Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Foto-LETA

Voldemārs Krustiņš: Ko ievēlēs – valsts vai hibrīdprezidentu? 38

Tuvojas tas brīdis, kad Saeima, bet vēl ne pati tauta, izvēlēsies cilvēku, kuram uzticēs valsts galvas pienākumus. Par gaidāmo izvēli tiek daudz spriests, diemžēl ne tik daudz par to, kurp augstā amatpersona vedīs un būtu gatava vest Latvijas valsti. Taču tieši šis pienākums šķiet īpaši nozīmīgs, kad valdoši vadošo aprindu runātāji nemitīgi atgādina par draudīgo ģeopolitisko situāciju un sabiedrību aicina būt atbildīgai. Toties aktīvākie sabiedrības locekļi vēlas zināt, kādus darbus varam sagaidīt no tiem, kas vēlas kļūt par valsts un valdības vadītājiem, būdami pārliecināti, ka spēs tādi būt. Būt par valsts vai hibrīdprezidentu “ģeopolitiskajā situācijā”.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Man šķiet, ka joprojām sabiedrībā ir neatbildēti jautājumi un nepateiktas atbildes – es domāju, tiem kungiem un kundzēm, kurus dažādi spēki “rullē” uz valsts un valdības amatiem.

Viens no tādiem sevišķi svarīgiem jautājumiem ir par sabiedrības vienotības, saliedētības un integrācijas stāvokli laikā, kad mums stāsta un brīdina par asinsizliešanu Ukrainā un faktisku jaunatklātā hibrīdkara stāvokli.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pašreizējā valdības vadītāja, kuru pēc dažām ziņām jau poš par Valsts prezidenti, nesen vietējā krievu avīzē sabiedrības stāvokli un noskaņojumu tēloja gandrīz vai idilliski – vienprātībā un interešu kopībā, kur ļaužu integrācija esot noiets etaps, bet pats apzīmējums nepatīkams. Ko te integrēt, kad visi šeit pat mājojam! (sk. “Vesti segodņa”, 29.12.2014.). Man gan šķiet, ka tas ir diezgan pārdrošs L. Straujumas un ne tikai viņas vien pieņēmums, ko var izskaidrot ar “Vienotības” premjeres un viņas “rullētāju” (politologa Freimaņa kunga ieviests apzīmējums) vēlēšanos izskatīties labi, kad Latvijas pagalmā daudzināta ES prezidentūra.

Joprojām neatbildēts ir jautājums, kāpēc tuvu trijiem simtiem tūkstošu pilsoņtiesīgu personu 2012. gada 18. februārī par Latvijas valsts valodu vēlējās iegūt arī krievu valodu? Vai patiešām vien tāpēc, ka viņiem tuvā “Saskaņa” ar Ušakovu un Urbanoviču priekšgalā netika pielaista valdībā? Un kas valstī būtu noticis, ja latviešu vairākums nebūtu steidzies uz balsošanas iecirkņiem un tāpēc plānotais valsts apvērsums neizdevās. Ja “referendums” būtu lindermaniešiem un viņu daudzajiem līdzskrējējiem vēlamā veidā izdevies, tas faktiski būtu valsts apvērsums. Iespējamās tā sekas nav novērtētas. Apzināti. Joprojām.

Piebildīšu, ka zināmās aprindās 2012. gada “scenārijs” nav vis aizmirsts. Pazīstamais kaitnieks Giļmana kungs nesen latviešu inteliģences eliti brīdināja, ka pirmais zvans Latvijā noskanējis krievu valodas referendumā. Bet, tā kā Latvijā arī daudzi (kā Ukrainā) orientējoties uz Krieviju, Giļmans brīdina par “laipno cilvēku” atnākšanu, kurus Latvijas lielajās pilsētās sagaidīs sajūsminātie krievu pūļi (“Vesti segodņa”, 20.02.).

Par Giļmana izteikumiem var spriest kā par kaķa lāstiem, kuri debesīs nekāpj vai par provokatoriskiem pārspīlējumiem. Bet ko teikt par tādā nopietnā laikrakstā, kāda ir “Neatkarīgā Rīta Avīze”, publicētiem atklājumiem? Tie nav oficiāli nedz komentēti, nedz apstrīdēti. “NRA” raksta, ka “slepenībā turētā valdības pētījumā drīz pēc Krimas aneksijas tika noskaidrots, ka konfliktā starp Ukrainu un Krieviju lielākā daļa krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju nostājās Krievijas pusē. Ukrainu atbalsta tikai 15% aptaujāto, turklāt, kas ir vēl briesmīgāk, vismaz katrs piektais krievu valodā runājošais Latvijas iedzīvotājs atbalstītu Latvijas pievienošanu Krievijai” (“NRA”, 9.02.2015.).

Reklāma
Reklāma

Pilnīgi jāpievienojas “NRA” līdzstrādnieces secinājumam, ka aprakstītais skan briesmīgi un nevar palikt bez autoritatīva izskaidrojuma. No Latvijas iespējamiem Valsts prezidenta amata un valdības vadītāja amata kandidātiem. Šis nav tas gadījums, kad var izlikties ne dzirdam, ne redzam. Var taču arī pateikt: nē, tā nav. Bet kā tad ir ģeopolitiskajos un citos kontekstos?