Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
19. jūlijs, 2016
Drukāt

Ko liks mikrouzņēmuma nodokļa vietā? (1)

MUN_10
UZZIŅA

* No 2010. gada 1. septembra līdz 2016. gada 1. jūlijam Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs saņēmuši 79 359 pieteikumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.
* Šā gada jūlija sākumā reģistrēti 50 075 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, izslēgto skaits ir 26 371.
* Valdība iecerējusi no 2017. gada piemērot jaunu regulējumu maziem uzņēmumiem un uzņēmējdarbības sācējiem, iespējams, atsakoties no mikrouzņēmuma nodokļa režīma.

Jūlijs pasludināts par mazo uzņēmēju mēnesi, un 14. jūlijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) rīkoja atvērto durvju dienu. To apmeklēja daudzi mazā un mikro biznesa pārstāvji, kurus interesēja ne vien LTRK darbība, aktualitātes uzņēmējiem un finansējumu piesaistes iespējas, bet arī iespēja dzirdēt Ekonomikas ministrijas izstrādāto koncepciju, kas paredzēta iesniegšanai valdībā kā risinājums mazo uzņēmumu nākotnei, t.i., kas varētu stāties esošā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) vietā. Katrā ziņā visiem ir skaidrs, ka pārmaiņas būs, tāpēc derīgi piedalīties jaunā likumprojekta apspriešanā, aizstāvot savas intereses.

Uzņēmēju namā uz atvērto durvju dienu bija ieradušies mikrouzņēmumu vadītāji un darbinieki, pārstāvot visdažādākās nozares: makšķerlietu ražošana, meliorācijas projektu izstrāde, kravu piegāde Eiropā, saules sistēmu uzstādīšana, apģērbu dizains, lina gultas veļas un aizkaru ražošana, poli­grāfijas pakalpojumi, skatlogu noformēšana un pasākumu organizēšana, valodu apmācība utt. Neizpalika arī speciālistu, kas sniedz juridiskos pakalpojumus, “piedāvājot palīdzību no uzņēmuma dibināšanas līdz bankrotam”. Apsveicama ir vairāku uzņēmēju darbības dažādošana, piemēram, bērnu apģērbu ražotāji nolēmuši pievērsties arī biohumusa gatavošanai.

Palīdzība biznesa attīstībai

Bija arī uzņēmēji, kuri vēlējās papildināt LTRK rindas, jo, kā atgādināja tās prezidents Aigars Rostovskis, vienatnē ir grūti veidot un attīstīt lielas lietas, kamēr kopā un apvienojoties viss izdodas labāk – ne velti jau Napoleons 16. gs. beigās izveidoja kameru sistēmu. Valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atgādināja, ka LTRK ir ap 90 pārstāvju vairāk nekā 50 valstīs, izveidota sadarbība ar citu Eiropas valstu Tirdzniecības un rūpniecības kamerām, turklāt LTRK ir arī Starptautiskās tirdzniecības palātas (ICC) biedre. Starp citu, tagad ražotājiem pastāv iespēja savu produktu prezentēt online režīmā, un to skatīsies un vērtēs citās valstīs. Pozitīvu pieredzi, pēc J. Endziņa novērojumiem, devuši kontaktu rīti, kad uzņēmēji cits citam stāsta par savu piedāvājumu un dibina kontaktus.

Stāstot par iespējām mazā biznesa uzsākšanai un attīstībai, ALTUM Rīgas reģionālā centra pārstāve Ieva Zabrauska-Gailīte atgādināja, ka kopš jūnija ir mainīti nosacījumi starta programmai aizdevuma saņemšanā – to tagad biznesa uzsācēji vai tie, kas uzņēmumu dibinājuši pēdējo trīs gadu laikā, var saņemt 2000 – 15 000 eiro apmērā, turklāt būtiski samazinātas nodrošinājuma prasības. Stāstot par eksporta kredīta garantijām, speciāliste pārlūkoja veiksmes stāstus Latvijas biznesā, kad mūsu zīmoli nu jau kļuvuši atpazīstami starptautiskā mērogā. Inovatīvu produktu radītājus sava projekta realizēšanai var rosināt meklēt iespējas piesaistīt biznesa eņģeļu investīcijas. Piemēram, pirmais uzņēmums, kas saņēmis biedrības “Latvijas Biznesa Eņģeļu tīkls” (LatBAN) un ALTUM kopfinansējumu, ir “STROPS Technologies”, kas radījis unikālu videonovērošanas risinājumu. Jāatgādina, ka ALTUM kopīgi ar biznesa eņģeļiem finansē biznesa uzsācējus un strauji augošus uzņēmumus, veicinot privāto investoru piesaisti perspektīviem projektiem.

Atbalstāmais un nepieņemamais jaunajā koncepcijā

Dedzīgas diskusijas sekoja, noklausoties Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto jauno koncepciju par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem – šo koncepciju plānots valdībai iesniegt augusta sākumā.

EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms iepazīstināja ar departamenta ierosinājumiem – kādus atbalsta mehānismus vajadzētu mazajiem uzņēmējiem likt MUN vietā. Viņš atgādināja, ka MUN likumā ir ietverti pārejas noteikumi. EM speciālisti kā mehānismu MUN aizstāšanai nolēmuši sadalīt uzņēmumus trīs kategorijās. Pirmā būtu strauji augoši uzņēmumi, kam ir liels izaugsmes potenciāls, otra grupa – uzņēmējdarbības uzsācēji, bet trešā grupa – mazie uzņēmumi (to vidū daudzi ir ar specifisku vai sezonālu darbību), kuriem ir ienākumi, lai spētu sevi nodrošināt.

Pirmajai grupai departaments ierosina ieviest minimālo fiksēto nodokļa maksājumu, piemēram, 200 eiro mēnesī par katru nodarbināto. Tādējādi būtu iespēja samazināt sociālos maksājumus, tiesa, darbiniekam ir jārēķinās ar samazinātām sociālajām garantijām. Ja tomēr darbinieks tās vēlas atbilstošas savai algai, tad uzņēmums var pieteikties sociālajai programmai un saņemt finansējumu. Tāpat svarīgi būtu nenoteikt atalgojuma ierobežojumus un radīt atbalsta programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Visbeidzot nepieciešams atvieglot uzņēmuma likvidācijas procedūru. Un trijos gados būtu redzams, cik lielā mērā ideja ir vai nav izrādījusies dzīvotspējīga.

Uzņēmējdarbības uzsācējiem būtu vajadzīgs noteikt zema nodokļu sloga režīmu, un EM koncepcijas piedāvājums ir trīs gadu “kāpnes”. Pirmajā saimnieciskās darbības gadā sociālajām iemaksām varētu noteikt 10% no apgrozījuma, otrajā gadā no apgrozījuma būtu jāmaksā 50% no minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) likmes un 3% IIN un UIN, bet trešajā saimnieciskās darbības gadā no apgrozījuma maksāt minimālo VSAOI likmi un 3% IIN, UIN.

Diemžēl ir pieredze, ka, piemēram, uzņēmumam ir vairāki valdes locekļi, notiek uzņēmuma likvidācija, kam seko jaunu atvēršana. EM vienojusies ar Finanšu ministriju, ka cilvēkam, kas ir izmēģinājis un saņēmis šāda veida atbalsta pro­grammu, iestājas piecu gadu embargo periods – tātad aizliegums piecus gadus dibināt jaunu uzņēmumu ar starta jeb atviegloto nosacījumu režīmu, un tikai pēc tam var mēģināt pieteikties šai programmai atkārtoti. Šis ierobežojums attiektos ne vien uz mazā uzņēmuma vadītāju, bet arī darbiniekiem, un tāpēc tas visos radīja lielus protestus, izraisot karstas debates. Daudzuprāt, tas ir nekorekti pret darbiniekiem, kuri var nebūt informēti par atvieglotajiem nosacījumiem uzņēmumam, kurā viņi sākuši strādāt.

Savukārt par ierosinājumu mazajiem uzņēmējiem, kas gūst ienākumus ar kādu saimniecisku darbību, atbilstoši pārstāvētajai nozarei maksāt tikai noteiktu patentmaksu, lielākā daļa diskusijas dalībnieku pauda atzinību. Tas dotu iespēju atbrīvoties no sarežģītās grāmatvedības un visu uzmanību veltīt tikai darbam, kas dod ienākumus sevis uzturēšanai. Protams, paliek jautājums – cik liela patentmaksa tiktu noteikta…

Spriests tika gan par atbilstoša maksājuma noteikšanu, apgrozījumam augot, gan par iespējamo uzņēmumu vadītāju shēmošanu un kā to ierobežot… Bet vai tas nav MUN “citā kulītē”, jautāja ne viens vien klātesošais.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kamēr šitādus šedevrus izstrādās,tikmēr nodokļus varat negaidīt…..vienkārši mute paliek vaļā,vai Tvaika iela apvienota ar ministriju?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+