Mobilā versija
0.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
25. jūnijs, 2016
Drukāt

Ko Latvijai nozīmē britu izstāšanās? (12)

Foto AFP/Scanpix/LETAFoto AFP/Scanpix/LETA

Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina piektdien paziņotie galīgie rezultāti.
Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā. Lai gan referendums bija konsultatīvs, Lielbritānijas valdībai būs politiski neiespējami neņemt vērā tā rezultātus. Bet ko tas ekonomiski un politiski nozīmē Latvijai?

 

Politologs Ivars Ijabs: “Latviju politiski ietekmētu tas, ka Eiropas Savienību pamestu reālistiska un pret Krieviju kritiska ES dalībvalsts. Briselē, Berlīnē, Romā “Brexit” dēļ nostiprinātos Krievijai simpatizējošs bloks. Ilgtermiņā Britānijas izstāšanās var veicināt arī to, ka citas ES valstis var apdomāt savas attiecības ar ES, un riskantākā šķiet Francija, ja gadījumā tur nākamajās parlamenta vēlēšanās pie varas nāk eiroskepticiskā un Krievijai simpatizējošā Marinas Le­pēnas vadītā “Nacionālā fronte”. Vācijā savukārt nākotnē var būt lielāka ietekme sociāldemokrātu partijai, iespējams, Krievijai draudzīgāks kanclers kā sociāldemokrātu politiķis Zigmārs Gabriēls. Latvija nebūs nedz otrā, nedz pat astotā ES dalībvalsts, kas vēlētos rīkot referendumu, un Latvijas izstāšanās scenārijs ir maz ticams. Uz Latvijas iekšpolitiku iespējamai Britānijas aiziešanai no ES nebūs ietekmes, vismaz ne uz varas partijām. Britānijas aiziešanu varētu izmantot Latvijas antiglobālisti, kurus gan uzskatu par aprobežotiem cilvēkiem, taču viņiem tā būtu iespēja atkal parādīties uz skatuves. Vienkāršajam Latvijas iedzīvotājam, tā saucamajai tantei Bauskā, no “Brexit” sadzīviski būs ne silts, ne auksts, tomēr aicinu, lai reliģiozi cilvēki noliek svecīti baznīcā un aizlūdz par Britānijas palikšanu Eiropas Savienībā. Ekonomiskajā jomā Latvijai ir būtiski, ka Britānija paliek, jo mūsu skatījums ir līdzīgs – mūs interesē paplašināts tirgus un konkurence. Neesam ieinteresēti, lai Francijas lauksaimnieki varētu peldēties naudā. Gan Latvija, gan Britānija ir ieinteresēta pētniecībā un inovācijās – tās ir lietas, kas vajadzīgas ES.”

 

Foto - Austra Helēna Žaggere/LETAFoto - Austra Helēna Žaggere/LETA

Ekonomists Edmunds Rudzītis (SEB bankas ekonomists): “Nenoteiktība, kas saistīta ar izstāšanās procesu, tā nosacījumiem un norisi, atstās negatīvu ietekmi uz Britānijas un ES valstu ekonomikas izaugsmi. Sākotnēji uz Latviju ietekme varētu būt jūtama ar finanšu tirgu svārstībām. Jau šobrīd vērojama Lielbritānijas mārciņas kursa samazināšanās, un izstāšanās scenārija gadījumā mārciņas vērtība varētu turpināt kristies. Britānijas tirgus ir svarīgs mūsu uzņēmējiem, kuri eksportē kok­sni un kokmateriālus, tāpēc būtiska mārciņas vērtības samazināšanās var negatīvi ietekmēt eksporta apjomus uz Britāniju. Arī lēnāka Britānijas ekonomiskā izaugsme varētu mazināt pieprasījumu pēc Latvijas kokmateriāliem. Lētāka mārciņa, konvertējot to uz eiro, nozīmē arī mazākus ienākumus mūsu viesstrādniekiem, turklāt līdz ar “Brexit” scenāriju īstenošanos un lēnāku Britānijas ekonomikas izaugsmi darba iespējas un sociālais atbalsts emigrantiem būs mazāks. Varētu samazināties naudas apjomi, kurus emigrējušie iedzīvotāji sūta uz Latviju, negatīvi ietekmējot privāto patēriņu un mazumtirdzniecības apjomus. Tāpat jāatceras, ka Lielbritānija ir viena no Eiropas Savienības donorvalstīm, kas veic samērā lielas iemaksas kopējā ES budžetā, savukārt Latvija no ES saņem dažādu fondu un citu atbalstu veidā. Konkrētā ietekme uz dažādām nozarēm Latvijā atkarīga no tā, kādā veidā un cik ilgā laika posmā tiek realizēta iespējamā Lielbritānijas izstāšanās – ietekme var būt no salīdzinoši nelielas līdz diezgan būtiskai. Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības Latvijai finansiālajā ziņā ir ar mīnusa zīmi. Satricinājumi un nenoteiktība finanšu tirgos, lēnāka ekonomiskā izaugsme Eiropas Savienībā kopumā nozīmē lēnāku ekonomikas attīstību arī Latvijā, mazākus ienākumus budžetā un iespējas palielināt izdevumus veselības aprūpei, pensijām un citām jomām.”

 

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Žurnālists Maiks Koljers (Latvijā dzīvojošs britu žurnālists un rakstnieks): “Ja Britānija izstāsies, es nākamajā dienā došos uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un pieteikšos Latvijas pilsonībai, nolikšu eksāmenus. Visa mana biznesa darbība notiek Eiropas Savienībā, un Britānijas pase ārpus ES izrādīsies nederīga. Man Latvijā ir ģimene. Jūlijā man jādodas apciemot savu māti Britānijā, un, ja Britānija izstāsies, tad tā būs sava veida atvadu vizīte no Britānijas. Es jūtos bēdīgi par to, kas notiek manā dzimtenē. Latvijā par iespējamo izstāšanos debatē, balstoties uz racionāliem argumentiem un “par” vai “pret” ES, Britānijā diskutē par visu ko citu – migrāciju, bezdarbu, neapmierinātību ar valdības darbu, bet ne attiecībām ar ES. Referendums un iespējamā izstāšanās ir kā protesta balsojums pret valdību.

Galvenais jautājums Latvijai un tās ekonomikai, ja Britānija izstāsies, būs – kas notiks ar tiem desmitiem tūkstošu Latvijas valstspiederīgo, kas devušies strādāt uz Apvienoto Karalisti. Līdz ar brīva darbaspēka kustības beigām Latvijas viesstrādniekiem būs jārēķinās ar samazinātiem sociālās apdrošināšanas un nodarbinātības sistēmas labumiem un varbūt citām izmaiņām – pieejai izglītības un veselības aprūpes sistēmām Britānijā. Vai Latvijas valstspiederīgie būs spiesti atgriezties mājās? Iespējams, kādiem būs jāatgriežas, kas nenozīmē neko sliktu, tomēr tas var samazināt naudas apjomu, kas ieplūst Latvijas ekonomikā no naudas pārvedumiem tautiešiem vai no Latvijas kapitāla uzņēmumiem Britānijā.”

 

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Diplomāts Indulis Bērziņš (Latvijas vēstnieks NATO): “Latvijas un Britānijas sadarbība NATO turpināsies, un tā nav plānojusi izstāties arī no Ziemeļatlantijas alianses. Taču iespējamai Britānijas aiziešanai no ES būtu netieša ietekme, tāpēc ceru, ka tas nenotiks. Izstāšanās nevairos drošību Eiropā, mums jābūt stiprā savienībā, kur valstis cita citai palīdz un atbalsta viena otru, nevis iet prom.”

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Tas bija protesta balsojums. dusmīgu cilvēku emocijas, pret valsts pārpludināšanu ar naidīgu imigrantu bariem. Tāda reakcija ir ļoti iespējama arī citās valstīs, ja tas netiks apturēts, un ieviesta kārtība.

  2. Latvijai tas nenozīmē neko. Nu ko jūs te varat tik ļoti ņemties ap šo Brexit? Kāpēc jūs nemulsina tas, ka Norvēģija vispār nav pārstāvēta ES? Un arī tur pilns ar latviešu un poļu melnstrādniekiem. Par Latviju runājot – varētu jau arī mēs stāties arā no šī ES un būt saimnieki savā zemē bez Briseles birokrātu uzspiestajām direktīvām un Eiropas fondu ubaga grašiem. Bet – tikai tad, ja mums pie varas stūres būtu ievēlēti godīgi un nacionāli domājoši līderi, nevis kā visus šos 25 gadus – korumpēti pašlabuma sevkabātārausēji un bijušie komuņagas. Bet es tādus līderus neredzu un vēlēšanu tiesības ir dotas daudziem nelojāliem okupantu pēctečiem, kuriem nostaļģija par zudušo Padomiju.. No NATO gan Latvija nedrīkst izstāties, jo tas ir vienīgais drošības garants tik mazai valstij, kurai kaimiņos atrodas milzīga agresorvalsts ar imperiālistiskām ambīcijām. Šeit vēlreiz gribu vērst uzmanību uz Norvēģiju, kas ir NATO valsts, bet nav ES valsts.

  3. tautai caurmērā pilnīgi neko, satraucies ir tikai viens zināms sabiedrības slānis, kura rokās atrodas arī plašsaziņas līdzekļi. Tāpēc tāds troksnis

  4. Man pilnīgi neko nekad neko nav devuši un man neko nevajaga!

  5. Pro-Putina Saskaņas vadītājs Ušakovs rakstīja vēstuli Londonas mēram, musulmaniam ar aicinājumu palikt ES. Kremlini – eirooptimisti cietuši apkaunojošu sakāvi Lielbritānijā!!!

  6. Te nu bija! UK izstājas, Francija, Itālija par to domā… Mēs savulaik likvidējām savu rūpniecību, zvejniecību, laižam postā laukus, dzenam tautu emigrācijā, – darām visu, lai tikai izdabātu, lai neradītu 12 zilā karoga zvaigznēm konkurenci, pirktu viņu otrās šķiras produkciju par pirmās cenām… Bet ko viņi – paši nespēj savākties, sevi saturēt kopā?

    • Kā apnikuši visi šie burbuļi ,lai tik iedzītu cilvēkos bailes !Ko nu darīt ,kas nu būs visi gudri !.Viennozīmigi,kas ir izvēlējušies būt priekšgalā ,viņi ir kalpi,nevis kungi ,to var ātri aizmirst.!
      Apzinoties ,ka patreiz ir 3. prognoze ,kas uzkūda negācijas bet pazemojuma sajūta ,ka tu esi knislis šajā karnevālā!Man apsolūti nav žēl ,ja ir kas brauc ar bentli markas auto.Tikai ,ja es ticētu ,ka tas ir godīgi nopelnīts.
      Kamēr Latvijā nebūs kārtība nodokļu sistēmā ,ka redzes vidējo maznodrošināto ,kā var gaidīt attieksmi pret Valdību ,optimistiskā gaisotnē.

  7. Baltexit!! Asap!

  8. Man tik ļoti žēl ir šo raudulīgo vientiešu,kuri nopirki visu laiku skandina tikai vienu frāzi ka vecas plates,kuri pārdod godu,cieņu un savu valsti un tautu.

  9. Gaidām LVexit!

  10. ka pie siles esošajiem samazināsies bārišs !

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Bagātie un nabagie

Latvijas miljonāru saraksta veidotāji vakar nosauca valsts 100 turīgāko cilvēku vārdus. Miljonāru saraksta galvgalī ir divi “ABLV Bank” bankas īpašnieki, kuru bagātība tiek lēsta par 315 miljoniem un 312 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” šonedēļ publiskoja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ES valstīs 2016. gadā. Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+