Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
11. februāris, 2016
Drukāt

Tūrisma gadatirgū “Balttour 2016” Latvijas stends bija piezemētāks, bet ar svaigām “odziņām”

Foto - Zigmunds BekmanisFoto - Zigmunds Bekmanis

Lielvārdes novada stendā bija iebraucis "Zelmas maiznīcas" saimnieka Jura Lastmaņa retro auto. Priekšplānā Jumpravas sidrdaris Māris jeb Mr. Plūme, kas piedāvā dažādus ābolu sidrus, ja vajag, arī savas ģitārmūzikas pavadījumā.

Aizvadītās nedēļas nogalē Ķīpsalā beidzās 23. Starptautiskā tūrisma izstāde – gadatirgus “Balttour 2016”, kas šogad pulcēja 850 tūrisma uzņēmumus un to pārstāvjus no 41 pasaules valsts. Izstādi apmeklēja vairāk nekā 26 tūkstoši interesentu, tostarp 5300 tūrisma nozares profesionāļu un aicināto viesu.

Jau vairāk nekā desmit gadus no vietas piedalīdamies “Balttour” izstādēs, varu apgalvot, ka šā gada Latvijas paviljona piedāvājums un gaisotne bija piezemētāka nekā citkārt, lai gan netrūka jaunumu, atraktīvu cilvēku un interesantu stāstu par apskates objektiem un piedzīvojumiem. Arī novadi, izņemot Latgali, vairs neizskatījās tik vienoti kā iepriekš.

 

Projekti beigušies, gaidāmi jauni

Daugavpils Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Lolita Kozlovska to skaidro ar iepriekšējā ES fondu naudu plānošanas perioda lielo projektu noslēgumu, kas gan nenozīmējot, ka nav sākušās jaunas aktivitātes tūrismā.

“Ļoti ceram, ka jau pavasarī Daugavpilī durvis vērs pasaulē lielākais un modernākais Šmakovkas muzejs. Tur varēs uzzināt ne tikai visu par šo tradicionālo novada dzērienu, bet arī latgaliešu kultūrvēsturiskajām tradīcijām un kulināro mantojumu. Savukārt 10. aprīlī Marka Rotko centrs tiks slēgts apmeklētājiem, lai pilnībā nomainītu visas ekspozīcijas un 24. aprīlī, kad tiks svinēta centra trīs gadu pastāvēšanas jubileja, jau būtu iespējams aplūkot arī sešas jaunas M. Rotko oriģinālgleznas.

Vēl Daugavpils cietoksnī Nikolaja vārtos atklāta ekspozīcija “Atmiņu lāde”, kur apskatāmi vēsturiski tērpi no Napoleona un vēlākiem laikiem, un šajā tūrisma sezonā tiks piedāvāti braucieni pa Daugavu ar motorizētu plostu no pilsētas centra līdz cietoksnim. Pilnībā rekonstruēta Slutišķu vecticībnieku sēta, kur izveidota jauna zirgvilkmes darbarīku ekspozīcija, atjaunots Vasargelišķu skatu tornis, no kura paveras viens no Daugavas lokiem, kas attēlots uz desmit latu naudas zīmes, kā arī uzbūvēts skatu tornis Lazdukalnos. Mazajiem tūristiem Raiņa mājā Berķenelē atvērta bērnistaba un zinātkāres centrs “Zili brīnumi” Daugavpilī,” atklāj L. Kozlovska, kuras darbs pērn novērtēts ar Gada cilvēka titulu Latvijas TIC vadītāju vidū. Šādu atzinību saņēmis arī M. Rotko centra gids Ivars Magazeinis.

 

Liepājas republika

Kurzemes tūrisma piedāvājumu varētu raksturot kā Liepāja un pārējie novadi. Pilsēta, kurā piedzimst vējš, savā stendā bija izmantojusi to pašu konceptu, ko festivālā “Staro Rīga!”, un šā vēja pūtienu arī varēja papilnam izbaudīt. Protams, galvenais akcents bija likts uz jaunās koncertzāles “Lielais Dzintars” iespējām, līdztekus parādot plašo naktsmāju klāstu, kas īpaši saistošs koncertu apmeklētājiem no Rīgas un tālākiem novadiem.

Starp gaidāmajiem jaunumiem vēl jāizceļ zinātkāres centrs “Zili brīnumi” (atklāšana 4. martā), kur ar dažādu eksponātu, eksperimentu un nodarbību palīdzību tiks apmierināta bērnu, jauniešu un arī pieaugušo zinātkāre par sevi, apkārtējo pasauli un modernajām tehnoloģijām. To, ka Liepājas varasvīriem rūp tūrisma attīstība, apliecināja arī pilsētas mēra Ulda Seska ierašanās “Balttour” izstādē.

 

Ar purva kurpēm tīrelī

Tukuma stendā iepazinos ar savā ziņā unikālu tūrisma piedzīvojumu, ko piedāvā organizācija “Purvu bridēji”, proti, pārgājienu ar purva kurpēm Ķemeru tīrelī. Purva kurpes patiesībā ir tās pašas sniega kurpes, kuru platajā caurumotajā pēdā iestiprina zābakus (30. – 47. izm.), tikai papēdis tiek nofiksēts.

“Doties uz purvu var jebkuros laika apstākļos, taču saulainā laikā mazo ezeriņu un dažādo sfagnu krāsas ir košākas. Ejot pa slapjo purvu, sajūtas ir ļoti neparastas, jo zem kājām esošie kūdras slāņi visu laiku šūpojas, taču arī ziemā netrūkst adrenalīna, staigājot pāri aizsalušajiem ezeriņiem. Pārgājienu papildina gida stāstījums par purva veidošanos. Maršruta ilgums ir trīs četras stundas ar pikniku pusceļā. Vienā reizē purvu var apmeklēt ne vairāk kā 26 cilvēki. Parasti visi iet zosu gājienā viens aiz otra, bet bīstamākajās vietās gids liek izkliedēties. Lai saudzētu purva zemsedzi, katrs pārgājiens tiek veikts pa mazliet atšķirīgām takām,” stāsta Tukuma TIC pārstāve Liene Ratniece.

 

Ceriņsvētku gaidās

“Lai cik tas būtu pārsteidzoši, Latvijā katru gadu parādās kaut kas jauns, vēl neredzēts – jaunas takas, maršruti un apskates objekti. Tā ir arī Dobeles novadā, kur šogad aicināsim ceļotājus uz neparastu dārzeņu saimniecību “Saliņas”, kur gan siltumnīcās, gan uz lauka aug dažādu papriku, tomātu šķirnes, arbūzi, momordika (rūgtā melone) un citi ķirbjaugi, kā arī dzirnavās savām vajadzībām tiek malti milti. Enerģētiskajā Pokaiņu mežā atklātas jaunas takas un latvju zīmju birzs. Protams, būs arī Ķiršu un Ceriņu ziedēšanas svētki selekcionāra P. Upīša dārzā, kas šogad notiks kopā ar Dobeles novada svētkiem (28., 29. maijā), kuru programmā amatnieku tirgus, svētku gājiens, novadu izrādīšanās un strūklaku atklāšana ar gaismas šovu Tirgus laukumā,” stāsta Dobeles novada TIC vadītāja Anita Banziņa, piebilstot, ka līdz 15. februārim pilsētā vēl varēs satikt arī nekūstošos sniegavīrus.

 

Sēlija un Pierīga gatavojas Ginesa rekordiem

Jau pavisam drīz, šīs nedēļas nogalē, Jēkabpilī risināsies Latvijā vēl nebijis ziemas gaisa balonu festivāls “Love Cup 2016”, kurā piedalīsies arī sirds formas balons, kāds iepriekš Latvijas debesīs nav lidojis. Festivāla kulminācija notiks Sv. Valentīna dienā, kad paredzēts uzstādīt pasaules Ginesa rekordu, 50 pāriem vienlaikus sakot jāvārdu gaisā. Starp līgavām visvairāk būs Evitu, starp līgavaiņiem – Jāņu un Kasparu.

“Pieteikušies bija vairāk nekā simts gribētāju, taču notika rūpīga atlase un tika atteikts tiem pāriem, kas jau gaidīja bērniņus vai izskatījās pārāk nenobrieduši nopietnām attiecībām. Vecākais būs pāris, kas jau 40 gadus dzīvo kopā un izaudzinājuši piecus dēlus, bet kolhozu laikos un atmodas gados nav izdevies atlicināt laiku kāzām. Lai rekordu sasniegtu, vienkopus pulcēsies ap 30 vadošo gaisa balonu pilotu no tuvākām un tālākām zemēm, tostarp Leonīds Tjuhtajevs (Krievija), kurš pirms nepilna gada, pārlidojot pāri Klusajam okeānam, uzstādījis divus jaunus pasaules rekordus,” pavēstīja Salas novada pašvaldības pārstāve Jolanta Grandāne.

Vēl šovasar Sēlijā notiks septiņu novadu rīkotais Tautas mākslas festivāls “Sēlija rotā” (Aknīstē), kas pulcē simtiem dziedātāju, dejotāju, amatnieku un tiek dēvēts arī par Sēlijas neformālajiem dziesmu svētkiem, mūzikas un seno amatu festivāls “Zobens un Lemess” (Viesītes novada Lonē) un tradicionālie Daugavas svētki (Sēlpilī).

Savukārt lielie Pierīgas novadi (Ķekava, Baldone, Ikšķile, Salaspils, Ogre) savu stendu bija izveidojuši kā labirintu, kurā, sākot no Katlakalna luterāņu baznīcas līdz Nāves salai, palīdzēja orientēties vietējie gidi. Interaktīvās pastaigas gaitā varēja nogaršot Daugavas lejtecē pieejamos gardumus un pašās beigās uzkāpt improvizētā skatu tornī, lai palūkotos uz “Balttour” izstādi no augšas. Tā nu ir tāda iesildīšanās, gatavojoties akcijai “Apceļo Daugavas lejteci!”, kas risināsies no 1. maija līdz 2. oktobrim, galvenajā balvā saņemot lidojumu ar gaisa balonu.

“Pats interesantākais pasākums Daugavas lejtecē paredzēts 12. jūnijā, kad gatavojamies pārspēt Ginesa rekordu – izveidot pasaulē lielāko peldošo plostu no kajakiem un kanoe laivām. Plostu veidosim Daugavā apkārt Nāves salai, un, lai rekordu sasniegtu, mums jāsapulcina kopā vairāk nekā 3150 laivu, kam pusminūti jānoturas brīvā peldējumā, nesaskaroties ar sauszemi. Pieteikums jau ir iesniegts, un domājam, kā izpildīt tehniskās prasības. Šī pasākuma laikā vāksim arī līdzekļus Nāves salas lab­iekārtošanai, kur septembrī svinēsim te notikušo kauju simtgadi,” teic Ķekavas TIC direktors Juris Žilko.

 

Vidzemes nēģu karaliste

Vidzemes Tūrisma asociācija šogad “Balttour” izstādē piedalījās ar projektu “Ziemeļu stīga”, kas aktualizēja Valkas, Naukšēnu, Rūjienas un Mazsalacas novada tūrisma un aktīvās atpūtas piedāvājumus. Asociācijas stendā sevi pārstāvēja arī Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Ērgļu, Cesvaines un Burtnieku novads. Savukārt Lielvārdes un Carnikavas novads spīdēja ar gastronomiskiem pārsteigumiem.

“Carnikavu patiešām var saukt par nēģu karalisti. Jau no 16., 17. gs. Gaujā bija nēģu tači (laipas ar murdiem pāri upei), kas piederēja muižniekiem, un daļa no tiem tika iznomāti zvejniekiem. Zivis ķēra no 1. augusta līdz martam, tagad – līdz 1. februārim. Taču noķertos nēģus vajadzēja arī apstrādāt, jo kas gan tādas “čūskas” pirks, tādēļ tos cepa uz īpašām restītēm ar alkšņa malku kurinātās krāsnīs. Turklāt gatavam nēģim bija jābūt plakanam, ko izdauzīja ar koka dēlīti. Agrāk nēģus ķēra ar klūgu un skalu murdiem, tagad tačus vairs nebūvē, un tos ķer ar tīklu murdiem. To dara divas brigādes, un cep sešas septiņas saimnieces. Lai gan recepte viena, katrai sanāk mazliet citādas garšas nēģi,” atklāj Carnikavas Novadpētniecības centra vadītāja Maija Sarkane.

Novadpētniecības centrs celts pirms nepilniem trim gadiem Gaujas krastā kā cēlāju (upes pārcēlāju) mājas kopija, un tajā var uzzināt visu par nēģu zvejniecību un šīs puses kultūrvēsturi, turklāt bez maksas.

 

Mājražotāju tūrisms

Šā gada “Balttour” izstādē neierasti plaša bija māj­ražotāju dalība – viņu stendi aizņēma veselu rindu visā halles “Atklāj Latviju!” garumā. Ievēroju, ka daudzi no viņiem, izmantojot izdevību, it kā starp citu reklamēja arī savus tūrisma pakalpojumus, piemēram, ekskursijas ar degustācijām un pat laivu nomu. Piedāvātās produkcijas klāsts arī bija bagātīgs. Ko tik visu te varēja nopirkt – gaļas izstrādājumus, sierus, konfektes, cepumus, marmelādi, saldējumu, sēņu pulveri, medu ar dažādām garšām, vaska sveces, ziepes, šmakovku. Vīndarītavas vien saskaitīju 16. Protams, netrūka arī rotu, māla trauku, koka izstrādājumu un apgleznotu stikla krūzīšu ar mīļvārdiņiem, pie kurām piegāja vien retais, un Aivara Kerliņa neiztrūkstošās akmens un metāla dārza skulptūras.

“Daudzi cilvēki nebija rēķinājušies, ka te varēs nopirkt kaut ko praktisku,” teica bitenieks Andrejs Briedis no Mētrienas, skaidrodams, kāpēc tik maza interese par viņa piedāvātajiem bioloģiskajiem produktiem. “Ja nebūtu kooperējies ar savu kaimiņu, šajā gadatirgū droši vien būtu iekūlies mīnusos.” Līdzīgās domās bija arī ģimenes vīndarītavas “Vējkalnietis” pārstāvis Dainis Plūme.

 

Pievienot komentāru

Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+