Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. jūlijs, 2013
Drukāt

Ko nozīmē ciets un mīksts ūdens?

Foto - LETAFoto - LETA

Kāpēc kolektīvajai lietošanai paredzētais ūdens netiek atkaļķots? Ko vispār nozīmē – mīksts ūdens un ciets ūdens? Kas nosaka to, ka lietus ūdens ir mīksts? 
Liene Dimanta Rīgā

 

Atbild RTU Būvniecības fakultātes docente inženierzinātņu doktore KRISTĪNA TIHOMIROVA:

– Ūdens cietību nosaka kalcija un magnija jonu koncentrācija ūdenī. Jo lielāka kalcija karbonāta koncentrācija, jo ūdens ir cietāks. Šo jonu koncentrāciju var noteikt jebkurā ūdens laboratorijā. Arī mājas apstākļos atšķirt cietu un mīkstu ūdeni nav sarežģīti: ja ziepes puto labi – ūdens ir mīksts, neputo – ciets; ja izskalot šampūnu no matiem ir grūti – ūdens ir ļoti mīksts; ja, uzvārot ūdeni, parādās baltas vai gaiši pelēkas nogulsnes – ūdens ir ciets.

Pirms sāk būvēt jaunu ūdens attīrīšanas staciju, vienmēr notiek ūdens avota priekšizpēte. Izvēlas avotu, kura ūdeni pēc iespējas mazāk vajag mākslīgi apstrādāt. Visas stacijas strādā atbilstoši normatīviem (Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”). Lai saražotu nepieciešamo ūdens daudzumu Rīgas iedzīvotājiem, izmanto divus ūdens avotus: Daugavas ūdeni un pazemes ūdens avotus ar mākslīgo papildināšanu Baltezera rajonā. Abos šajos avotos ūdens cietība nav liela, tāpēc papildu apstrāde (attiecībā uz cietību) nav vajadzīga. Ūdens, kas nonāk pie patērētāja, ir vidēji ciets līdz vidēji mīksts, koncentrācija svārstās no 1,7 līdz 2 mmol/l.

Dzeramā ūdens kvalitāte, tāpat kā jebkurā cita valstī, Latvijas teritorijā ir ļoti mainīga. Kalcijs ir cietības galvenā sastāvdaļa un izplatītākais elements zemes dziļumos. Vairāk nekā 70% no Latvijā esošā ūdens veido pazemes ūdens, kurš, plūstot caur iežiem, šķīdina minerālus (ģipsi, anhidrīdu, dolomītu, kalcītu un aragonītu). Tādējādi kalcija daudzums ūdenī paaugstinās. Savukārt lietus ūdens parasti satur dažādus slāpekļa savienojumus, gaisā esošos piemaisījumus (piemēram, putekļus), un cietību veidojošo jonu tajā ir ļoti maz.

 

Jautājumus zinātniekiem un citiem speciālistiem arī turpmāk varat sūtīt pa e-pastu ilze.lavrinovica@la.lv vai pēc adreses: žurnāls “Mājas Viesis”, Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010, “Jautājums zinātniekam”.

 

 

 

Pievienot komentāru

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+