Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. septembris, 2015
Drukāt

Latviešu eksporta ambīcijas – unikāli divriteņi, bērzu sulas un mēbeles (6)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja
Viedoklis

Kultūras ministre Dace Melbārde: "Kultūras ministrija gatavo Latvijas programmu, kuras mērķis ir arī stiprināt sabiedrības piederības sajūtu valstij, rosinot pašorganizējošus procesus. Svarīga ir arī valsts tēla dimensija, kāds būs Latvijas tēls, ko par to domās citās valstīs un tas lielā mērā ir atkarīgs, kā sevi pasniegsim. Mēs ar lielām cerībām raugāmies uz jaunajiem uzņēmējiem. Svarīgi, lai taptu produkti, kas stāsta par Latviju un tās cilvēku vērtībām. Ar šādiem produktiem arī vairojam savas valsts iekšzemes kopproduktu. Aptuveni 10% no Latvijas eksporta veido 25 "Red Jackets" titula ieguvēji. No uzlecošo zvaigžņu kategorijas ir iespējams nonākt nākamajā izaugsmes posmā. Aicinu atcerēties, kāpēc nodarbojaties ar uzņēmējdarbību – ne tikai lai gūtu ekonomisku labumu, bet arī lai nestu Latvijas vārdu pasaulē. Ekonomiskās dimensijas Latvijas valsts simtgades pasākumam patlaban nav, es aicinu uz sadarbību."

Ceturtdien Rīgā notika Latvijas “uzlecošo eksporta zvaigžņu” otrais konkurss, kurā žūrija  no 28 dalībniekiem izvēlējās desmit visdaudzsološākos, visinovatīvākos uzņēmumus, kas nākamajos gados varētu kļūt par eksporta smagsvariem.

Vairāki konkursa dalībnieki ar saviem produktiem un līdzšinējo veikumu pārsteidza pat žūriju – daudz pieredzējušus uzņēmējus un ekspertus, kas nespēja valdīt spontānus pārsteiguma izsaucienus. “Uzlecošo eksporta zvaigžņu” jeb “Rising stars” konkursa rezultātus paziņos šā gada 22. oktobrī, kad uzvarētāji saņems sarkanās eksporta vestes.

Iepriekšējā, pirms diviem gadiem notikušā eksporta smagsvaru jeb “sarkano žakešu” konkursā vienlaikus arī izvēlējās desmit visdaudzsološākos eksportētājus. Tie aizvadītajā laika posmā ir dubultojuši savu naudas apgrozījumu.

Izaugsmes piemērs ir arī Andis Blinds, SIA “Blind­save” īpašnieks. Viņš nākamajā gadā gatavojas startēt ASV pūļa finansējuma jeb “kickstarter” naudas piesaistei, kur panākumus jau guvis Latvijā izveidotais “lidojošais suns” – bezpilota lidaparāts ar filmēšanas kameru, ko ražo Ventspilī. “Blindsave” ir iecerējis piesaistīt naudu inovatīvu sporta aizsargu un kompresijas veļas ražošanai. Patlaban uzņēmums ražo ekipējumu florbolistiem. Iecerēts apgādāt arī citu sporta veidu pārstāvjus.

Izrādās, no šajā gadā pieteiktajām eksporta cerībām daudzi Latvijas uzņēmumi jau ir nopietni produktu un pakalpojumu eksportētāji. Žūrija visiem dalībnieku prezentētajiem produktiem (katram dalībniekam iepazīstināšanai ar sava uzņēmuma produktiem bija dotas trīs minūtes, divas minūtes – atbildēm uz jautājumiem) vērtēja inovāciju un radošumu, zīmola kvalitāti, komandas un uzņēmuma eksportspēju un potenciālu kļūt par “Sarkanās žaketes” titula ieguvēju nākamo piecu gadu laikā.

 

LED spuldzes ielās, datu vizualizācija

Ar sevi iepazīstināja ļoti daudzu nozaru eksportētāji, tostarp IT tehnoloģiju, keramikas, izglītības, pārtikas produktu ražošanas, rotaļlietu ražošanas, dizaina un vēl citu nozaru eksportētāji. Gandrīz katra uzņēmuma pieteikums konkursam un iepazīstināšana ar sevi bija spilgta un īpaša. Par šo uzņēmumu produktiem un sekmēm noteikti vēstīsim “Latvijas Avīzē” arī turpmāk.

Daudziem jaunums noteikti būs a/s “Vizulo” produkti – tās ir LED spuldzes, galvenokārt ielu apgaismošanai. 2012. gada septembra beigās dibinātais uzņēmums nodarbina 40 cilvēkus, pērn apgrozīja 2,8 milj. eiro, šogad – divreiz vairāk. Pērn citās valstīs, tostarp Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā un Saūda Arābijā, pārdeva LED spuldzes 228 000 eiro vērtībā, šajā gadā jau patlaban eksports naudas izteiksmē sasniedzis 1,82 miljonus eiro.

SIA “Zoomcharts” vadītājs Jānis Volbergs neslēpa – uzņēmuma mērķis ir kļūt par Latvijas “Skype”. “Zoomcharts” produkts ir Latvijas visaugstākās klases profesionāļu izveidotā datu vizualizācijas tehnoloģija, kuras pielietojumu skatītāji varēja vērot īsā filmā. Tehnoloģijai pielietojumu redz uzņēmēji, kas jau nopirkuši 50 licences. Starp pircējiem ir arī pasaules IT gigants “Hewlett Packard” un daudzi citi smagsvari. 2013. gadā uzņēmums sāka darbību ar trīs darbiniekiem, pērn, kad naudas apgrozījums sasniedza 100 000 eiro, viņu bija desmit. Uzņēmumu visvairāk interesē ASV tirgus un arī iespējas piesaistīt Indijas programmētājus. Volburgs neslēpa – “Zoomcharts”, visticamāk, Latvijā reģistrēts ir vien uz kādu laiku. Iekļūšanai ASV un Anglijas fondu biržās būs jāpārreģistrējas.

Vēl viens IT nozares uzņēmums “Clusterpint” iepazīstināja ar datu glabāšanas un apstrādes tehnoloģiju. Atpazīstamību prestižās pasaules universitātēs guvis “Funderful” zīmols, ar kuru kampaņās piesaista naudas līdzekļus. Uzņēmumam ir klienti septiņās valstīs. Plaši zināmais SIA “Infogram”, kas piedāvā rīkus datu vizualizācijai, arī pretendē uz uzlecošās zvaigznes nosaukumu.

 

Rudzu pārslas, bērzu sulas un klucīši

Konkursā piedalās arī pārtikas produktu ražotājs SIA “Milzu!” ar veselīgajām rudzu pārslām (patlaban, vienu gadu pēc uzņēmuma izveides, ik minūti pārdod vienu šā produkta paku). Augoši eksportētāji ir arī bērzu sulas tecinātāji – SIA “Birzī” nākamajā gadā uz Lielbritāniju eksportēs 
300 000 litru bērzu sulas, bet Linarda Liberta SIA “Sula” – divus sulu konteinerus uz Taivānu.

SIA “Gigi bloks” attīstības vadītājs Ēriks Viļums pastāstīja, ka patlaban jau pusmiljons viņa uzņēmumā ražotu unikālu klucīšu ir nonākuši pie bērniem 15 valstīs. Dānijas sertifikācijas centrs “Excellent Play” ir atzinis, ka šie klucīši apliecina attīstošās spējas. Patlaban, uzņēmuma pirmajā darbības gadā, naudas apgrozījums sasniedz 100 000 eiro, turklāt, kā norādīja Ē. Viļums, vēl nav bijuši Ziemassvētki. Vēl viena nianse – “Gigi bloka” saņemtā atzinība rotaļlietām Dānijā ir līdzvērtīga atzinībai augsto tehnoloģiju uzņēmumiem Silikona ielejā ASV.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Un kur mušpapīrs?

  2. Izaugsmes piemērs ir arī Andis Blinds, SIA “Blind­save” īpašnieks. Viņš nākamajā gadā gatavojas startēt ASV pūļa finansējuma jeb “kickstarter” naudas piesaistei, kur panākumus jau guvis Latvijā izveidotais “lidojošais suns” – bezpilota lidaparāts ar filmēšanas kameru, ko ražo Ventspilī. “

    ——

    Izreklameetais lidojoshais suns ir TIPISKS piemeers klientu uzmetienam. Produkts knapi knapi saak tikt piegaadaats GADU veelaak kaa soliits un pusotru gadu kopsh naudas pievaakshanas. Par taadu biznesu letinju kraapniekus amerikaanji suniija ar peedeejiem maates vaardiem (angliski).

    Juus pashi gribeetu lai juus samaksaatu par ledusskapi , a piegaadaatu jums so gadu veelaak? Pa to gadu kameer nav piegaataats – iztieciet kaa gribat, a juusu naudinju mees jau pievaacaam.

    Bez tam kickstarterii nemaz nevar starteet personas no visaadaam chukchu valstinjaam. Tur var piedaliities tikai amerikaanju pilsonji. Tam Andim buus vispirms jaasagaadaa sev izbaazenis jeb zicpriekshseedeetaajs -amerikaanis, kas sho paarstaavees kickstarterii.

  3. Visu cieņu radošiem cilvēkiem, kas domā ne tikai par ražošanu ,bet arī par to, kā savu preci eksportēt.
    Tomēr nav jūtams, ka valsts kaut kādā veidā atbalstītu šādus censoņus, radītu viņiem apstākļus, lai viņu loks paplašinātos. Jo tad arī valsts kase raitāk pildītos. Diemžēl, valsts stāv malā un labākā gadījumā aplaudē. Bet vadošie ierēdņi tikai domā, kā pārdalīt jau esošo, nodokļos iekasēto naudu, kā taisīt jaunas reformas un jaunus tēriņus, vai jaunus amatus, kā celt algas, bet nevis par jauniem ražošanas veidiem un ienākumu avotiem, lai papildinātu valsts budžetu. Kāpēc, piemēram, Ekonomijas ministrija nevarētu izsludināt konkursu par jauniem ienākumu avotiem valsts līmenī? Idejas atrastos.

  4. Vaacijaa var pirkt Krievijas beerzu sulu, bet tas ir tikai sasaldinaats uudenis. Iistu beerzu sulu no Latvijas es labpat pirktu!

  5. Es nu gan nepirktu kreklu pa 120 eiro! Taja adrese ta radas lai pats izveidotu savu kreklu ..

  6. Prieks par šādiem cilvēkiem.Lai veicas!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+