Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. septembris, 2014
Drukāt

Ko jaunai ģimenei darīt laukos? “LA” diskusija Lielplatonē (11)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Kļūt par uzņēmēju, zemnieku vai strādāt par skolotāju – ko jaunai ģimenei darīt laukos? Tāda bija “Latvijas Avīzes” publiskās diskusijas tēma Jelgavas un Ozolnieku novada 13. grāmatu svētkos Lielplatones tautas namā. 
Diskusijā piedalījās divi jau esošie Saeimas deputāti – Inga Vanaga (Latvijas Reģionu apvienība) un Vladimirs Reskājs (“Latvijas attīstībai”), kā arī partijas “Vienoti Latvijai” viens no līderiem Aigars Kalvītis un ZZS pārstāvis Armands Krauze.

Politiķi Inga Vanaga un Aigars Kalvītis bija vienisprātis, ka galvenais noteikums, lai jaunās ģimenes dzīvotu un strādātu laukos, ir viens – lauki ir jāmīl. Otra svarīgākā lieta ir mājokļu pieejamība. “Daudziem liekas, ka laukos tā nav problēma. Bet tā nav. Ja pašvaldība var ierādīt jaunajai ģimenei dzīvesvietu, tas var būt izšķirošais faktors, lai viņi izvēlētos dzīvot nevis Jelgavas pilsētā, bet Vilcē, Lielplatonē vai Elejā,” ir pārliecināta Inga Vanaga. “Un darba vietas. Gadiem ilgi ir apmācīti “nagu un ragu vīlētāji”, bet jēdzīgi uzrakstīt biznesa plānu jaunajai ģimenei neviens nav mācījis. Jaunajai ģimenei ļoti nepieciešamas zināšanas paņemt ES naudu, kas šobrīd ir vismaz 3000 eiro. Aktīvāk jāizmanto šogad atklātā Labklājības ministrijas jauniešu garantija, kas jauniešiem bezdarbniekiem piedāvā plašas un apmaksātas iespējas mācīties. Latvijas problēma ir sliktā komunikācija – iespējas ir, bet informāciju ministrijas un citi atbildīgie nenovada līdz cilvēkiem.”

Savukārt pārējie divi politiķi uzsvēra, ka ar mīlestību vien būs krietni par maz, valstij un pašvaldībām jādara viss, lai sakārtotu infrastruktūru un labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai.

A. Krauze: – Svarīgākais, lai laukos varētu pietiekami labi nopelnīt. Prasības jauniešiem ir lielas, un tāpēc viņi dodas prom uz pilsētām vai pat ārzemēm. Galvenais – laukos jauniešiem ir iespējas saimniekot pašiem. Lauku attīstības programmā paredzēts atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem, ko šajā periodā plānots palielināt līdz 70 tūkstošiem eiro. Uzsākt kaut ko lielu par šādu naudu ir grūti, bet turpināt darbu savu vecāku saimniecībā ar šādu atbalstu var labi. Ja būs labi ceļi, tad jaunieši var dzīvot laukos un strādāt pilsētās. Slikti, ka jauniešiem nav pieejami kredīti.

A. Kalvītis: – Bērniem jāiemāca, lai viņi netiecas pēc visiem pasaules labumiem, ko piedāvā ārzemes, jo tur dzīve nav rožaināka kā laukos. Es personīgi uzskatu, ka laukos dzīve ir daudz pilnvērtīgāka nekā pilsētā. Man ir daudzi labi draugi lielie zemnieki, un viņiem ir problēmas ar darbinieku sameklēšanu. Proti, ja esi tendēts uz mācībām un kārtīgu darbu, tad ļoti iespējams, ka laukos var nopelnīt pat vairāk nekā pilsētās.

V. Reskājs: – Man ir 29 gadi, un lielākā daļa manu vienaudžu atrodas ārzemēs, un tikai ar interneta starpniecību es uzzinu, kā veidojas viņu ģimenes un dzīve.

Jaunajiem cilvēkiem vajadzīgas labi apmaksātas darba vietas vai iespēja viegli uzsākt savu uzņēmējdarbību, kā arī savs mājoklis un laba vide, kur attīstīties un audzināt bērnus. Valsts līmenī par prioritātēm jānosaka trīs nozares – uzņēmējdarbības vide, veselības aprūpe un izglītība. Mums ir jāmaina principi, kā sadalīt Eiropas fondu līdzekļus. Pietiek barot Rīgu, kas jau tā attīstās. Otra lieta – mums jāizmanto otrais pensiju līmenis. Tajā šobrīd uzkrāti aptuveni 1,7 miljardi eiro. Līdz 2020. gadam, ja saglabāsies šī brīža nosacījumi un iemaksas kārtība, fondā būs ap septiņiem miljardiem eiro. Šobrīd tikai 1% no šīs naudas tiek ieguldīts Latvijas ekonomikā, pārējā nauda silda citu valstu ekonomikas. Mums jāizveido ražošanas attīstības fonds, kurā šī nauda no otrā pensiju līmeņa tiktu novirzīta ražošanas un jauno uzņēmēju atbalstam, kā arī citiem inovatīviem uzņēmumiem. Un vēl mums jāizveido īpaša mājokļu programma, kas sevišķi labvēlīga reģioniem un paredzētu, ka valdība garantē jaunajām ģimenēm, kas iegādājas mājokli reģionā, summu līdz 25 tūkstošiem eiro.

Ziedonis Caune, Jelgavas novada priekšsēdētājs: – Mums ir laba sadarbība ar Latvijas Universitāti, tāpēc daudzi studenti pie mums nāk praksē un pēc tam paliek darbā novada domē. Pašlaik mums novadā trūkst pedagogu – sākumskolas un bērnudārzu audzinātāji. Tāpat mums trūkst dažu skolotāju, kam mēs nevaram piedāvāt pilnu slodzi. Tāpēc esam spiesti viņiem piemaksāt un segt ceļa izdevumus. Jelgavas novads ir izveidojis arī stipendijas studentiem augstskolās, un arī viņiem mēs pēc augstskolas pabeigšanas garantējam darbu novadā. Pašvaldība jaunus mājokļus nebūvē, tāpēc situācija ar dzīvesvietu laukos ir diezgan problemātiska.

– Kādu profesiju izvēlēties, lai vēlāk varētu strādāt laukos? 


I. Vanaga: – Tagad ļoti trūkst IT speciālistu, un ar labu interneta pārklājumu viņi savu darbu var veikt no jebkuras vietas Latvijā. Labs speciālists jau vienmēr atradīs darbu. Ja jaunie pedagogi dodas strādāt uz vietām, kur trūkst šo speciālistu, viņiem tiek dzēsta daļa no studiju kredīta. Būtu labi, ja pašvaldības ar stipendijām atbalstītu arī arodskolu audzēkņus.

V. Reskājs: – Nevajadzētu krist otrā grāvī un tāpēc, ka trūkst fiziķu un matemātiķu, sākt tos gatavot masveidā. Laba sistēma strādā Igaunijā – jau no sākumskolas viņi gatavo jauniešus atbilstoši valsts prioritātēm. Viņi par valsts prioritāti izvirzīja IT jomu un tāpēc no pirmās klases māca bērniem programmēšanu. Arī mums ir jāizšķiras par valsts prioritātēm.

A. Krauze: – Laukos ir vajadzīgi tie paši speciālisti, kas pilsētās: skolotāji, mediķi, grāmatveži, bibliotekāri. Piemēram, laukos trūkst cilvēku, kas prot strādāt ar moderniem kombainiem un traktoriem, kuros dators pamāca, kur sēt un stādīt. Tāpēc profesionālajām skolām jāsagatavo augstas raudzes speciālisti.

A. Kalvītis: – Kāpēc mēs tagad mētājamies starp informātiku, ķīmiju un fiziku? Tāpēc, ka vispārējo izglītību mēs esam sakropļojuši. Šobrīd tie bērni, kuri izvēlas humanitāro virzienu, jau četrpa­dsmit gados kļūst konkurētnespējīgi, jo viņi nekad nekļūs ne par programmētajiem, ne inženieriem, jo nav mācījušies dabaszinātnes un matemātiku. Un otrādi. Tāpēc vispārējai izglītībai ir jāatgriežas vispārējās izglītības sliedēs un pēc tam jau katram jaunietim ir jāizvēlas tas, kas viņam patīk un padodas. Otra lieta, kur esam iebraukuši grāvī, – visi tiecas pēc augstākās izglītības. Augstākā izglītība ir elitāra un sasniedzama tikai izcilniekiem un labākajiem skolēniem, kas intelektuāli to spēj apgūt. Pseido augstākā izglītība – visādi politologi, psihologi, sociologi – ir profesijas, kas nepelna naudu. Tie var būt labi hobiji, kā otrā izglītība, bet ar to naudu nopelnīt nevar.

– Bet ko darīt, ja jaunajam saimniekam atstāj mantojumā saimniecību, bet viņš to nevar paplašināt, jo apkārtējie lauki ir izpārdoti dāņiem, zviedriem, vāciešiem…


– Mums nopietnā līmenī jāpaceļ novārtā atstātā meliorācija, jo ir daudz zemes, kas pašlaik netiek izmantota. Pēc desmit gadiem jau būs vajadzīgi miljardi, lai šo zemi atkal pārvērstu par lauksaimniecībā izmantojumu. Lauksaimniecība varbūt ir vienīgā nozare, ko ES tā pa īstam atbalsta, kur ienāk nauda. Šobrīd tuvu pusmiljonam hektāru vajadzētu atgūt lauksaimniecībai.

A. Krauze: – Šobrīd Briseles ierēdņi ar pirkstu baksta, ka mēs nemaz tā visu nedrīkstam meliorēt. Ja ir kāda vieta pārpurvojusies, tad to vajadzētu saglabāt, un mums nākas pierādīt, ka negrasāmies apgūt jaunas vietas, bet sakārtot jau esošo meliorāciju. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Latvijā bija vairāk nekā trīs miljoni hektāru lauksaimniecības zemes. Deviņdesmito gadu sākumā šis skaitlis nokritās līdz 2,4 miljoniem. Tagad mēs runājam tikai par diviem miljoniem hektāru, jo vēl 400 tūkstoši ir aizauguši ar krūmiem. Taču meži šajā pašā laikā ir palielinājušies par 40%.

Tamāra Bisniece, ZS “Meistari” no Lielplatones: – Manā saimniecībā strādā pieci jauno ģimeņu pārstāvji. Es labprāt pieņemtu vēl, bet man nav kur viņus ņemt. Raža stāv uz lauka, bet es nevaru dabūt darbaspēku. Bet kāpēc jauniešu nav? Viss sākās jau Kalvīša valdības laikā, kad visi varēja saņemt pabalstus un neviens vairs negribēja strādāt. Bezdarbnieki tikai staigā pa kursiem un pēc tam atkal saņem pabalstus. Agrāk bija ļoti labs Bulduru dārzkopības tehnikums, no turienes katru gadu jaunieši pie mums nāca praksē. Tagad divus gadus dārzeņu speciālistus vairs nemāca.

I. Vanaga: – Man jums kā darba devējai būtu lūgums nākt talkā un par Bulduru skolas nākotni kopā cīnīties, jo šobrīd no vairākām pusēm tiek mērķ­tiecīgi strādāts, lai skola “noietu pa burbuli”, tad to par sviestmaizi privatizētu, jo tās atrašanās vieta Jūrmalā ir ļoti laba. Es uzskatu, ka jāmaina skolas vadība un šī skola ar tik labām tradīcijām ir jānotur.

Svētkus Lielplatonē atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas vēstniecība, Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, AS “Dimela Veta Latvija”, SIA “Balta Eko”, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA–LK”; partijas “Vienotība”, “Latvijas attīstībai”, “Vienoti Latvijai”, Latvijas Reģionu apvienība, Inese Vaidere, Alfrēds Rubiks, Jelgavas novada dome, Lielplatones pagasta pārvalde, Lielplatones speciālā internātskola, zemnieku saimniecība “Meistari”, zemessargu 52. Jelgavas kājnieku bataljons, “LDZ Cargo”.

Informatīvie atbalstītāji: laikraksti “Latvijas Avīze”, “Jelgavas Novada Ziņas”, “Zemgales Ziņas”, www.jelgavasnovads.lv

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. —–Politiķi Inga Vanaga un Aigars Kalvītis bija vienisprātis, ka galvenais noteikums, lai jaunās ģimenes dzīvotu un strādātu laukos, ir viens – lauki ir jāmīl.—-
    ———————–
    Iebāz tu savu mīlestību, pats zini kur. Jaunajiem un mazajiem zemniekiem vajag lai viņus nediskriminē ar iepirkuma cenām un lai vispār iepērk viņu saražoto. Tā tad arī būtu minimālā pietiekamā lieta, ko vajag zemniekiem.

  2. Principā tiešām – tikai tukša muldēšana. No visām pusēm, šie runasvīri un sievas to labi apguvuši.

  3. Re, kur Kalvītim sēž blakus bijušais SC deputāts Vladimirs Reskājs. Viena banda.

  4. shaaadus spriedeleejumus 90% ar draugiem esam pie alinja izspriedeleejushi … diskusija bija, bet atbildes nevienam no shiem parstavjiem nebija … izceelaas kalvitis ar savu pilniigu lietas buutiibas neizpratni, bet meegjinaashanu dot padomus… Un jaa visus meslus ko ieprieksh nodariijis vispaar smiekliigs liekas ar savu maaksliigo aizrautiibu paliidzeet 😀

  5. Kalvītis bija prokomunistisko spēku partijas LC pēctecis ar savu T partiju. Viņa laikā kompānijā ar Slakteri un Miglavu tika realizēts kurss uz lielsaimniecību un paju sabiedrību (bijušo kolhozu) atbalstīšanu un mazo zemnieku saimniecību izputināšanu. Tika nodibināta ZSA lielo saimniecību lobēšanai valdībā un tā uzmetās it kā par visu zemnieku pārstāvi, bet īstenībā bīdīja un joprojām bīda tikai savas intereses. Tieši Kalvīša komanda ir atbildīga par strauju lauku iztukšošanu no cilvēkiem un viņu emigrāciju uz ārzemēm! Agrārās reformas rezultātā zemi gan izdalīja, bet mazajiem zemes īpašniekiem Kalvītis un co pateica, ka viņi ir lieki laukos. Un ne tikai pateica, bet arī realizēja diskriminējošu lauku ekonomisko politiku, izmantojot visiem domāto ES naudu un fondus pamatā tikai lielsaimnieku atbalstam. Un tagad ir rezultāts: pusmiljons ha zemes aizaug ar krūmiem, bet to īpašnieki strādā Īrijā un citur Eiropā, bet Kalvītis te stāsta pasakas, ka citi esot vainīgi pie šīs lauku cilvēku emigrācijas un atkal grib tikt pie varas grožiem.

  6. Kalviic vēl aizvien neko nezin par savu slepeno pretinflācijas plānu. Par sievas businesu vispār neko nezin… 🙂 Toties grib tikt Saeimā labi pagulēt starp medībām. Ak jā, Abrene…

  7. aizbraukušais ( no laukiem) Atbildēt

    Lasu un smaidu ! Ar sarkastisku smaidu ! Muldēšana un sevis reklamēšana pirms vēlēšanām ! Atbildi, Kalvīt – kas lika vairāk kā 300 000 ( faktiski vel vairāk) aizbraukt no Latvijas ?! Vai arī Tava – “stabilitātes garanta”,daļēja vaina tur nav nemaz ?

    • Nu nē, protams. Paši, muļķi, ka mani ievēlējāt, un vēl ievēlēsiet varbūt. Tad gan es jums atkal garantēšu. Moš ka pie Abrenes klāt vēl Latgali iztirgošu. Ha, ha, ha.

  8. Jāņem pēda

Draugiem Facebook Twitter Google+