Vai miglota lauka graudus drīkst dot mājdzīvniekam? Atbild eksperts 0
Kāpēc zemnieki pirms graudu kulšanas labības laukus miglo ar raundapu? Vai šādus graudus var dot mājdzīvniekiem? Varbūt tie ir pilni ar ķīmiju? JĀNIS KOCĒNU NOVADĀ
Arī rapsim un pākšaugiem
Pilnīgi visiem glifosāta preparātiem, piemēram, Roundup Classic XL, Ranger XL, Glyphomax 480, darbīgā viela ir viena un tā pati; atšķiras tikai firmas, kas ražo šos preparātus, un izmantotā koncentrācija. Zemnieki bieži vien izvēlas lētākos herbicīdus. Glifosāta preparātus lieto īsi pirms ražas novākšanas graudaugiem, rapsim, pupām un zirņiem, lai iznīcinātu nezāles, sārņaugus, kā arī atzalas (vēlu sadīgušus zaļus kultūraugus ar lielu zaļo masu), tādējādi samazinot mitruma procentu un ietaupot naudu graudu kaltēšanai.
Valsts Augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore Laima Borovika skaidro: “Miglojums iedarbojas caur zaļo augu lapām, iekļūstot šūnsulā, tādējādi graudos, kuri ir tuvu nogatavošanās fāzei, tas nonāk minimāli, jo tajos vairs nenotiek aktīva vielmaiņa. Pēc apstrādes ar glifosātiem tiek iznīcināti tikai zaļie augi, kuri rada papildu mitrumu, tā traucējot kulšanas procesu. Bieži glifosātus lieto arī slapjās vasarās un rudeņos neilgi pirms ražas vākšanas, ja labības lauki ir stipri nezāļaini. Nogaidīšanas laiks herbicīdiem ir 7-14 dienas (pirms smidzināšanas ir jāizlasa lietošanas norādes konkrētā augu aizsardzības līdzekļa marķējumā) – tas atkarīgs no glifosāta koncentrācijas (jo tā ir lielāka, jo ilgāks karences laiks līdz ražas vākšanai).”
Sausuma dēļ miglots maz
Tā kā šosezon ražas tiek prognozētas mazas, glifosāta preparātus lauksaimnieki izmanto maz, lai nesadārdzinātu ražošanas izmaksas. Laima Borovika uzsver: “Ir aplami uzskatīt, ka zemnieki graudus kuļ jau otrajā trešajā dienā pēc miglošanas, jo zaļās augu daļas un nezāles, kuru iznīcināšanai lieto šos herbicīdus, tik ātri nenokalst. Tā būtu līdzekļu nelietderīga izmantošana!”
Var izēdināt lopiem
Glifosāta preparātus lieto reģistrēto devu robežās. Pēc nogaidīšanas laika atliekvielu koncentrācija graudos ir minimāla. Glifosātu atliekvielas galvenokārt koncentrējas graudu apvalkā, bet rapsim, pupām un zirņiem – uz pākstīm, tādēļ pārtikai izmantojamajās sēklu daļās tās nonāk vēl mazākā koncentrācijā. Šādi apstrādātus graudus var droši lietot uzturā vai izmantot kā lopbarību. Pamats šādam apgalvojumam ir plaša zinātnisko pētījumu bāze un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes šī gada sākumā publicētie atzinumi par glifosātu apstrādātās produkcijas nekaitīgumu dzīvniekiem un patērētājiem.
Valsts Augu aizsardzības dienesta speciālisti katru gadu visā Latvijā veic monitoringu, lai noteiktu iespējamās glifosāta atliekas, kulšanas laikā noņemot 150 paraugus. Kopš monitoringa uzsākšanas (2008. gada), konstatēts tikai viens gadījums, kad kulšanas laikā paņemtajos paraugos glifosātu atliekvielas pārsniedza atļauto koncentrāciju.
