Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. decembris, 2013
Drukāt

Apkures granulu bums pēc četriem gadiem var pārvērsties deficītā (5)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Iegūstot komerckoksni, zaudē ap 50% no koka masas. Mēbelēs kā lietderīgi izmantota koksnes daļa ieguļas vien 30% no mežā izaudzētās ražas. Pāri paliek zari, galotnes, saknes, celmi, zalenis, miza, atgriezumi un skaidas. Agrāk mežsaimniecības un kokrūpniecības atlikumi veidoja lielus gružu kalnus, tagad tie pārtop malkā, briketēs, šķeldā vai granulās, kas to ražotājiem ļauj iegūt tīri labu peļņu.

Koksnes granulas ir modernākais un plašāk izmantojamais no atjaunojamiem apkures resursiem, kas atļauj automatizēt apkuri, pēc komforta līmeņa to pielīdzinot citiem kurināmā veidiem. Tās ir ekoloģisks un ekonomisks vietējās izcelsmes kurināmais, kura izmantošana vēršas plašumā.

Uz granulu apkuri pāriet daudzas vietējās pašvaldības un mājsaimniecības. Industriālajai apkurei izmanto tā saucamās melnās granulas ar mizu un smilšu piemaisījumu. Mājsaimniecībām izmanto Premium klases granulas, kas sastāv no tīras koksnes. Melnās granulas parasti neizmanto katlos, kas paredzēti Premium klases granulām, jo tie ekspluatācijas laikā pieķep.

Kokskaidu granulu ražošana līdz šim ar katru gadu ir pieaugusi. Latvijā ir ap desmit ražotāju, kuru jauda pārsniedz 5000 t granulu gadā. Līderi šajā nozarē ir SIA “Latgran”, SIA “Graanul Invest” un SIA “New Fuels”.

Lielākais kokskaidu granulu ražotājs – SIA “Latgran” – papildus Jaunjelgavas un Krustpils ražotnēm atvēris ražotni netālu no Krāslavas un palielinājis ražošanas apjomus. SIA “SBE Latvia” kāpinājis ražošanas jaudu, šobrīd 90% produkcijas eksportē. Toties Latgalē bāzētais SIA “New Fuels” uzsācis jaunās paaudzes torificēto (pārogļoto) kokskaidu granulu eksperimentālu ražošanu. Tām būs aptuveni par 25% lielāka siltumspēja nekā parastajām koka granulām.

“Granulas ir jāpērk vasarā. Tad tās ir vieglāk pieejamas un ar zemāku cenu. Kad jau uzkritis sniegs, lētas vietējās granulas vairs nevarēs sameklēt un nāksies pirkt dārgākas, iespējams, ārzemēs ražotas. Tirgus jau tukšs nestāvēs,” iesaka SIA “Latgranula” direktors Māris Bērziņš. “Tomēr, energoresursu cenai turpinot kāpt, ilgi vairs zemu cenu nevarēs noturēt. Jāatgādina, ka, piemēram, Dānijā granulu cena mazumtirdzniecībā sasniedz Ls 210 – 230 tonnā un cenām Eiropā ir tendence izlīdzināties. Iespējams, laikus jāpadomā par PVN samazināšanu vietējām koksnes granulām vismaz līdz 6% lielumam, kā tas ir Vācijā. Tas ļaus granulu apkurei veiksmīgi konkurēt ar alternatīvo apkuri,” piebilst granulu ražotājs.

“Meža izstrādes metodes ir progresējušas un kļuvušas lētākas. Pāreja uz mājsaimniecībām izmantojamo Premium klases granulu ražošanu paralēli industriālajām koksnes granulām kopumā ar citiem faktoriem ļāvusi koksnes granulām pēdējā laikā nokristies cenā. Tā kā nekādas globālas izmaiņas tuvākajā laikā nav paredzamas, var prognozēt stabilas koksnes granulu cenas tuvākajos četros gados. Ticamāk, tās būs stabilākas nekā gāzei, naftai un elektrībai,” apstiprina mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš

Par jaunmodīgajām torificētajām koksnes granulām, ko uzsācis ražot “New Fuels”, zinātnieks norāda, ka to izstrāde visā Eiropā ir vēl eksperimentālā stadijā un šo metodi vairāk praktiski izmanto skaidu brikešu ražošanā. Tomēr šis virziens esot perspektīvs un torificēto granulu tehnoloģiskās īpatnības ļaus tās transportēt lielā attālumā.

Granulas mazāk uzsūc mitrumu, kas palētinās to pārvadāšanu un uzglabāšanu. Jaunu ražotņu nodošana ekspluatācijā granulu apjomus turpina audzēt. Tomēr jāšaubās, vai ražošanas pieaugums būs bezgalīgs, jo mežsaimniecības nozarē viss ir savstarpēji sasaistīts – meža zāģēšanas apjomi ietekmē lietaskoka, papīrmalkas un malkas cenas un granulu ražošanu.

“Ja Eiropas Savienība visām valstīm uzstādīs vienlīdzīgus nosacījumus ilgtspējīgai mežsaimniecībai, Latvija varēs droši konkurēt granulu ražošanas tirgū,” spriež Andis Lazdiņš.

Vai koksnes granulu Latvijā varētu pietrūkt? Teorētiski granulas Latvijā saražo krietni vairāk, nekā patērē. Šobrīd daudzi vadošie koksnes granulu ražošanas uzņēmumi pieder ārzemniekiem un liela daļa granulu tiek eksportēta, atstājot vietējā tirgū tikai pārpalikumus. Zviedri šodien sakot – viņi neesot tik turīgi, lai kurinātu ar koksni krāsnis. Varbūt drīz tā teiks arī latvieši.

apkure

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Viedokļi


* Pircējs. “Sākoties apkures sezonai, gribēju nopirkt kvalitatīvas Premium klases koksnes granulas savas mājas katlam, tikai nekur to nebija. Man ražotājs piedāvāja gaidīt rindā vairākus mēnešus, jo viņam bija jāizpilda eksporta pasūtījums. Būtu labi, ja Latvijā būtu kāds liels tirdzniecības uzņēmums, pie kura labas granulas varētu iegādāties visu gadu, jo cilvēkam jau raksturīgi atcerēties par problēmu tad, kad tā ir aktuāla,” prāto inženieris Jānis Balodis.

* Apkures iekārtu tirgotājs. “Bez koksnes granulām katlos var dedzināt arī kūdras, salmu, miežabrāļa, saulespuķu sēkliņu un citas biomasas granulas ar labu siltumatdevi. Tikai jānoskaidro, kurām granulām katls piemērots. Granulu katlu lietderības koeficienti nepārtraukti uzlabojas un šis apkures veids ir ļoti konkurētspējīgs un tāds arī saglabāsies tuvākajā nākotnē. Īpaši populāri granulu apkures katli ir duālajā apkurē, kur tos kombinē ar siltumsūkņiem,” pārliecināts SIA “Vides integrētais serviss” projektu vadītājs Zigurds Blūzmanis.

* Ražotājs. “Kāpjot pieprasījumam pēc granulām, vienlaikus aug izejvielu cenas un samazinās to pieejamība. Iespējams, drīz granulu ražošanas apjomā Latvijā tiks sasniegti griesti. Granulu cenām Eiropā šobrīd neļauj kāpt iekšējās subsīdijas, kas faktiski kropļo tirgu un var tikt mainītas. Redzēs, ko darīs tās daudzās pašvaldības, kas pretendē uz ES fondu atbalstu pārejai uz biomasas katlumājām, kad katlumāju darbināšanai izmantotajam kurināmajam mainīsies cenas,” domīgs SIA “Kurzemes granulas” valdes priekšsēdētājs Viesturs Grīnbergs.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. UniCredite Finance uzņēmumi
    777 # Romas dzelzceļa stacijā Road, italy
    Tel: +393512646127
    Laba diena visiem izlasot mūsu post online es saņemšanu no
    e-pasts. Paldies, lai atbildētu uz manu reklāmu. Vispirms ļaujiet man iepazīstināt sevi
    uz jums esmu Mr.Mr.Kenneth E Credit Company. Attiecībā uz e-pastu, mēs esam gatavi
    piedāvāt aizdevumus sabiedrības locekļiem par 2% gadā, bez jebkādām pārbaudēm
    un kredītu melnajā sarakstā. Mēs piešķirt kredītu, kas ir robežās £ 5,000.00 līdz
    £ 40,000,000.00 no Apvienotās Karalistes. Mēs piedāvājam bezmaksas aizdevumus, jo es
    bijās Dieva, un aizdevējs nevar pieņemt chances.only interesēt personai būtu
    contanct mums uz mūsu privety e-pastu: (edwardkennethcredit@gmail.com)
    Mēs dodam aizdevumus privātpersonām, uzņēmumiem un sadarboties neatkarīgi
    no viņu ģimenes stāvokļa, dzimuma, reliģijas, un vieta, bet ir jābūt juridiskai
    nozīmē atmaksāt aizdevumu noteiktajā laikā, un stingri, lai būtu
    cienīgs uzticības ..
    Paldies par sapratni..
    Sveicieni No Mr.Kenneth E

  2. Tabula šķiet visai neprecīza, jo siltumsūknis nevar būt tik efektīvs pie vienādām telpas temperatūrām, pārspējot pat akmeņogles.

  3. iznāk, ka granulu apkure tikai ir nedaudz lētāka par gāzes apkuri. ~ 17% dotajā tabulā. Ja piskaita izdevumua piegādē, tīrīšanā, tad ekonomiskuma nav. Protams, tur, kur gāzes vads ir blakus.

  4. Tad mums jau ir dārgākas Atbildēt

    Tad jau pie mums granulas jau ir dārgākas kā ārzemēs, viņu algas stipri vien no mūsējām atšķiras.

  5. aprēķini izmaksām droši vien ņemti padomju laikā celtai nesiltinātai Līvānu tipa mājai

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+