Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
13. decembris, 2012
Drukāt

Ko mainīs Krimināllikumā


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Šodien trešajā lasījumā Saeima izskata Krimināllikuma projektu. Darbs pie kriminālsodu politikas koncepcijas izstrādes sākās jau pirms sešiem gadiem. Kas likumā svarīgākais, vērtē krimināltiesību eksperts, Saeimas deputāts Dr. iur. Andrejs Judins : 


 

“Izskatāmais likumprojekts ir komplicēts un apjomīgs (305 lapaspuses) normatīvais akts, kas paredz virkni savstarpēji saistītu grozījumu Krimināllikumā. Nav iespējams īsumā uzskaitīt visus jauninājumus un atšķirības. Nosaukšu vien dažus piemērus.

Paredzēts par nodarījumiem, kas nav radījuši lielu kaitējumu sabiedriskām interesēm, biežāk piemērot sodus, kuri nav saistīti ar izolāciju no sabiedrības, tajā skaitā paredzot iespējas sodus kombinēt, piemēram, nosacīti notiesātajai personai būs iespējams piemērot arī papildsodu – piespiedu darbu, kas nozīmē bezatlīdzības darbu sabiedrības labā.

No Krimināllikuma sevišķās daļas pazudis tāds vārds kā atkārtotība. Tas nozīmē, ka personai, kura izdarīs vairākus noziedzīgus nodarījumus, būs jāatbild par katru likumpārkāpumu atsevišķi. Vairs nebūs iespējama situācija, ka cilvēks, kurš izdarījis 20 zādzības, saucams pie atbildības un sodāms par vienu noziegumu – atkārtoti izdarītu zādzību.

Tiks atrisināta problēma, kas saistīta ar personu sodīšanu par laupīšanu. Saskaņā ar spēkā esošo likumu minimālais sods personai, kura atkārtoti izdarījusi laupīšanu, piemēram, piedraudot, atņēmusi cietušajam mobilo telefonu, ir brīvības atņemšana uz laiku, kas nav īsāks par astoņiem gadiem. Krimināllikuma jaunā redakcija paredz iespēju par katru laupīšanu piemērot atsevišķu sodu, izvērtējot katras lietas individuālos apstākļus.

Vairs nebūs tāda soda kā arests. Infrastruktūras neesamības dēļ šo sodu piemēroja vien karavīriem. Šā soda vietā likumā parādās īslaicīga brīvības atņemšana (uz laiku no 15 dienām līdz trīs mēnešiem), ko būs iespējams izpildīt cietumos.

Tiks diferencēts naudas soda apmērs, ņemot vērā nodarījuma kaitīgumu, proti, jo smagāks ir izdarītais noziedzīgais nodarījums, jo lielāku naudas sodu būs iespējams piemērot likumpārkāpējam. Piemēram, par kriminālpārkāpuma izdarīšanu naudas soda apmērs būs Ls 600 – 20 000, par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu – 1000 – 
30 000 latiem utt.

Mantas konfiskāciju turpmāk varēs piemērot tikai kā papildsodu (patlaban to var piemērot arī kā pamatsodu), turklāt šī soda piemērošana vairs nebūs obligāta.

Rūpējoties par cietušo interesēm, tiks sašaurinātas iespējas atbrīvot noziedznieku no kriminālatbildības sakarā ar izlīgumu. Izlīgums starp vainīgo un cietušo ļaus atbrīvot likumpārkāpēju no kriminālatbildības vien gadījumos, ja viņš pilnīgi atlīdzinājis ar noziedzīgu nodarījumu radītos zaudējumus. Turklāt uz izlīguma pamata turpmāk nevarēs atbrīvot no atbildības personu, kuras darbības dēļ ir iestājusies cita cilvēka nāve (piemēram, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus).

Palielināts sods par slepkavību – turpmāk būs iespējams sodīt ar mūža ieslodzījumu (patlaban mūža ieslodzījums ir paredzēts tikai par slepkavību vainu pastiprinošos un sevišķi pastiprinošos apstākļos).

Lielākus sodus tiesas varēs piemērot par atkārtoti izdarītajiem dzimumnoziegumiem. Tagad par atkārtoti izdarītu izvarošanu personai var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz 15 gadiem. Saskaņā ar jauno kārtību tiesai būs pienākums piemērot atsevišķi sodu par katru izdarīto izvarošanu un tādēļ par divām noziedzīgām darbībām maksimālais brīvības atņemšanas sods varēs sasniegt 20 gadus.

Koruptīvie pārkāpumi – komerciāla uzpirkšana, kukuļdošana – turpmāk tiks atzīti par pabeigtiem noziegumiem neatkarīgi no tā, vai otrā persona pieņems piedāvājumu vai atteiksies no tā.

Krimināllikumā parādās arī jauni noziedzīgu nodarījumu sastāvi. Piemēram, turpmāk atbildība tiks paredzēta par fiktīvām laulībām un fiktīvu darījumu veikšanu nolūkā nodrošināt citai personai iespēju uzturēties Latvijā vai ES.

Pie kriminālatbildības būs iespēja saukt mantas īpašnieku, kurš iznīcina vai bojā savu apķīlāto mantu.

Līdzīgi kā kukuļdevējam, kas piedāvā vai dod labumus amatpersonai, kriminālatbildība tiks paredzēta par labumu došanu citiem valsts vai pašvaldību institūciju darbiniekiem (kas nav amatpersonas) nolūkā panākt, lai viņi izdarītu kādu nelikumīgu darbību.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+