Ko nevarēja Gerhards, to izdara Pūce. Mulsinošā vēstule. LA nedēļas apskats 3
Cilvēks. Ušakova sirdsapziņa
“Mana sirdsapziņa ir tīra,” tie bija galvenie vārdi, ko trešdien pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās kratīšanas sacīja Rīgas mērs un partijas “Saskaņa” līderis Nils Ušakovs. Taču šie vārdi neatklāj neko par Ušakova atbildību “Rīgas satiksmes” kukuļošanas lietā, ne arī par kopējo saimniekošanas stilu, kas jau gadiem liek uzdot jautājumus.
Kā skaidro Oksfordas vārdnīca, “sirdsapziņa ir tikumiskās atbildības jūtas par savu rīcību attieksmē pret citiem; morālo uzskatu, principu kopums”. Cilvēks var sajust sirdsapziņas pārmetumus un iekšēju netīrību tad, ja viņam šī atbildības un morāles latiņa ir augsta. Savukārt, ja viņš koruptīvu sistēmu uztver kā pašsaprotamu un nenovēršamu parādību, tad arī sirdsapziņa nekādus sliktus signālus neraidīs.
Desmit gadi, kopš Ušakovs ir Rīgas mēra amatā, ir pietiekami ilgs laiks, lai sirdsapziņa notrulinātos.
Jo īpaši iepriekšējais domes sasaukums (2013–2017) ar nīkuļojošo opozīciju un tobrīd iekšējās intrigās ieslīgušu pretkorupcijas dienestu. Taču skaidrs, ka tas nevarēja turpināties mūžīgi.
KNAB vizīte, protams, vēl nav apsūdzība, taču ir pietiekams pamats, lai izteiktu šaubas gan par Rīgas mēra reputāciju, gan bezatbildību, kuru viņš pieļāvis savā pakļautībā esošā iestādē. “”Rīgas satiksme” ir viens no vislabāk sakārtotajiem uzņēmumiem Latvijā,” tā 2015. gada maijā intervijā Latvijas Radio apgalvoja Ušakovs. Par saviem vārdiem ir jāatbild. Pat ja sirdsapziņa klusē!
Vilšanās. Akmeņi un stikla māja
Sena paruna vēsta, ka nevajag svaidīties ar akmeņiem, ja dzīvo stikla mājā. Taču mūsdienu biznesa skolās acīmredzot to vairs nemāca.
Igaunijas vēja parku attīstītājs “Winergy” pagājušajā nedēļā nosūtīja vēstuli Saeimas prezidijam un frakcijām. Tas jau pats par sevi ir neparasts solis, tomēr interesantākais ir vēl priekšā. “Darām zināmu, ka ārvalstu investoriem nav pieņemama Latvijas Republikas likumdevēja, valdības un politiķu publiski paustā nostāja un priekšvēlēšanu gaisotnē uzsāktās iniciatīvas ar mērķi “likvidēt OIK [obligātā iepirkuma komponenti]” un “likvidēt valsts atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai”,” raksta “Winergy”.
Fināla akords – “Latvijas politiskā vide pastāvīgi demonstrē populistisku, nepārdomātu, īstermiņa pieeju, nerēķinoties ar sekām ilgtermiņā.” Ievērojiet – tas tiek teikts nevis par konkrētu Latvijas politiku konkrētā jautājumā, bet par visu Latvijas politiku visos jautājumos.
Ievilksim dziļi elpu un mēģināsim nošķirt mušas no kotletēm.
Vispirms par vēstules toni. Vissaudzīgākajos izteikumos to varētu aprakstīt kā netaktisku un nediplomātisku, lai neteiktu – klaji bezkaunīgu. Vēstule rada iespaidu, ka uzņēmuma komunikācijas vadītājs tās sastādīšanas laikā kaut kur piedzēries gulējis, kamēr vēstuli rakstījis noliktavas vadītājs kopā ar savu pusauga dēlēnu.
Tālāk – kas ir šis uzņēmums, kas atļaujas sūtīt tādā tonī uzrakstītas vēstules? Tas ir uzņēmums, kas pazīstams galvenokārt ar tiesāšanos – tas iesaistīts tiesvedībā ar bijušo “Norvik”, tagad PNB banku par 51 miljona eiro liela kredīta izkrāpšanu un pats iesūdzējis tiesā Latvijas valsti par starptautisko investīciju aizsardzības līguma pārkāpšanu par to pašu summu. Visbeidzot – šis ir uzņēmums, kas pēdējos pāris gadus ir iekasējis 2,85 miljonus eiro OIK atbalsta naudiņas.
Kā beigsies OIK likvidācija un “Winergy” tiesāšanās, nav zināms, tomēr atgādinājums par stikla māju un akmeņiem šķiet īsti vietā.
Darījums. Ko nevarēja Gerhards, to izdara Pūce
Pirmais darbs, ko paveicis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par”) pēc stāšanās amatā – “aizgājinājis” Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu. Dažu dienu laikā viņš spējis vienoties ar Koļegovu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu jau no otrdienas, 29. janvāra.
Koļegova publiski paudusi, ka Pūce šādi vēlējies celt savus reitingus.
Viņa arī kritizēja veidu, kā notikusi atstādināšana. Un to saka amatpersona, kas pēdējā gada laikā biežāk atradusies slimības vai kādā citā atvaļinājumā, nevis pildījusi savus darba pienākumus! Koļegova pērn vairāk nekā divus mēnešus – no 5. februāra līdz 16. aprīlim – izmantoja darba nespējas lapu, pēc tam devās atvaļinājumā, no kura jūlijā tika izsaukta Ventspils ostas akmeņogļu putekļu dēļ. Pēc tam augustā Koļegovai tika izsniegta atkārtota darba nespējas lapa.
Lai gan pret Koļegovu ierosināts kriminālprocess par vairāk nekā 300 tūkstošu eiro vērtu darījumu nenorādīšanu amatpersonas deklarācijā, iepriekšējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) pauda, ka viņam nav tiesiska pamata atstādināt Koļegovu no amata. Arī Pūce acīmredzot nav atradis tiesisku pamatojumu atlaist VVD vadītāju, tāpēc aiz slēgtām durvīm vienojušies par abpusēji izdevīgu darījumu – Koļegova aiziet uzreiz un neapstrīdot savu atlaišanu, bet ministrs meklē jaunu VVD vadītāju.
Pārsteigums. Mulsinošā vēstule
Daudzus pārsteigusi tieslietu ministra, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna rīcība, izsūtot vēstuli vairākām ārvalstu vēstniecībām. Pēc paša vārdiem – lai vērstu uzmanību uz to, ka Latvijā tiesiskie instrumenti var tikt izmantoti, lai negodīgie ietekmētu politisko situāciju valstī. Vēstulē Bordāns skaidrojis Jura Juraša valsts noslēpuma izpaušanas lietu.
Bordāns vēstuli esot parakstījis kā JKP vadītājs.
Tomēr valdošās koalīcijas partijas vadītājam tā ir neparasta rīcība, pat nerunājot par to, ka autors pats ir valdības loceklis. Ko par to saka amatpersonas, kuru atbildība ir ārlietas un līdz ar to kontakti ar vēstniecībām ir tiešais darba pienākums? Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs par vēstuli uzzinājis no plašsaziņas līdzekļiem un šo jautājumu jau pārrunājis ar Bordānu. “Šī vēstule nav uzskatāma par oficiālu valdības viedokli un ir vērtējama kā atsevišķas partijas viedoklis,” “LA” skaidroja ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris, izvairoties atbildēt uz jautājumu, vai ministrs to uzskata par korektu soli.
Uz Bordāna vēstuli reaģējis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš norādījis, ka nav pareizi sūdzēties vēstniecībām par to, ka Latvijā kaut kas nav kārtībā. Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece LTV radījumā “Tiešā runa” sacīja, ka “šāda vēstule rada ļoti daudz jautājumu”. Tikmēr Bordāns pauda, ka partija var rīkoties pēc saviem ieskatiem un neviens tai no malas nenorādīs, ko darīt vienā vai otrā situācijā.
“LA” sazinājās ar ASV, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas vēstniecībām. Vēstniecības “LA” informēja, ka ir iepazinušās ar vēstules saturu un pieņēmušas to zināšanai. ASV vēstniecība arī norādīja, ka tā neapspriež diplomātisku sarunu vai sarakstes saturu.
“Politiski skatoties, Bordāna vēstule nav muļķība. Tā JKP rokās ir efektīvs līdzeklis, lai partija varētu ārvalstu vēstniecību priekšā sevi parādīt, ka tieši viņi Latvijā ir galvenie cīnītāji par tiesiskumu,” komentēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds, piebilstot, ka to var uztvert par politiskās konkurences līdzekli. Viņš atgādināja, ka ārvalstu vēstniecības ir labi informētas par politiskajiem procesiem valstī, jo politiķi tiekas ar vēstniecību pārstāvjiem un runā par dažādām tēmām.
Joks. Ameriku nogrieza…
“Sveiks, mazais rīdziniek! Jauki, ka esi nācis pasaulē šajā senajā tradīcijām bagātajā un dzīvības pilnajā pilsētā – Rīgā! [..] Lai tad, kad pieaugsi, droši varētu teikt – esmu lepns, ka esmu rīdzinieks!” Šādi ievadvārdi lasāmi grāmatā “Mūsu bērns”, ko saņēmuši jaunie vecāki, kuri savu atvasi reģistrējuši dzimtsarakstu nodaļā Rīgas Dzemdību namā. Ļoti jauki. Taču joks ir ar parakstiem.
Portāls “Delfi” vēsta, ka šā gada sākumā kādi vecāki pārsteigti konstatējuši, ka grāmatā titullapai nogriezts stūris – palicis tikai Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova paraksts, bet pazudis nu jau bijušā Rīgas vicemēra Andra Amerika vārds.
Portāls “Delfi” noskaidrojis, ka stūri titullapai nogriezušas dzimtsarakstu nodaļas darbinieces. Tas darīts, lai izvairītos no jautājumiem, kāpēc grāmatā pie vicemēra amata norādīts cilvēks, kas šo posteni pametis (pēc skandāliem un KNAB kratīšanām saistībā ar “Rīgas satiksmes” lietu A. Ameriks pērn 17. decembrī atkāpās no domes priekšsēdētāja vietnieka amata).
Rīgas domes sponsorētā grāmata “Mūsu bērns” esot skaista un vecākiem noderīga, tāpēc nav bijis iemesla grāmatu nedāvināt.
Rīgas domē skaidrots, ka jau topot jaunas grāmatas un februāra beigās tās varētu nonākt dzimtsarakstu nodaļās. Bet sociālajos tīklos ļaudis ironizē – ka tik neiznāk tā, ka arī Nila Ušakova vārds būs jāgriež nost…
Un cerams, ka šogad dzimušajiem jaunajiem rīdziniekiem, kļūstot pieaugušiem, nebūs jākaunas, ka piedzimuši šajā korupcijas tradīcijām bagātajā pilsētā – Rīgā…
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks, Gundega Skagale, Ģirts Vikmanis, Linda Rasa
