns ar tādu problēmu var piedzimt arī pilnīgi veseliem cilvēkiem, tāpēc teorija nav apstiprinājusies.

Daudzi cilvēki uzskata, ka alergēns ir suņu spalvas, lai gan tā nav taisnība. Protams, jo vairāk spalvu, jo vieglāk ar tām blaugznu veidā izplatīties patiesajiem alergēniem – ādas virsējiem slāņiem. Alerģijas simptomi var rasties arī pēc saskares ar pūkām, pelējumu, putekļiem un ērcēm, ko suns pēc pastaigas atnesis mājās.

Kā bērniem izpaužas alerģija pret suni?
Specifisku slimības pazīmju nav, jo visiem bērniem un pieaugušajiem alerģiskas reakcijas var izpausties pilnīgi atšķirīgi.

Tomēr ir iespējams nosaukt galvenos simptomus, kas visbiežāk pavada alerģisku reakciju uz mājdzīvniekiem, proti:
* apsārtums, nieze, tiešā kontakta vietā ar suni parādās dažādi nātrenes veida izsitumi. Īpaši bieži tā notiek, ja uz mazuļa ķermeņa nonāk dzīvnieka siekalas;
* iesnas vai, gluži pretēji, aizlikts deguns, alerģisks rinīts;
* acu apsārtums, asaras, svešķermeņa sajūta acī;
* sauss klepus, elpas trūkums, apgrūtināta elpošana, sēkšana. Smagos gadījumos – smakšana, bronhīta un bronhiālās astmas attīstība;
* sāpes vēderā, caureja, slikta dūša, vemšana;
* ļoti retos gadījumos – tādas dzīvībai bīstamas slimības kā Kvinkes tūska un anafilaktiskais šoks, kad pēkšņi kritiski pazeminās asinsspiediens.

Alerģijas simptomu parādīšanās bērnam var notikt nekavējoties, saskaroties ar dzīvnieku, vai dažu stundu laikā. Šādos apstākļos var būt ļoti grūti noteikt alergēnu.

Vai ir suņu šķirnes, kuru pārstāvji neizraisa alerģiju?
Nereti jaunie vecāki, kuri domā par suņa iegādi, interesējas, kādas šķirnes suņi neizraisa alerģiju. Faktiski tādu šķirņu nav, un pilnīgi jebkurš suns var izraisīt smagu alerģiju gan maziem bērniem, gan pieaugušajiem.

Tomēr ir šķirnes, ar kurām alerģiskiem cilvēki vieglāk sadzīvot nekā ar pārējām.

Tātad cilvēka imūnsistēmas atgrūšanas simptomi vismazāk rodas pēc saskares ar šādām suņu šķirnēm:
– bezspalvainas šķirnes – Ķīnas cekulainais suns, peruāņu kailais suns, meksikāņu kailais suns, Amerikas kailais terjers un citi izraisa vismazāko alerģisko reakciju, jo viņu vilna nelidinās gaisā;
– šķirnes bez zemspalvas apmatojuma – Kerijas zilais terjers, pūdelis, Maltas zīda suns, mīkstspalvainais kvieškrāsas terjers utt.;
– asspalvainie – foksterjers, vācu asspalvainais putnu suns (drathārs) un citi;
– dažādu šķirņu miniatūrie suņi, jo pēc saskares ar tiem mazuļa ķermenī nonāk minimālais alergēnu daudzums.

Kā atbrīvoties no alerģijas pret suņiem, un ko darīt, ja bērnam ir alerģija?
Kā zināms, pieaugušo no alerģijām nevar izārstēt, un vienīgais veids, kā atbrīvoties, ir pilnīgi izslēgt alergēnu no savas dzīves. Bieži vien tā dara arī, ja bērnam ir alerģiska reakcija uz suni – no četrkājainā drauga vienkārši atbrīvojas un nodod to patversmei vai paziņu ģimenei.

Tajā pašā laikā ne visi cilvēki spēj spert tik izmisīgu soli. Suns, ko pieņemam savā mājā, burtiski dažu dienu vai pat stundu laikā kļūst par mūsu ģimenes locekli, un šķirties no viņa nav vienkārši.

Ja alerģija pret mājdzīvnieku izpaužas bērnam, ne vienmēr nepieciešams problēmu risināt tik kardināli. Lai gan šīs slimības simptomi maziem bērniem izpaužas daudz biežāk un spilgtāk, pastāv iespējas slimību “pāraugt”. Gadu gaitā alerģiskas reakcijas parādīsies arvien retāk un galu galā, iespējams, izzudīs pavisam.

Lai palīdzētu bērnam pārdzīvot šo starpposmu, jāievēro šādi ieteikumi:
* ja iespējams, bērnam jānodrošina atsevišķa telpa un suns tajā nedrīkst ienākt. Parasti visizteiktākie alerģijas simptomi rodas, ja suņa spalva un atdalījušās ādas daļiņas nonāk gaisā. Tādējādi vairumā gadījumu tas nav saistīts ar bērna tiešu saskari ar dzīvnieku, bet gan ar to, ko bērns ieelpo. Ja suns neienāks dēla vai meitas istabā, lielāko daļu laika bērns pavadīs telpā, kurā gaisā nav alergēnu;
* visos gadījumos vismaz divreiz nedēļā ir jāveic mitrā tīrīšana visā mājā, izmantojot hloru saturošus mazgāšanas līdzekļus;
* nekādā gadījumā neļaut sunim gulēt uz mīkstajām mēbelēm, lai uz tām nesakrātos spalvas. Ja nav iespējas pieskatīt dzīvnieku visu diennakti un pilnībā ierobežot piekļuvi dīvāniem un atpūtas krēsliem, noteikti iegādājieties īpašus noņemamos mēbeļu apvalkus;
* var mājā uzstādīt gaisa attīrīšanas filtrus;
* cik iespējams biežāk mazgāt suni, izmantojot īpašu šampūnu, jo sevišķi, ja suns atgriežas no pastaigas. Biežāk mazgāt lietas, ar kurām saskaras dzīvnieks, – dvieli, segu, guļvietu utt.

Diemžēl visi šie pasākumi ne vienmēr palīdz. Ja bērnam simptomi izpaužas ļoti izteikti, konsultējieties ar ārstu par moderno antihistamīna līdzekļu izvēli alerģijas ārstēšanai.

LA.lv