Ko Latvija var mācīties no Izraēlas? 0
Mīlēt valsti un būt garā stipriem .
Ruta Marjaša, bijusī Saeimas deputāte:
“Mīlestību pret savu valsti. Izraēlas valsts ir jauna, dibināta tikai pēc Otrā pasaules kara, un ebreji to vērtē ārkārtīgi augstu. Neskatoties uz to, ka tur ir cilvēku dažādība, ka iedzīvotāji sabraukuši no daudzām pasaules valstīm. Pretrunu ir daudz, bet, lai cik to būtu, ebrejus vieno doma un ideja par savu valsti, ko viņi beidzot ir ieguvuši un kas viņiem ir par katru cenu jāsaglabā. Uz dzīvi Izraēlā pārceļas pat no Amerikas. Ne jau masveidīgi, bet tomēr brauc, jo Amerikā viņi jūtas vairāk apdraudēti no terorisma nekā savā zemē, visi kopā būdami. Nav grūti izskaidrot, ko varētu mācīties, bet daudz grūtāks jautājums ir – kā mācīties. Lai kādas iekšējās pretrunas pastāvētu ebreju vidū, starp kreisajiem un labējiem, un citiem spēkiem, bet visus ebrejus vieno apziņa, ka tā ir mūsu vienota valsts. Izraēlā esmu viesojusies vairākas reizes, īpaši tad, kad biju parlamenta deputāte. Knesets regulāri aicina deputātus ebrejus no visas pasaules. Esmu tikusies arī ar Šimonu Peresu un apbrīnoju viņa erudīciju un optimismu.”
Marģers Vestermanis, vēsturnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstures goda doktors:
“Latvijai no Izraēlas vajadzētu mācīties principialitāti. Izraēla ir formulējusi savas valsts attīstības mērķus un stingri pie tiem turas. Valsts ir pateikusi, ka tā cīnīsies par demokrātiju visaugstākajā pakāpē, kā arī iecietību savā valstī. Es uzskatu, ka šie mērķi lielā mērā arī īstenojas. Tas neapšaubāmi ir saistīts ar ebreju tautas mentalitāti, viņu ticību. Latviešu mentalitāte ir nedaudz līdzīga – daudzi no viņiem dzīvo bagātās un skaistās zemēs, tomēr viņi nav aizmirsuši savu dzimteni – ne viens vien ir atgriezies Latvijā. Tas ir racionāli neizskaidrojamais faktors. Ebreji ir tās zemes patrioti, kurā viņi dzīvo. Pie sinagogām ir uzraksts no Babilonijas Talmuda – aizlūdz par to zemi, kurā tu dzīvo, lai tā plauktu un zeltu un tava klātbūtne šai zemei nāktu par labu. Tas ir reliģisks bauslis. Vestermaņi 400 gadus dzīvo zemē, kas tagad pieder Latvijai. Mēs nespējam visu pamest, lai dotos uz Izraēlu, jo tā lielā mērā ir iedomāta dzimtene ar jauniem apstākļiem un citu kultūru. Ir viegli pateikt – tur taču visi ir ebreji, nebūs problēma iedzīvoties. Taču manas saknes ir šeit, Latvijā.
Latvija no Izraēlas var mācīties mērenību alkohola lietošanā. Tiesa, hasīdi uzskata, ka Toras svētkos ir krietni jāiedzer, bet tas ir līdz zināmai pakāpei, kopumā tauta neslīgst alkoholismā. Tā ir ebreju tautas lielā priekšrocība, ka tā nenodzeras.”
Iļja Ļenskis, muzeja “Ebreji Latvijā” direktors:
“Viena lieta, ko Latvijai būtu vērts mācīties no Izraēlas, – turēt stipru garu jebkurā situācijā. Otra – tieksme saglabāt kultūru, to izplatīt un skaidrot sabiedrībai. Trešā – spēja komunicēt ar citām valstīm, pārliecinot tās par savu taisnību. Izraēlai ne vienmēr tas izdodas, bet ebreji to dara ļoti cītīgi un neatlaidīgi.”
Menahems Barkahans, ebreju reliģiskās draudzes “Šamir” valdes priekšsēdētājs:
“Latvijai no Izraēlas vajadzētu mācīties mērķtiecību – ko mēs gribam kā valsts. Viens par visiem, visi par vienu gan valodas, gan ekonomikas, izglītības un citos jautājumos. Ja tas būtu apgūts, Latvijas valsts būtu panākusi daudz vairāk.”
