Praktiski
Manas tiesības

Ko darīt, ja iepriekšējais īpašnieks neatbrīvo dzīvokli 16

Foto – Shutterstock

Mana māsa ar vīru iegādājās lielāku dzīvokli, jo viņu pusaudzim jau sen vajag savu istabu. Viņi noslēdza pirkuma līgumu, reģistrējās zemesgrāmatā, taču dzīvokļa pārdevēja ar vīru un diviem bērniem joprojām turpina dzīvot šajā dzīvoklī un nevēlas to atbrīvot, lai gan tas paredzēts līgumā. Tā kā māsai ir noslēgts līgums arī par dzīvokļa apsaimniekošanu, viņi ir spiesti apmaksāt visus rēķinus, kaut gan pagaidām tur nedzīvo. Lūdzu, iesakiet, kā atrisināt šo jautājumu! Skaidrs, ka viņi paši vēlas dzīvot šajā dzīvoklī, bet pārdevēja viņus tajā pat neielaiž un atkārto vienu un to pašu: “Atnāciet vēlāk!”ILONA LIEPĀJĀ

Prettiesiska rīcība un īpašnieka tiesības

Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi šo īpašumu un savas tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Šā likuma 9. pants paredz, ka dzīvokļa īpašniekam uz to ir pilnīgas varas tiesības, to skaitā:

* vadīt un lietot īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc saviem ieskatiem mantas pavairošanai un lietot to jebkādā veidā, ciktāl īpašnieku neierobežo likumi un tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem;

* atsavināt (tajā skaitā dāvināt) īpašumu;

* ieķīlāt un citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām;

* nodot īpašumu lietošanā citām personām;

* iemitināt īpašumā ģimenes locekļus un citas personas;

* piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

* lietot kopīpašumā esošo daļu, ciktāl lietošanas ierobežojumus nenosaka likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi.

Tā kā dzīvokļa pārdevēja, viņas vīrs un bērni nav jūsu māsas radinieki un ar pārdevēju nav noslēgts jebkāds darījums, kas piešķirtu viņai ar vīru un bērniem tiesības dzīvot šajā īpašumā, var uzskatīt, ka pārdevēja bez jebkāda tiesiska pamata lieto citam piederošu īpašumu. Tas nozīmē, ka pārdevēja pārkāpj māsas tiesības uz mājokļa neaizskaramību un īpašumu, jo gan Civillikumā, gan Dzīvokļa īpašuma likumā paredzēts, ka īpašnieks var savu īpašumu valdīt, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc saviem ieskatiem mantas pavairošanai un to lietot, kā vien vēlas visādos veidos.

Par izlikšanu – uz tiesu

Pārdevējas prettiesiskā rīcība – viņai vairs nepiederoša īpašuma lietošana bez jebkāda tiesiska pamata – aizskar cilvēka tiesības uz mājokli, kas ir nostiprinātas ANO Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un nozīmē tiesības dzīvot savā mājoklī drošībā, mierā un cieņā. Tiesības uz mājokļa neaizskaramību un īpašumu ir nostiprinātas arī Latvijas Republikas Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokolā un nozīmē to, ka nedrīkst patvarīgi vai nelikumīgi apdraudēt kāda mājokļa un īpašuma neaizskaramību un katram ir tiesības uz likuma aizsardzību pret šādiem apdraudējumiem.

Tātad šajā gadījumā māsa var sniegt tiesā prasību par pārdevējas un viņas ģimenes izlikšanu no dzīvokļa, jo Civillikuma 1587. pants nosaka – tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Turklāt var lūgt tiesu piedzīt no pārdevējas zaudējumus – naudas līdzekļus, kuri samaksāti par īpašuma uzturēšanu pienācīgā kārtībā, t.i., apsaimniekošanas izdevumus, kā arī izdevumus par komunālajiem maksājumiem un citus zaudējumus (piemēram, ja māsa laikā, kamēr tiesā tiek izšķirts strīds, īrē dzīvokli citur – īres maksu varat iekļaut zaudējumu aprēķinā).

SVARĪGI

Lai nenokļūtu šādās un līdzīgās situācijās, jautājumus par iegādātā īpašuma atbrīvošanu un nodošanu pircējam precīzi jānosaka pirkuma līgumā. Nereti gadās, ka šādu strīdu gadījumā var tikt ierosināts kriminālprocess tieši pret īpašuma pircēju, ja viņš patvarīgi, bez tiesas sprieduma mēģinās izlikt no dzīvokļa personas, kuras tur dzīvo. Tāpēc iesakām pirms jebkādu darbību veikšanas, kas būs vērstas uz pārdevējas izlikšanu no dzīvokļa, vispirms konsultēties ar juristu.

LA.lv

Par svarīgo