Tehnika
Tehnoloģijas

Paskaties, ko “Google” zina par tevi! IT milži par katru no mums savākuši neticamu daudzumu informācijas 16

Foto: LETA/REUTERS

Tava atrašanās vieta, “Google” meklēšanas vēsture no visām lietotajām ierīcēm, kādas lietotnes esi lietojis, cik bieži un kur tās esi lietojis, kad un no kurienes esi “iegājis” “Facebook”, kas pēc “Facebook” domām tevi varētu interesēt, kādas spēles spēlē, kādu mūziku klausies, kādus video esi skatījies “YouTube”, kādās vietās esi pabijis, kādas bildes un video esi uzņēmis, vai arī kādas bildes un video esi saņēmis, tavus kontaktus, e-pastus un to vēsturi, grāmatzīmes, “Google Drive”, “Google Calendar” u.c. “Google” pakalpojumos uzkrātos failus, preces, kuras esi iegādājies internetā, cik daudz soļus esi nogājis dienā, pat tevis lietotās “emoji” jeb “emociju sejiņas” – to visu un vēl daudz vairāk par tevi zina un uzglabā “Google” un “Facebook”, pēcāk ar īpaša algoritma palīdzību šo informāciju izmantojot, piemēram, mērķēto reklāmu piedāvāšanā.

Ar šādiem faktiem vairāk nekā 30 tvītu sērijā nācis klajā tvitera lietotājs Dilans Kurens, izskaidrojot, cik ļoti sensitīvu informāciju par sevi atklājam lielajiem IT milžiem, piemēram, pēc kādas lietotnes lejupielādes, atļaujot tai piekļūt mūsu kontaktinformācijai, telefona galerijai u.c. vietām. Biedējoši. Vēl jo vairāk mirklī, kad uzvirmojis “Facebook” un Lielbritānijas datu analīzes firmas “Cambridge Analytica” skandāls, kurā “Facebook” viegli uzticējies analīzes firmai, kura lietotāju informāciju tālāk izmantojusi savtīgām interesēm, cenšoties ietekmēt ASV vēlēšanu rezultātus. “Facebook” jau iekritis, kas liek uzdot jautājumu vai kas līdzīgs nevarētu notikt arī ar “Google”.

Kā no tā izvairīties? Ar “Google” un kompānijas pakalpojumu un produktu nelietošanu varētu arī nepietikt. Arī ar pārlūka vēstures dzēšanu nepietiks. Kā norāda D. Kurens “Google” izmanto “canvas fingerprint” sistēmu (no angļu val. – “audekla pirkstu nospiedums”), kas katra lietotāja identitāti sasaista ar mājas IP adresi, noglabājot visu informāciju zem šī “pirkstu nospieduma”.

Vienkāršoti – “audekla pirkstu nospiedums” savu nosaukumu ieguvis, instruējot interneta pārlūkam par katru lietotāju uzzīmēt paslēptu attēlu. Katrai lietotāja ierīcei ir mazliet atšķirīgs, unikāls attēls. Kā pirkstu nospiedums, kas tev seko jebkurā vietā un laikā, kad “sērfo” internetā. Mirklī, kad pārlūks izveidojis attēlu, informācija tiek pārraidīta uz konkrēto mājaslapu, kurā viesojies, kura savukārt izmanto šo unikālo attēlu, tevis izmantoto ierīci numurējot un izveidojot samērā precīzu lietotāja profilu, kuram var efektīvāk pārdot mērķētās reklāmas. Sliktākais ir tas, ka populārie “AdBlock” reklāmu bloķēšanas risinājumi vai “inkognito” režīma ieslēgšana ar šo risinājumu nevar spēkoties. Tā vietā ir izveidoti vairāki citi mehānismi, kā apiet “izsekošanas sistēmu”.

Interesanti, ka Google” šādi uzkrāj informāciju jau kopš 2005.gada. D. Kurens norādījis, ka gan “Google”, gan “Facebook” dod iespēju lejupielādēt par sevi uzkrāto informāciju. Jo aktīvāks interneta lietotājs esi, jo lielāks šis fails būs. Pašam D. Kurenam šis fails bijis 5,5 GB liels, bet no “Facebook” – 600 MB liels. Šo rindu autoram – 6GB, bet , piemēram, pilsētplānotājs Jānis Ķīnasts tviterī norādījis, ka par viņu uzkrāta pat 37GB liela informācija.

Pats Jānis sarunā ar “LA” sacīja, ka internets ir kā liela pirkstu nospiedumu lapu, pie kuras katru reizi pieskaroties, to var redzēt. “Jāapzinās, ka aiz katras informācijas stāv mūsu piekrišana, kas nodrošina šo visu kustību. Līdz ar to, daļēji arī mūsu pašu vainas dēļ šīm kompānijām ir šāda informācija. Nesaku, ka tas ir pārkāpums – jābūt muļķim, lai nesaprastu, kā šī visa sistēma strādā, par to visu paši esam parakstījušies. Neviens mums ar pistoli pie galvas neliek lietot telefonu, sērfot internetā utt. Tā ir laikmeta iezīme. Ar to 21.gadsimts ir iezīmējies,” sacīja J. Ķīnasts. Viņš norādīja, ka savā “mapē” vēl īsti ielūkojies nav, taču arī viņš saprot, ka tur ir pilnīgi viss, tostarp sen izdzēsti e-pasti, e-pasti, kas bijuši “spama” mapēs utt. “Savā ziņā jauki – ja esi zaudējis svarīgus datus, e-pastus, to var nosaukt gandrīz vai par savu personīgo mākoni, taču, ja nopietni, tad tas liek uzdot ļoti daudz jautājumu. Ir viela pārdomām,” norādīja pilsētplānotājs.

Katrs var pieprasīt no “Google” lejupielādēt savu informāciju šeit.

Lai pilnībā izdzēstu informāciju par sevi no “Google”, kā arī liktu “Google” šo informāciju atkārtoti neievākt, nāksies veikt vairākas darbības, kas aprakstītas šeit.

Ar “Facebook” ir grūtāk – lai izdzēstu “Facebook” uzkrāto informāciju, acīmredzot nāksies pamest “Facebook” rindas.

LA.lv