Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. oktobris, 2014
Drukāt

Ko novembrī raksta žurnāls “36,6°C”

366_11-RGB

Rīt pāršķirsim kalendāra lapu – klāt jau novembris, kas latviešiem ir gan valsts svētku, gan veļu mēnesis. Žurnālam 
”36,6°C” tas ir arī jubilejas numurs – klajā tiek laists jau tā 100. izdevums. Ar redaktores Zanes Zālītes laipnu atļauju ielūkojos žurnāla lappusēs.

Pēc izskata – neliela, apaļas formas un pēc krāsas tik līdzīga mūsu valsts karoga sarkanajam krāsas tonim, pēc garšas – kraukšķīga un diezgan paskāba. Kā jau varbūt noprotat, runa ir par dzērveni – un nav būtiski, kur tā augusi – 
purvā vai uz lauka. Mūsu pašu dzērvenes, upenes, brūklenes, pīlādži, smilts­ērkšķi, kā jau ziemeļu reģionā auguši, bagātīgi satur vitamīnus, kas ir šo ogu aizsargsistēma, kura ļauj saglabāt šūnu dzīvotspēju. Tāpēc tās visas uzturā ir daudz labākas nekā plaši reklamētās godži ogas. Un patiesībai nebūt neatbilst to izplatītāju rakstītais, ka šīs ogas satur 500 reižu vairāk C vitamīna nekā apelsīns, izpētījusi augu pazinēja un farmācijas doktore Vija Eniņa. Daudz vairāk C vitamīna nekā godži ogās ir gan mūsu pašu upenēs (100 gramos – 177 mg), gan smiltsērkšķos (100 gramos – 250 mg), un, kā uzsver V. Eniņa, turklāt upenēs nav fermenta, kas noārdītu C vitamīnu, tāpēc vērtību nezaudē ne žāvētas, ne saldētas ogas. Kāpēc tērēt lielu naudu, iegādājoties ārzemju godži ogas un to produktus, uzticoties to reklamētājiem, nevis vietējās, izcili vērtīgās pašmāju ogas, kas turklāt arī maksā lētāk? Lielisks žurnālistes Guntas Tabores raksts “Godži pret dzērvenēm. Latviskas alternatīvas ārzemju brīnum­augiem”, kurā farmācijas doktore V. Eniņa, rūpīgi iedziļinoties pētījumos, atspēko godži ogām, kvinojai, amaranta sēklām, čia sēklām, noni sulai, makas pulverim piedēvētās brīnumspējas un pastāsta, kādas pašmāju veltes to vietā labāk izvēlēties un kādas ir to spējas dziedināt.

Zināju to, ka, smagi saslimstot vai kādā smagākā dzīves brīdī, ārsti iesaka daudz skatīties komēdijas, jo pat pētījumos pierādīts, ka pozitīvās emocijas, ko var gūt smejoties, palīdz atveseļošanās procesā un labāk dzīst gan fiziskas, gan dvēselē cirstas brūces. Tāpat kā daudzi citi skatītāji, esmu pieredzējusi to, ka dažas filmas skatīšanās liek aizkustinājumā noraust pa kādai asarai vai pat no sirds izraudāties (uz mani šāda ietekme ir operu filmām ar pasaules vadošajiem operdziedātājiem), vai, gluži pretēji, likusi dusmoties vai baidīties no filmas ļaunā tēla. Izrādās, spēcīgas emocijas, reizēm pat nespēja noskatīties filmu līdz galam liecina, ka tā uzjundījusi līdzīgu, dziļi zemapziņā noglabātu pieredzi, kas jo­projām sāpīgi gruzd un nemanāmi ietekmē dzīvi. Žurnāliste Aija Lietiņa devusies pie psihoterapeites Gintas Ratnieces uzzināt vairāk par filmu ietekmi uz cilvēka psihi un arī pati izmēģināt šo terapijas novirzienu. Rakstu “Vai kino spēj dziedināt?” man bija tikpat aizraujoši lasīt kā labu detektīvromānu, jo atklāt dziļākos psihes noslēpumus ar kino palīdzību bija noslēpumaini un intriģējoši.

Vai zināt, ar ko slimo latvietis, kāds ir tautai tuvākais sporta veids, ko labu bērna veselībai sniedz viņa piedalīšanās tautas dejās, kādi ir speciālistu viedokļi par un pret tomātu lietošanu uzturā un kādi vietējie augi nav nemaz sliktāki vai pat labāki par ārzemju brīnumaugiem, kuru iegāde tikai izvelk krietnu naudas summu no mūsu naudas maciņiem? Par šiem un vēl daudziem citiem interesantiem tematiem novembrī varēsiet lasīt žurnāla “36,6 OC” 100., tātad jubilejas numurā. Kopā ar izdevuma redaktori Zani Zālīti ielūkojamies nedaudz tuvāk žurnāla tematos.

Latviešiem novembris ir valsts svētku mēnesis, turklāt žurnāls šajā mēnesī laiž klajā jau tā simto numuru (pirmais tā numurs iznāca 2004. gada februārī), tādēļ ļoti simpātiska šķita redakcijas ideja izpētīt “Ar ko slimo latvietis”. Atklāšu vien to, ka saslimšanā ar šīm kaitēm lielākajā daļā gadījumu vainojams pats cilvēks. Tātad tās ir nepareiza dzīvesveida sekas (protams, ne tikai). Priecē, ka žurnāliste Aija Lietiņa ģimenes ārstam Andrim Lasmanim arī uzdevusi jautājumu: “Ko darīt?” Iesaku izlasīt un ieklausīties daktera padomos, jo veselību vieglāk nosargāt nekā pēc tam to atgūt.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+