Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. februāris, 2014
Drukāt

Ministrija par 145 tūkstošiem pētīs skolotāju algas. Kas par tām vēl neskaidrs? (13)

Foto - LETAFoto - LETA

Pat tā nepietiekamā summa, ko valsts atvēl skolotāju algošanai, ne vienmēr tiek izlietota atbilstoši likumam. Turklāt finansējums skolotāju algām tērēts nesaimnieciski un necaurspīdīgi, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK veikusi patiešām nozīmīgu darbu, izsekojot mērķdotācijām pedagogu algām ne tikai līdz pašvaldībai, bet arī līdz skolām, kur vērtēta pat algu aprēķināšanas sistēma konkrētiem pedagogiem. Revīzija sākta jau pagājušajā gadā, un, protams, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) zināja, ka VK vēta algu sistēmu. Neraugoties uz to, IZM vadība nolēma pasūtīt pētījumu par pedagogu darba samaksas sistēmas funkcionalitāti un tās pilnveidošanas iespējām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertiem. Šis pētījums, kas jāpabeidz līdz 30. jūnijam, valsts budžetam izmaksās 145 000 eiro. Ko IZM vēl nezina par skolotāju algām, turklāt pēc tam, kad VK parādījusi, kas ar valsts naudu notiek pašvaldības kasē un skolā?

Druvietei sasietas rokas


Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete piekrīt, ka bez šā pētījuma faktiski varētu iztikt, taču viņas varā vairs nav bijis atteikties no līguma ar OECD ekspertiem. Tas noslēgts jau pērnā gada nogalē, kad pārskaitīta arī puse pielīgtās summas. “Man nav pārliecības, ka šis pētījums mums pateiks ko jaunu,” neslēpj ministre.

Taču I. Druviete nepiekrīt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) bažām, ka pētījuma dēļ jaunā finansēšanas modeļa izstrāde tiek tīši aizkavēta. Gluži otrādi: tiek veikti priekšdarbi, lai “jaunā finansēšanas modeļa izstrādi veiktu līdz vasaras beigām”.

IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa skaidro, ka bez ekspertu algošanas neiztikt tāpēc, ka VK, kaut arī sniegusi ieteikumus, kā ieviest kārtību pedagogu algošanā, tomēr neiesaka, kādam jābūt jaunajam algu finansēšanas modelim. “Esošais modelis jāmaina, bet jāsaprot, kādam jābūt jaunajam modelim, kā to salāgot ar kvalitātes prasībām pedagogu darbam un pieejamo finansējumu,” teic S. Liepiņa. Acīmredzot IZM nav kapacitātes, lai to saprastu. Tāpēc algojami eksperti. I. Druviete piekrīt: “Mēs par zemu novērtējam mūsu pašu intelektuālo potenciālu.”

Dārgs arguments

S. Liepiņa cer, ka OECD eksperti piedāvās pat vairākus pedagogu algu finansēšanas modeļus, no kuriem varēs izvēlēties atbilstošāko un “iet uz priekšu”. Tiek sagaidīts, ka jaunais modelis novērsīs netaisnību, kāda ir pašlaik, kad par vienu un to pašu darbu skolotāji dažādās skolās saņem dažādas algas. S. Liepiņa norāda, ka OECD eksperti, strādājot dažādās valstīs, iepazinušies ar dažādiem finansēšanas modeļiem, to priekšrocībām un trūkumiem.

Kaut arī līdz jūnija beigām plāno gaidīt ekspertu piedāvājumus, jau tuvākajā laikā IZM sāks darboties darba grupa, kurā arī plānots izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas modeli. S. Liepiņa uzskata, ka paralēlais ekspertu un darba grupas darbs nav problēma. Tieši kopīgiem spēkiem izdošoties rast labāko risinājumu.

Vai nepastāv risks, ka OECD eksperti pateiks: ar tik mazu finansējumu nav iespējams izveidot saprātīgu skolotāju algu finansēšanas modeli? S. Liepiņa nenoliedz, ka arī tā var sanākt. Taču tad būšot vēl viens arguments, ar ko pamatot prasību pēc papildu finansējuma. Tikai dārgi gan šis arguments izmaksās.

Iecerēts, ka pēc jaunās kārtības algas skolotājiem maksās no 2015. gada 1. septembra. Nākamā mācību gada laikā jaunais modelis tiks aprobēts, stāsta I. Druviete.

Kur palika miljons?


Tikmēr VK ziņojums par ilgus gadus izmantoto skolēnu finansēšanas modeli ir faktiski iznīcinošs.

Lai izpētītu skolotāju algošanas sistēmu, VK vētīja situāciju 16 pašvaldībās un 46 skolās. Secināts: izveidotā darba samaksas sistēma pedagogiem nav caurskatāma. Turklāt, neievērojot Darba likumu, savu darba samaksu jaunajā mācību gadā pedagogi uzzina tikai tad, kad šis mācību gads jau sācies.

VK arī uzskata, ka pašas IZM izstrādātais un ieviestais skolu finansēšanas modelis “nauda seko skolēnam” patiesībā netiek īstenots, ja pašvaldībai ļauts finansējumu starp skolām sadalīt pēc sava prāta.

Revidenti pamanījuši, ka mērķdotāciju apjomu nosaka, nebalstoties uz konkrētiem normatīviem aktiem. Turklāt nav noteikta sistēma, pēc kuras pārbaudīt aprēķinu pareizību. Kaut arī likums prasa, nosakot mērķdotāciju apjomu, izmantot Valsts izglītības informācijas sistēmas datus par skolēnu skaitu, IZM šos datus koriģē, ņemot vērā pašvaldību sniegto papildinformāciju. LIZDAS priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško norāda: tas tāpēc, ka šī sistēma nemaz nav uzticama. Piemēram, tā var uzrādīt, ka skolā ar 500 skolēniem ir tikai divi skolotāji.

Taču uzticami acīmredzot nav arī no vietējām varām saņemtie dati, jo VK izpētījusi: no valsts saņemtā nauda skolotāju algām mēdz palikt pāri un pašvaldība no šīs naudas “aizņemas”, lai segtu citas vajadzības. Kā var noprast no revīzijas ziņojuma, pašvaldības mērķdotāciju naudu izlietojušas arī pabalstiem un kompensācijām, bet VK uzskata, ka to varēja tērēt tikai algām un nodokļiem.

S. Liepiņa atzīst, ka neviens nepārbauda pašvaldību faktisko rīcību ar šo naudu. Turklāt IZM pārpalikumus neņēma vērā, nosakot mērķdotācijas apjomu nākamajam gadam. Kaut summas bija diezgan lielas. Piemēram, 2011. gada beigās 13 pašvaldībās kopumā neiztērēts bija palicis vairāk nekā viens miljons latu.

VK sola nākamajās revīzijās izpētīt, kas tad notiek ar mērķdotācijām vietējās varas, kaut uzsver, ka par regulāru kontroli jāgādā IZM. Bet S. Liepiņa sola ņemt vērā VK aizrādījumus. Tas nozīmē, ka līdztekus jaunā modeļa izstrādei tomēr tiks uzlabots naudas plūsmas caurspīdīgums esošajā modelī. Tāpat tikšot lemts, ko darīt ar mērķdotāciju atlikumiem pašvaldību kontos.

VK pārmet IZM arī to, ka tā nav noteikusi kārtību, kā izlietojama mērķdotācija. Tāpēc dažādās izglītības iestādēs par vienu un to pašu darbu tiek saņemts dažāds atalgojums. Turklāt nav noteikta pedagogu darba laika uzskaite. Kā zināms, pedagogi saņem vienu samaksu par kontaktstundām un tad vēl dažādas piemaksas par burtnīcu labošanu, konsultācijām u. tml.

Ļaunprātības neesot bijis


VK ierosina noteikt 40 stundu darba nedēļu pedagogiem. Par to gan jau bijušas diskusijas, kas tika pārtrauktas pērn, kad LIZDA pavēstīja, ka nepiekritīs pārejai uz šādu darba laiku, kamēr netiks solīts, ka pedagogs pelnīs vismaz piecus latus stundā pirms nodokļu nomaksas.

VK atzīst, ka pedagogu algas ir nekonkurētspējīgas un neatbilst pedagogu veiktajam darbam, tajā pašā laikā aizrāda, ka skolēnu brīvlaikā (mācību gada laikā) pedagogiem daļa no pienākumiem nav jāveic, bet algu aprēķina tāpat kā mācību laikā.

VK arī secinājusi, ka nelietderīgi tiek tērēta nauda jauno skolotāju sagatavošanai. Ja par valsts līdzekļiem 2013. gadā sagatavoto 428 jaunie pedagogi, bet darbu izglītības iestādēs sākuši tikai 165 jaunie pedagogi, neefektīvi izlietoti vismaz divi miljoni latu.

Vai ministre, kura pēdējos gados vadījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, līdz ar to savā ziņā uzraudzījusi IZM darbu, nejūtas savā ziņā atbildīga par neskaidro un netaisnīgo darba samaksas sistēmu? “Likumdevējs šādas detaļās parasti neiedziļinās,” teic ministre.

Tagad I. Druviete prasījusi paskaidrojumus no IZM darbiniekiem un pēc tiem secinājusi, ka ļaunprātības pedagogu algu izmaksā nav bijis. Viņa norāda arī uz pašvaldību atbildību godīgā mērķdotāciju sadalē. Revīzijas rezultāti lieti noderēšot, izstrādājot jauno darba samaksas modeli, kam “būs jābūt taisnīgam un maksimāli pārskatāmam”.

I. Mikiško gan uzskata, ka problēmas ar pedagogu algām lielā mērā radušās tāpēc, ka “ministri mainās biežāk, nekā sievietes maina matu krāsu”: “Es vadu LIZDU tikai ceturto gadu, bet ir jau piektais ministrs.” Neviens neuzņemas atbildību, un nevienam pēdējo gadu ministram nav bijis ilgtermiņa skatījuma.

Dzēsīs algu ugunsgrēku


Kamēr pētīs un diskutēs par nākotnes scenārijiem, IZM grasās prasīt naudu skolotāju algām no valsts budžeta sadaļas “neparedzētiem izdevumiem”. Papildu finansējums nepieciešams tāpēc, ka 2012. gada nepareizi veikto aprēķinu dēļ valsts budžetā iztrūkst 2,5 miljoni eiro jau esošajām pārāk mazajām skolotāju algām. Nauda nepieciešama arī, lai no 1. septembra kaut nedaudz celtu skolotāju algas – tā, lai zemākā skolotāja darba samaksa par likmi būtu vismaz 420 eiro līdzšinējo nepilnu 390 eiro vietā. “Pedagogu prasības ir taisnīgas. Kaut arī pielikums būs minimāls, tas kaut nedaudz mūs ved attīstības virzienā,” saka I. Druviete. “Esmu pārliecināta, ka valdība būs saprotoša un šo summu atradīs. Taču tā būs tikai ugunsgrēka dzēšana.”

Uzziņa


Mērķdotācijas pašvaldībām pedagogu algām un nodokļiem (latos)


2012. gads 211 730 642

2013. gads 221 423 735

Viedoklis


Kā vērtējat pašreizējo skolotāju algošanas sistēmu


Anita Krūmale, Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas ekonomikas skolotāja: “Skolotājs šobrīd diemžēl pat nezina, cik tad viņa darbs maksā. Ja darbu labošanai veltu četras stundas, no šī darba apmaksā kādas 15 minūtes. Ja skolotājam grāmatas, no kurām gatavoties stundai, jāpērk par savu naudu, cik tad paliek darba samaksā? Garajā atvaļinājumā, kas mums it kā ir, lasu grāmatas, kas būs nepieciešamas, vadot stundas nākamajā mācību gadā, rakstu stundu plānus.

Ja ministrija grib izstrādāt jaunu algu modeli, ar ārzemju ekspertiem nepietiks. Jāsauc talkā tie, kuri patiešām strādā skolā – dažādu skolu dažādu mācību priekšmetu skolotāji. Dažkārt šķiet, ka ministrijā nemaz nezina, kāds šobrīd skolotājam ir darba apjoms un ko mēs ar maziem resursiem paveicam.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Kārtējā naudas izzagšana. Kad vienreiz iztīrīs ministrijas no tārpiem,kas noēd izglītībai paredzēto.Vai tad grāmatvedības ministrijai nav?Civilizētā valstī tie zina,līdz pēdējam centam, bet Latvija ar savu zagļu demokrātiju,acīmredzot,zin tikai cik pienākas, nevis ka nauda jānopelna. Kauns!

  2. Viskritiskākā situācija ir ar speciālo priekšmetu skolotājiem profesionālajās skolās. Skolā, kur strādāju es, no 16 speciālo priekšmetu skolotājiem (inženieriem pēc pamatizglītības + papildus augstākā pedagoģiskā izglītība neklātienē vai pilna laika studijās) 10 ir pensionāri vecumā no 63 līdz 72 gadiem, 5 no 51 līdz 61 gadam un tikai viens 27 gadu vecs. Sakiet, kā lai pierunā jauno inženieri iet apgūt vēl otru augstāko izglītību, lai pēc tam iegūtu darbu, kas ir 3…5 reizes zemāk atalgots kā viņa pamatprofesijā? Pat praktikants prakses laikā nopelna vairāk kā skolotājs, kas viņam māca šo amatu!

  3. Tas nu reiz ir “vājprāta murgi”, kā reiz izteicās prezidents.

  4. Apkopējas alga (minimālā) – 320 eiro (parasti strādā dažas stundas dienā)…
    Skolotāja alga – 390 eiro par slodzi…

    Jā, arī apkopējai vajag lielāku algu! Bet, ja salīdzina atbildību, darba apjomu, nervu slodzi u.c., tad skolotāja alga ir vienkārši smieklīga!

    Iesaku ŠO algu piemērot arī ministriem un deputātiem!!!

  5. Ja jau IZM kļūdās aprēķinos, tad ko lai saka par izglītības kvalitāti? Latviešu valodu skolu beidzēji nezin un ne jau tikai krievu skolu beidzēji, arī latvieši nezin latviešu valodu, ja jau neatšķir “ka” no “kad”, tad par ko vispār runāt?. Tātad nezin arī matemātiku, jo neprot aprēķināt algas, Latvijas vēsturi nezin………..Tad jautājums – ko tad vispār viņi zin un māk? Kauns IZM! Labāk būtu atvēruši acis un sākuši vairāk kontrolēt skolotāju kvalifikāciju. Īpaši krievu skolās, kur skaitās, ka it kā daļu priekšmetu mācās latviski. Tikai reāli gan dzīve parāda pilnīgi pretējo. Iestājoties koledžās tādu skolu beidzējiem ir lielas problēmas, jo nezin un nesaprot it kā latviski mācīto priekšmetu terminus latviski. Kāpēc, IZM?

  6. Tiešām kauns par to kantori, kas Latvijā nes augsto Izglītības ministrijas nosaukumu. Tiešām no šī kantora būtu jāpadzen visi bez izņēmuma, ēka jādezinficē un jāveido pilnīgi jauns kolektīvs no nesamaitātiem veco “izglītības ministriju” kolektīvos speciālistiem izglītības jomā. Bījušajiem neuzticēt pat apkopēju un garderobistu pienākumus.

  7. Varbūt par to naudu IZM vajadzētu noorganizēt aritmētikas stundas IZM ierēdņiem- citādi tie nevar budžeta rindas saskaitīt, un joprojām kļūdas dēļ skolotāj algām trūkst 2,5 miljoni. Tas tas būtu lietderīgāks izlietojums. Vai arī tos 145 000 tūkstošus izlietot šīs kļūdas labošanai, nevis tērēt bezjēdzīgi.

  8. Par to naudu tak IZM varētu uzzināt skolnieku skaitu Latvijā, nevis pētīt to, kas tāpat ir skaidrs

  9. Kur vien tas iespējams tiek meklētas iespējas paņemt tūkstošus (savējiem)lai pētītu to kas sen jau katram izglītības sistēmā esošam ir zināms.
    Acīmredzot atliek tikai palaist lāci lai pastaigā arī pa IZM koridoriem.
    Liekas ka ,ja nākošajās vēlēšanās pie “kloķiem”tiks tie paši ,tad iespējams mūs sagaida Ukrainas liktenis.
    Vai šādas darbības nesauc par KORUPCIJU?

  10. Nožēlojamie…. Šai valstī skolotājs ir nodegradēts līdz zemākajam līmenim. Tā amēba mikiška tik šķidri pļurina, urina, ļurina. NEKAS nav darīts skolotāju algu labā kopš kapraces koķes lielā grieziena. Tādējādi tiek iznīcināta izglītība Latvijā. 25 gadus atpakaļ mēs vēl bijām izglītota tauta. Diemžēl – stulbi un vēl stulbāki tiek pataisīti tieši izm darboņu ēnā. To vairs neatgūt. Visu cieņu skolotājām.

  11. Un tā tas turpinās.Vjačeslavs Dombrovskis vienā ministrijā noslēdza nelietderīgu līgumu,bet tagad vadīs citu ministriju. Tā tie “gudrie”staigā no vienas vietas uz otru un ne par ko neatbild.

    • Pētījums par pētījumu, bet LIZDA ir veltīga naudas izšķiešana, kura tikai vāvuļo – labuma nekāda. Skolēnu skaits skolā arī ar dakšām uz ūdens rakstīts, ka neviena pašvaldība precīzi nezin. Laikam komunisms klāt…

  12. Lai kaut kas nobirtu, ir jākruķī un tikai tad…. Tas ir tas pats kas vairākos pētniecības institūtos – pēc labas paziņas teiktā – laižam muļķi un mums ir labi – tikai daļa naudiņas uz augšu, kaut kur, kam ministrijā, lai piesedz par zinātnisku vajadzību.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+