Ministrija par 145 tūkstošiem pētīs skolotāju algas. Kas par tām vēl neskaidrs? 13
Pat tā nepietiekamā summa, ko valsts atvēl skolotāju algošanai, ne vienmēr tiek izlietota atbilstoši likumam. Turklāt finansējums skolotāju algām tērēts nesaimnieciski un necaurspīdīgi, secinājusi Valsts kontrole (VK).
VK veikusi patiešām nozīmīgu darbu, izsekojot mērķdotācijām pedagogu algām ne tikai līdz pašvaldībai, bet arī līdz skolām, kur vērtēta pat algu aprēķināšanas sistēma konkrētiem pedagogiem. Revīzija sākta jau pagājušajā gadā, un, protams, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) zināja, ka VK vēta algu sistēmu. Neraugoties uz to, IZM vadība nolēma pasūtīt pētījumu par pedagogu darba samaksas sistēmas funkcionalitāti un tās pilnveidošanas iespējām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertiem. Šis pētījums, kas jāpabeidz līdz 30. jūnijam, valsts budžetam izmaksās 145 000 eiro. Ko IZM vēl nezina par skolotāju algām, turklāt pēc tam, kad VK parādījusi, kas ar valsts naudu notiek pašvaldības kasē un skolā?
Druvietei sasietas rokas
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete piekrīt, ka bez šā pētījuma faktiski varētu iztikt, taču viņas varā vairs nav bijis atteikties no līguma ar OECD ekspertiem. Tas noslēgts jau pērnā gada nogalē, kad pārskaitīta arī puse pielīgtās summas. “Man nav pārliecības, ka šis pētījums mums pateiks ko jaunu,” neslēpj ministre.
Taču I. Druviete nepiekrīt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) bažām, ka pētījuma dēļ jaunā finansēšanas modeļa izstrāde tiek tīši aizkavēta. Gluži otrādi: tiek veikti priekšdarbi, lai “jaunā finansēšanas modeļa izstrādi veiktu līdz vasaras beigām”.
IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa skaidro, ka bez ekspertu algošanas neiztikt tāpēc, ka VK, kaut arī sniegusi ieteikumus, kā ieviest kārtību pedagogu algošanā, tomēr neiesaka, kādam jābūt jaunajam algu finansēšanas modelim. “Esošais modelis jāmaina, bet jāsaprot, kādam jābūt jaunajam modelim, kā to salāgot ar kvalitātes prasībām pedagogu darbam un pieejamo finansējumu,” teic S. Liepiņa. Acīmredzot IZM nav kapacitātes, lai to saprastu. Tāpēc algojami eksperti. I. Druviete piekrīt: “Mēs par zemu novērtējam mūsu pašu intelektuālo potenciālu.”
Dārgs arguments
S. Liepiņa cer, ka OECD eksperti piedāvās pat vairākus pedagogu algu finansēšanas modeļus, no kuriem varēs izvēlēties atbilstošāko un “iet uz priekšu”. Tiek sagaidīts, ka jaunais modelis novērsīs netaisnību, kāda ir pašlaik, kad par vienu un to pašu darbu skolotāji dažādās skolās saņem dažādas algas. S. Liepiņa norāda, ka OECD eksperti, strādājot dažādās valstīs, iepazinušies ar dažādiem finansēšanas modeļiem, to priekšrocībām un trūkumiem.
Kaut arī līdz jūnija beigām plāno gaidīt ekspertu piedāvājumus, jau tuvākajā laikā IZM sāks darboties darba grupa, kurā arī plānots izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas modeli. S. Liepiņa uzskata, ka paralēlais ekspertu un darba grupas darbs nav problēma. Tieši kopīgiem spēkiem izdošoties rast labāko risinājumu.
Vai nepastāv risks, ka OECD eksperti pateiks: ar tik mazu finansējumu nav iespējams izveidot saprātīgu skolotāju algu finansēšanas modeli? S. Liepiņa nenoliedz, ka arī tā var sanākt. Taču tad būšot vēl viens arguments, ar ko pamatot prasību pēc papildu finansējuma. Tikai dārgi gan šis arguments izmaksās.
Iecerēts, ka pēc jaunās kārtības algas skolotājiem maksās no 2015. gada 1. septembra. Nākamā mācību gada laikā jaunais modelis tiks aprobēts, stāsta I. Druviete.
Kur palika miljons?
Tikmēr VK ziņojums par ilgus gadus izmantoto skolēnu finansēšanas modeli ir faktiski iznīcinošs.
Lai izpētītu skolotāju algošanas sistēmu, VK vētīja situāciju 16 pašvaldībās un 46 skolās. Secināts: izveidotā darba samaksas sistēma pedagogiem nav caurskatāma. Turklāt, neievērojot Darba likumu, savu darba samaksu jaunajā mācību gadā pedagogi uzzina tikai tad, kad šis mācību gads jau sācies.
VK arī uzskata, ka pašas IZM izstrādātais un ieviestais skolu finansēšanas modelis “nauda seko skolēnam” patiesībā netiek īstenots, ja pašvaldībai ļauts finansējumu starp skolām sadalīt pēc sava prāta.
Revidenti pamanījuši, ka mērķdotāciju apjomu nosaka, nebalstoties uz konkrētiem normatīviem aktiem. Turklāt nav noteikta sistēma, pēc kuras pārbaudīt aprēķinu pareizību. Kaut arī likums prasa, nosakot mērķdotāciju apjomu, izmantot Valsts izglītības informācijas sistēmas datus par skolēnu skaitu, IZM šos datus koriģē, ņemot vērā pašvaldību sniegto papildinformāciju. LIZDAS priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško norāda: tas tāpēc, ka šī sistēma nemaz nav uzticama. Piemēram, tā var uzrādīt, ka skolā ar 500 skolēniem ir tikai divi skolotāji.
Taču uzticami acīmredzot nav arī no vietējām varām saņemtie dati, jo VK izpētījusi: no valsts saņemtā nauda skolotāju algām mēdz palikt pāri un pašvaldība no šīs naudas “aizņemas”, lai segtu citas vajadzības. Kā var noprast no revīzijas ziņojuma, pašvaldības mērķdotāciju naudu izlietojušas arī pabalstiem un kompensācijām, bet VK uzskata, ka to varēja tērēt tikai algām un nodokļiem.
S. Liepiņa atzīst, ka neviens nepārbauda pašvaldību faktisko rīcību ar šo naudu. Turklāt IZM pārpalikumus neņēma vērā, nosakot mērķdotācijas apjomu nākamajam gadam. Kaut summas bija diezgan lielas. Piemēram, 2011. gada beigās 13 pašvaldībās kopumā neiztērēts bija palicis vairāk nekā viens miljons latu.
VK sola nākamajās revīzijās izpētīt, kas tad notiek ar mērķdotācijām vietējās varas, kaut uzsver, ka par regulāru kontroli jāgādā IZM. Bet S. Liepiņa sola ņemt vērā VK aizrādījumus. Tas nozīmē, ka līdztekus jaunā modeļa izstrādei tomēr tiks uzlabots naudas plūsmas caurspīdīgums esošajā modelī. Tāpat tikšot lemts, ko darīt ar mērķdotāciju atlikumiem pašvaldību kontos.
VK pārmet IZM arī to, ka tā nav noteikusi kārtību, kā izlietojama mērķdotācija. Tāpēc dažādās izglītības iestādēs par vienu un to pašu darbu tiek saņemts dažāds atalgojums. Turklāt nav noteikta pedagogu darba laika uzskaite. Kā zināms, pedagogi saņem vienu samaksu par kontaktstundām un tad vēl dažādas piemaksas par burtnīcu labošanu, konsultācijām u. tml.
Ļaunprātības neesot bijis
VK ierosina noteikt 40 stundu darba nedēļu pedagogiem. Par to gan jau bijušas diskusijas, kas tika pārtrauktas pērn, kad LIZDA pavēstīja, ka nepiekritīs pārejai uz šādu darba laiku, kamēr netiks solīts, ka pedagogs pelnīs vismaz piecus latus stundā pirms nodokļu nomaksas.
VK atzīst, ka pedagogu algas ir nekonkurētspējīgas un neatbilst pedagogu veiktajam darbam, tajā pašā laikā aizrāda, ka skolēnu brīvlaikā (mācību gada laikā) pedagogiem daļa no pienākumiem nav jāveic, bet algu aprēķina tāpat kā mācību laikā.
VK arī secinājusi, ka nelietderīgi tiek tērēta nauda jauno skolotāju sagatavošanai. Ja par valsts līdzekļiem 2013. gadā sagatavoto 428 jaunie pedagogi, bet darbu izglītības iestādēs sākuši tikai 165 jaunie pedagogi, neefektīvi izlietoti vismaz divi miljoni latu.
Vai ministre, kura pēdējos gados vadījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, līdz ar to savā ziņā uzraudzījusi IZM darbu, nejūtas savā ziņā atbildīga par neskaidro un netaisnīgo darba samaksas sistēmu? “Likumdevējs šādas detaļās parasti neiedziļinās,” teic ministre.
Tagad I. Druviete prasījusi paskaidrojumus no IZM darbiniekiem un pēc tiem secinājusi, ka ļaunprātības pedagogu algu izmaksā nav bijis. Viņa norāda arī uz pašvaldību atbildību godīgā mērķdotāciju sadalē. Revīzijas rezultāti lieti noderēšot, izstrādājot jauno darba samaksas modeli, kam “būs jābūt taisnīgam un maksimāli pārskatāmam”.
I. Mikiško gan uzskata, ka problēmas ar pedagogu algām lielā mērā radušās tāpēc, ka “ministri mainās biežāk, nekā sievietes maina matu krāsu”: “Es vadu LIZDU tikai ceturto gadu, bet ir jau piektais ministrs.” Neviens neuzņemas atbildību, un nevienam pēdējo gadu ministram nav bijis ilgtermiņa skatījuma.
Dzēsīs algu ugunsgrēku
Kamēr pētīs un diskutēs par nākotnes scenārijiem, IZM grasās prasīt naudu skolotāju algām no valsts budžeta sadaļas “neparedzētiem izdevumiem”. Papildu finansējums nepieciešams tāpēc, ka 2012. gada nepareizi veikto aprēķinu dēļ valsts budžetā iztrūkst 2,5 miljoni eiro jau esošajām pārāk mazajām skolotāju algām. Nauda nepieciešama arī, lai no 1. septembra kaut nedaudz celtu skolotāju algas – tā, lai zemākā skolotāja darba samaksa par likmi būtu vismaz 420 eiro līdzšinējo nepilnu 390 eiro vietā. “Pedagogu prasības ir taisnīgas. Kaut arī pielikums būs minimāls, tas kaut nedaudz mūs ved attīstības virzienā,” saka I. Druviete. “Esmu pārliecināta, ka valdība būs saprotoša un šo summu atradīs. Taču tā būs tikai ugunsgrēka dzēšana.”
Uzziņa
Mērķdotācijas pašvaldībām pedagogu algām un nodokļiem (latos)
2012. gads 211 730 642
2013. gads 221 423 735
Viedoklis
Kā vērtējat pašreizējo skolotāju algošanas sistēmu
Anita Krūmale, Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas ekonomikas skolotāja: “Skolotājs šobrīd diemžēl pat nezina, cik tad viņa darbs maksā. Ja darbu labošanai veltu četras stundas, no šī darba apmaksā kādas 15 minūtes. Ja skolotājam grāmatas, no kurām gatavoties stundai, jāpērk par savu naudu, cik tad paliek darba samaksā? Garajā atvaļinājumā, kas mums it kā ir, lasu grāmatas, kas būs nepieciešamas, vadot stundas nākamajā mācību gadā, rakstu stundu plānus.
Ja ministrija grib izstrādāt jaunu algu modeli, ar ārzemju ekspertiem nepietiks. Jāsauc talkā tie, kuri patiešām strādā skolā – dažādu skolu dažādu mācību priekšmetu skolotāji. Dažkārt šķiet, ka ministrijā nemaz nezina, kāds šobrīd skolotājam ir darba apjoms un ko mēs ar maziem resursiem paveicam.
