Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. augusts, 2016
Drukāt

Latvijā varētu būt niķelis, varš, platīns. Kā meklēt un apgūt šīs rūdas? (17)

1. Ietekme vismaz uz 70 līdz 100 gadiem

1no7
Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Viedoklis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards: "Runājot par jauno zemes dzīļu apsaimniekošanas regulējumu, uzskatu, ka jāpilnveido virkne likumdošanas aktu, lai precīzi noteiktu, kā var notikt savstarpējā sadarbība. Mana nostāja – nepieciešams sakārtot zemes dzīļu izmantošanas regulējumu, lai tiktu ievērotas zemes īpašnieku, sabiedrības, valsts un uzņēmēju intereses. Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kurā zemes īpašniekam pieder arī zemes dzīles. Daudzviet pasaulē zemes īpašniekam pieder tikai zemes virskārta līdz noteiktam dziļumam, piemēram, no 2 līdz 10 metriem, bet zemes dzīles un tajās atrodamie derīgie izrakteņi pieder valstij."

Par to, ka Latvijas zemes dzīlēs varētu būt atrodamas niķeļa, vara un platīna grupas rūdu atradnes, kuru apgūšana varētu būt liels atspēriens valsts tautsaimniecībai, pēdējos gados tiek spriests diezgan bieži. Pirmoreiz par to ierunājās bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš Kanādas apmeklējuma laikā, tiekoties ar Kanādas ģeoloģijas uzņēmuma “Inventus Mining Corp.” (agrāk – “Ginguro Exploration”) pārstāvjiem, tostarp arī šā uzņēmuma viceprezidentu, mūsu tautieti, ilggadēju ģeologu Andreju Biti, kas pēdējos gados vēlas pievērsties arī dzimtās zemes dzīļu pētīšanai. Pētot agrāk Latvijā veiktajos dziļurbumos iegūto iežu paraugus, kanādiešiem šķiet, ka vērtīgu krāsaino metālu rūdām jābūt. Kanādiešu pūliņi pašlaik gan atduras pret Latvijas likumos ierakstītajām īpašuma tiesībām, valsts pārvaldes ierēdņu neizlēmību un politiķu nespēju izšķirties par valsts ekonomiskās attīstības virzieniem.

Atšķirībā no citām pasaules valstīm Latvijā zemes īpašniekam pieder ne tikai zemes virskārta, bet arī viss, kas ir zem tās un līdz pat zemes asij. Zemes īpašnieks var pieprasīt atlīdzību, kas izpēti sadārdzinātu vai vispār neļautu.

Taču ne mazāk svarīgs ir cits jautājums. Vai krāsaino metālu rūdu atradņu apgūšana nekaitēs dabai? Vai ekonomiskais ieguvums būs tik liels, ka atsvērtu dabai nodarītos zaudējumus?

“Kalnrūpniecība vai plašākā nozīmē iegūstošā rūpniecība nav dabas aizsardzības pasākums, par to nav iemesla šaubīties,” saka Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs profesors Valdis Segliņš, “ieguvi var sākt tikai tad, ja pētījumu rezultāti pārliecinoši liecina gan par rūdu kvalitāti, gan par daudzumu, kas tādējādi nodrošinātu to ieguvi daudzus gadu desmitus, turklāt par konkurētspējīgām cenām.”

Pēc profesora domām, rūdu ieguvei atvēlētā teritorija nenoliedzami tiks dabai zaudēta vismaz uz 70 līdz 100 gadiem, jo tas parasti ir lielu atradņu ekspluatācijai paredzētais laiks.

“Nav vairs 19. gadsimts vai pagājušā gadsimta pirmā puse, kad uzņēmumi ātri meklēja, kā var tikt pie iespējami bagātākām atradnēm, un ātri sāka to apgūšanu. Diemžēl tikpat ātri daudzi uzņēmumi bankrotēja, bet atradnes ar visu izveidoto infrastruktūru un strādnieku ciematiem tika pamestas. Tādu pasaulē ir simtiem un pat tūkstošiem,” saka Valdis Segliņš. Viņaprāt, ja, sākot rūdu ieguvi Latvijā, atkārtotos tas pats, tad šajā teritorijā būs nepieciešami renaturalizācijas pasākumi, lai mazinātu iespējamos videi nodarītos zaudējumus.

“Parasti tie ilgst 20 līdz 25 gadus, savukārt vides atjaunošanās dabiskā ceļā notiek vēl turpmāko 10 līdz 15 gadu laikā. Tāda ir pasaules prakse mūsu platuma grādos,” atzīst Valdis Segliņš.

  1. Ietekme vismaz uz 70 līdz 100 gadiem
  2. Dabas aizsardzība pirmajā vietā
  3. Daudz jautājumu bez atbildes
  4. Zemes īpašnieki jautā par atlīdzību
  5. Kam pieder 
zemes dzīles
  6. Uzziņa
  7. EM izsniegtās licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. to nefleitē, demagog! Atbildēt

    “slauc un ražo”, bet stāvēšu malā un kritizēšu – tipisks izbijuša homo sovjeticus viedoklis! Nu beidz kritizēt citus, bet sāc pats kaut ko darīt, tad nevajadzēs tā vaimanāt!

  2. Un dimanti, dimanti!

  3. labāk jau būtu biis zelts un dimanti, vai vismaz nafta…

  4. Nav jau tālu jāmeklē Latvijas kūdras purvus jau ekspluatē un izved ārzemnieki,Ukrainas vērtīgo melno zemes virskārtu rok nost un ar veseliem vilcienu sastāviem ved uz ES valstīm,(to iesāka jau Hitlera laikā) un ja vēl šeit jauiegūtaja kolonijā izrakņās zemi,tad aborigēni izmirs,redzēsiet ka jau nākošo gadu baltos stārķus varēs skaitīt uz pirkstiem jo būs nobeigušies aiz bada visi lauki ir nocirpti un noindēti ne žurku ,ne vāržu pat sienāzu vairs nav,šāda situācijā ir jābūt visaptverošam karam kurš iznīcinās praktiski visus lai zeme atpūstos.

  5. Pienu slaukt nav vērts, jo neatmaksājas, gaļu ražot nav vērts, jo neatmaksājas, derīgos izrakteņus pētīt un iegūt nav vērts, jo sagandēs Latvijas zemi un tērēs daudz enerģijas, tāpēc neatmaksājas… Bet kas tad atmaksājas? Laikam jau nekā nedarīšana un nepārtraukta vaimanāšana par par zemajām algām, mazajiem pabalstiem un sliktajiem valsts vadītājiem, ko paši vien ievēlam!

    • nefleitē, demagog ! Atbildēt

      slauc un ražo, tikai kāposts aiziet uz aizrobežu !
      Latvijā paliek mēsli no ārzemnieku fermām un
      no “mehaniski atdalītās gaļas” “desas” !

  6. kāpēc visu samudžināt ?? Atbildēt

    Sākumam salīdziniet cik maksā 1 kg iegūtā metāla un cik maksā
    patērētā elektroenerģija viņa izkausēšanai !
    Citus izdevumus var precīzi nerēķināt – vismaz 10 x vairāk !
    \
    Iegūšana lietderīga būtu kara(blokādes) gadījumā vai īpaši retu(super vērtīgu) izrakteņu gadījumā !
    Sakarā ar pasaules samērā labo pašpietiekamību reto izrakteņu ziņā,
    pētīšanu Latvijā(priekš transnac konglomerātiem) attīstīt ir apšaubāmi.
    Uz Ķīnas rotaļlietu ražotājiem nav vērts orientēties…

  7. Latvijā ir auglīga zeme. Ja sāks rakņāties pa zemes dzīlēm, šo auglīgo zemi un Latviju pašu sagandēs.

    • Atvainojiet, diemzheel Latvijaa ir ljoti nabadziigaa, smilshaina zeme. Vismaz saliidzinot ar Vaaciju, Bavaariju, kur taadas smilshainas, neveertiigas augsnes ar uguni nesamekleesi. Taapat saliidzinot ar vanjkijas melnzemes rajoniem un Ukrainu.

  8. Kāpēc nestāsta, ka dažus no šiem iežiem iegūstot zemē pumpē ķīmiju, burtiski izdedzinot to. Pēc tam tur neaug gadiem 1000 nekas. Kanādā jau ir tūsktošiem hektāru lielas norobežotas zemes gabali, kuri ir izrakāti un pa vidu lielos dīķos peld brūngana toksiska masa, kā pārpalikums no rūdas ieguves, kura nekur neizgaros un nevar nekur to izmantot. Uz LV kopējās platības vien, vienas tādas raktuves ir katastrofa, ko tad cepties pat vienu Šlokenbekas ezera skādi!

  9. Vietējos par šoferīšiem. Bet krējumu investoriem ;)))

  10. Pie mums ir ne tikai nafta, bet arī iespaidīgas augstvērtīgas dzelzs atradnes Staicelē un Gārsenē. Ja par krāsainiem metāliem tikai vēl filozofē vai tie ir vai nav, tad par dzelzi jau ir skaidrība: tā ir un atrodas 700 – 945 metru dziļumā un pēc provizoriskiem aprēķiniem apjoma ziņā sasniedz miljardiem tonnu. Tikai mūsu ierēdņiem par to visu nav nekādas intereses, jo tā esot lēta un pārāk dziļi. Kaimiņi zviedri dzelzsrūdu iegūst no 1045 metru liela dziļuma un viņiem tā nav ne par dziļu, ne par lētu. Vienkārši mūsu papīra ģeologi negrib sevi apgrūtināt ar lieku darbu un papildu pienākumiem, tāpēc meklē visādus ieganstus, lai neko nedarītu. Dabu piesārņošot, neesot speciālistu, utt.! ES naudu dod, bet valstī nav kas noorganizē ģeoloģisko izpēti, lai apzinātu šīs rūdas faktiskos krājumus un iežu struktūras izpēti. Pēc 2020. gada šādas naudas vairs nebūs. Šinī rakstā arī, vienas vienīgas vaimanas un gaušanās, bet nevienas racionālas domas, kā sekmēt derīgo izrakteņu izpēti, apguvi, radīt jaunas nozares un panākt valsts attīstību.

  11. Tas visam jau sen uzlika ķepu ASV cionistu konglomerāti. Nepārdodiet ne centimetra Latvijas zemes, tas viss galu galā krājas pie šiem.

    • Interesants pastāsts.Varētu būt ap 70 tiem gadiem Sibirijā pārdeva zemi Japānai .Jā,viņi izzāģēja taigas kokus .Pēc tam pamatīgi nosmēla arī auglīgo augsni .Palika plika bedre.Slēdz arī tādus nemākulīgus līgumus, kas to varēja iedomāties.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+