Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. novembris, 2012
Drukāt

Ko Latvijas iedzīvotāji vēl savai valstij dzimšanas dienā?


Inta Beikule, 
Krāslavas pamatskolas skolotāja: 
”Gribētos, lai valstī būtu miers, cilvēkiem darbs, labklājība un lai mūsu bērniem būtu šeit nākotne. Lai vēl vairāk mīlētu savu dzimteni, būtu jāpadomā, kā uzlabot pašreizējo stāvokli. Ja tas izdotos, jaunatnei nevajadzētu doties prom, tā paliktu Latvijā un ieguldītu savu darbu valsts attīstībā.”


 

Maruta Lubāne, 
tulkotāja Rīgā: 
”Valstij gribētu novēlēt trīs lietas: pirmā būtu izturība, lai izdodas tikt pāri visām grūtībām; otrā – pašcieņa, jo, kas sevi neciena, to arī citi necienīs; trešā būtu mīlestība – Džeinas Eiras beznosacījuma mīlestība, dziļa un patiesa, tāda, kas neprasa neko pretī un nemainās, mainoties ārējiem apstākļiem. Runājot par patriotisma stiprināšanu, mani fascinē ASV prakse. Savienotajās Valstīs valsts cildināšana tiek piekopta jau no agras bērnības. Iesākot skolas dienu, jānodod uzticības zvērests (Pledge of Allegiance), bērnudārzos tiek uzvestas dažādas ludziņas par Amerikas dibināšanu. Patriotisma iedibināšanas pamatā ir kultūra, izglītība un vēsture. Šīm jomām budžeta līdzekļus nevajadzētu žēlot.”

 

Mareks Kļaviņš, 
uzņēmējs Rīgā: 
”Patriotisms nav jāstiprina, jo tas jau ir mūsos. Svecīšu iedegšana 11. novembra krastmalā un sarkanbaltsarkano lentīšu piespraušana pie žaketes atloka svinīgos pasākumos ir tikai ārišķīgi, demonstratīvi patriotisma izrādīšanas veidi. Protams, kādam varbūt tie palīdz rast sevī lielāku pietāti pret valsti. Taču, manuprāt, patriotismu vislabāk var atmodināt atbilstoši politiskie, ekonomiskie un sociālie apstākļi. Ja cilvēkiem nav maizes vai viņi nespēj samaksāt rēķinus, viņi visiem spēkiem, paši to neapzinoties, centīsies apslāpēt sevī patriotisma jūtas. Tuvojoties mūsu valsts dzimšanas dienai, gribētos, lai mēs paši, mūsu bērni un mazbērni lepotos ar Latviju. Latvija ir fantastiska vieta, kur dzīvot un strādāt, taču mums tai jāpalīdz atkopties no ekonomiskajām grūtībām.”

 

Baiba Šulce, 
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore: 
”Stipru Latviju! Patriotismu nav iespējams stiprināt mākslīgi – tas vai nu ir, vai arī nav.”

 

Ivars Jēkabsons, 
Rīgas Krusta draudzes mācītājs: 
”Patriotisms nozīmē upurēšanos; mēs nedrīkstam būt egoisti, patērētāji, mums jādod arī no sevis. Tas ļoti raksturīgs kristīgajai morālei. Valsts un cilvēki jāmīl bez jebkāda nosacījuma, jo Dievs mūs arī mīlējis tādus, kādi mēs esam – ne labākus, ne sliktākus. Lai gan 20. gadsimta sākumā nebija nekādu garantiju, ka ideja par neatkarīgu valsti būs dzīvotspējīga, tiem, kas proklamēja valsti, bija liela ticība. Tāda ticība mums jāsaglabā arī šodien. Mīlestības pilna veltīšanās būtu tas garīgais pamudinājums, ar ko latviešus piesaistīt Latvijai. Daudz laimes, ticības un mīlestības, Latvija!”

 

Dainis Vingris, 
Kokneses novada domes priekšsēdētājs: 
”Ja salīdzinām šā brīža situāciju ar 1919. gadu, kad cilvēki, īpaši jaunieši, ņēma rokās ieročus un bija gatavi krist par jaunizveidoto valsti, tad redzams, ka patriotisms kopš tā laika ievērojami sarucis. Iespējams, vaina ir ģimenēs – vecāki netic valstij, tās vadītājiem un šo neticību nodod arī saviem bērniem. Novadā cenšamies veicināt patriotismu caur dažādu piemiņas pasākumu organizēšanu, taču ne vienmēr iesaistās tik daudz cilvēku, cik mēs vēlētos. Liela ietekme jaunatnes patriotiskā audzināšanā ir izglītības sistēmai, medijiem. Valstij dzimšanas dienā novēlu saticību, vienotus mērķus un saprašanos. Iedzīvotājiem – mazāk paļauties uz valdību, bet vairāk pašiem uz sevi!”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+