Dabā
Medības

Ko nozīmē – izlādēts ierocis. Mednieku pieredze un likuma prasības2

Neizlādēts medību ierocis ir viens no pārkāpumiem, kuru mednieki pieļauj visai bieži – liecina medību inspektoru apkopotā informācija. Reizēm, cerot ko nomedīt pa ceļam uz automašīnu, to pieļauj apzināti, reizēm neapzināti. Taču šķietami nevainīgais pārkāpums vistiešākajā veidā apdraud gan pašu mednieku, gan apkārtējos.

Visi taču zinām, ka ar ieroci vienmēr jārīkojas tā, it kā tas būtu pielādēts. Medībās ar dzinējiem ieroci atļauts pielādēt, tikai nostājoties norādītajā vietā un tikai pēc tam, kad garām pagājuši citi medību dalībnieki. Atstājot norādīto vietu, ieroci izlādē.

Individuālo medību laikā medību iecirkņa teritorijā ieroci pārvadā izlādētu, bet tas var būt neiesaiņots. Arī dzinējmedību laikā pārbraucienos medību iecirkņa teritorijā medību šaujamieroci pārvadā izlādētu, bet tas var būt neiesaiņots. Kāpjot medību tornī un nokāpjot no tā, kā arī pirms šķēršļa (piemēram, grāvja, žoga, strauta) pārvarēšanas vai iekāpšanas transportlīdzeklī ieroci izlādē.

Samērā vienkāršajā kārtībā tomēr ir daudz nianšu, kuras mednieki reizēm traktē pa savam, vadoties no sev vien zināmiem apsvērumiem un noteikumiem, kuri palikuši atmiņā no sen aizgājušiem laikiem.

Kā pareizi rīkoties, lai nepārkāptu Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā rakstīto vai Ieroču un munīcijas iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un ieroču kolekciju glabāšanas noteikumos minēto, kā arī Medību noteikumos rakstīto, skaidro Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Lauris Arājs.


Pamatu pamats
“Pirms nepilniem pieciem gadiem stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 1001 Ieroču un munīcijas iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un ieroču kolekciju glabāšanas noteikumi. Noteikumu 31. punkts nosaka – medību un sporta šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā izlādētu (patronu padošanas mehānismā (magazīnā vai cilindrā) un patrontelpā munīcija nav ielādēta). Savukārt 43. punktā rakstīts – šaujamieroci, tā maināmo stobru un patronas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci fiziska persona pārvadā iesaiņotu (ievietotu futrālī vai cita veida ieroču somā, vai citā speciālā iesaiņojumā), izlādētā veidā (bez munīcijas patrontelpā un nepielādētu magazīnu vai no ieroča izņemtu pielādētu magazīnu), nodrošinot tādus pārvadāšanas, glabāšanas un izmantošanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās. Pārvadājot un izmantojot ieroci un tā munīciju, līdzi jābūt attiecīgā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujai.


Jālasa rūpīgi
Zināmu neizpratni nevērīgākā lasītājā varētu izraisīt Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 1. panta Likumā lietotie termini izteiktā definīcija ieroča pārvadāšana – nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana, pārnēsāšana vai citāda pārvietošana sev līdzi tādā veidā, ka tā pielietošana nav iespējama, taču jānorāda, ka par terminu vai definīcijas neievērošanu nevienu personu pie atbildības nesauc. Likumdevējs pietiekami skaidri ir pateicis (Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 37. p. (4) d.), ka šaujamieročus, to maināmos stobrus un munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus atļauts pārvadāt pāri Latvijas Republikas robežai un pārsūtīt tikai nepielādētus, speciālā futrālī vai citādā iesaiņojumā, turklāt ieročus atsevišķi no to munīcijas, ievērojot normatīvos aktus muitas un robežšķērsošanas jomā, bet MK noteikumu Nr. 1001 46. pants paredz, ka šaujamieroci, tā maināmo stobru un patronas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci ar bagāžu pārsūta iesaiņotu, izlādētā un (ja tas konstruktīvi paredzēts) izjauktā veidā (munīcija iesaiņota atsevišķi no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča)…

Iespējams, zināmu jucekli var radīt arī MK noteikumu Nr. 1001 131. punktā minētais – šaujamieročus, to maināmos stobrus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pārvadā iesaiņotus, izlādētā un (ja tas konstruktīvi paredzēts) izjauktā veidā, munīcija iesaiņota atsevišķi no ieroča, nodrošinot tādus pārvadāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča un munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās. Pārvadājot ieroci un tā munīciju, līdzi ir ieroču glabāšanas atļauja un ieroču pārvadāšanas atļauja, ja tā nepieciešama, taču līdztekus jāskatās tiesību akta uzbūve, no kuras skaidri saprotams, ka šī konkrētā norma attiecināma uz 3. nodaļā aprakstītajiem juridisko personu pienākumiem.

Medniekam jāsaprot, ieroča pārvadāšanas laikā Latvijā medību ierocis ir izlādēts bez munīcijas patrontelpā un nepielādētu magazīnu vai no ieroča izņemtu pielādētu magazīnu. Arī pārvadājot ieroci medību laikā vai dodoties uz konkrētu medību vietu, tajā nedrīkst atrasties munīcija! Savukārt pārvadāšanas laikā mūsu valsts teritorijā nav noteikts, ka munīcijai jābūt iesaiņotai atsevišķi no ieroča, tādēļ tā, atrodoties magazīnā vai kā citādi, var atrasties arī iesaiņojumā blakus ierocim.

Īslaicīga glabāšana
Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 22. panta 91. daļa nosaka, ka personām, kurām garstobra šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči reģistrēti medībām, ir tiesības medību laikā glabāt ieroci un munīciju transportlīdzeklī. Personām, kurām garstobra šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči reģistrēti medībām vai sportam, ir tiesības īslaicīgas apstāšanās laikā (līdz divām stundām), kamēr pārvadā ieročus un munīciju no vai uz medībām, šaušanas sporta sacensībām vai treniņšaušanas nodarbībām, glabāt ieroci un munīciju transportlīdzeklī. Ieročus un munīciju transportlīdzeklī novieto pēc iespējas drošākā vietā, lai futrālis vai cits iesaiņojums, kurā ierocis un munīcija ievietota, nebūtu redzams no transportlīdzekļa ārpuses, aizslēdz transportlīdzekļa durvis un bagāžas nodalījumu un ieslēdz trauksmes signalizācijas ierīci, nodrošinot, lai ierocis un munīcija nejauši nenokļūst nepiederošu personu rokās.

MK noteikumu Nr. 1001 62. punkts nosaka: ja, nēsājot vai pārvadājot ieroci un munīciju, ieroča īpašniekam nepieciešams izmantot īslaicīgas apmešanās vietu, šaujamieroci, tā maināmo stobru, munīciju un lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā slēgtā seifā vai metāla skapī (metāla kastē), nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās, vai šo noteikumu 59., 60. un 61. punktā minētajā kārtībā nodod glabāšanā uz īslaicīgās apmešanās laiku juridiskās personas ieroču glabātavā.


Sadzīviskas situācijas

Vēlos izskaidrot dažādas situācijas, kurās var nonākt mednieki.
Piemēram, pēc medībām mednieki mednieku mājā ieročus ievieto seifā un atzīmē veiksmīgas medības. Ir noteikta par seifu atbildīgā persona.

Jautājums ir komplicēts, jo, skatoties tikai un vienīgi juridiskos aspektus, jāsaprot, ka medniekam pamatā tiek izsniegta ieroča glabāšanas atļauja, kas dod tiesības ieroča īpašniekam noteiktajā kārtībā glabāt atļaujā norādīto šaujamieroci, tā maināmo stobru vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci atļaujā norādītajā adresē – fiziskajai personai savā deklarētajā dzīvesvietā, deklarācijā norādītajā papildu adresē un nekustamajā īpašumā, arī kopīpašumā – dzīvoklī, dzīvojamā mājā (Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 13. p.).

MK noteikumu Nr. 1001 42. punkts pasaka, ka fiziska persona var pārvadāt šaujamieroci, tā maināmo stobru un patronas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci tikai uz Valsts policijas struktūrvienību, šautuvi (šaušanas stendu), sporta sacensību norises vietu, medību vai dienesta (darba) pienākumu pildīšanas vietu, kā arī ieroču tirdzniecības uzņēmumu (realizācijai), ieroču remontdarbnīcu, atļaujā norādīto dzīvesvietu vai nekustamā īpašuma atrašanās vietu, kurā atļauta ieroča glabāšana.

No tā izriet, ka līdz brīdim, kamēr ierocis neatrodas paredzētajā glabāšanas vietā, nav noteiktajā kārtībā nodots remontam vai netiek atbilstoši glabāts citās iepriekš norādītajās glabāšanas vietās ārpus atļaujā norādītās adreses vai vairākām adresēm, proti, atrodas īpašnieka rīcībā, uz ieroča īpašnieku attiecas visas prasības un ierobežojumi, kas noteikti ieroča pārvadāšanas laikā, tostarp Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 22. panta 13. daļā norādītais – aizliegts iegādāties, nēsāt, pārvadāt, izmantot un pielietot šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī gāzes pistoles (revolverus) alkohola ietekmē, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, kā arī narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

Piemērojot šīs normas praktiskajā darbā, primāri uzsvars tiek likts uz tiesiskā regulējuma leģitīmo mērķi, proti, apdraudējuma risku nepieļaušanu. Visos gadījumos, kad medību ierocis atrodas brīvi pieejams svinētājam vai atklātā (visbiežāk, neiesaiņotā) veidā novietots automašīnas salonā, bet īpašnieks pārvērtējis savas spējas kontrolēt pieļaujamo apreibinošo vielu klātbūtni organismā, konstatētais tiek atbilstoši kvalificēts kā normatīvo aktu pārkāpums, kas alkohola reibuma gadījumā virs atļautajām 0,5 promilēm draud ar sodu – ieroča glabāšanas tiesību aizliegums uz noteiktu laiku.

Kopumā ir jāsaprot, ka aprakstītās tiesības glabāt ieroci transportlīdzeklī (Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 22. panta 91. daļa) attiecas uz medību laiku! Visbiežāk gadījumos, kad mednieks dodas mastā kā dzinējs un ieroci var likumīgi atstāt transportlīdzeklī vai arī transportlīdzeklī medību laikā tiek glabāts otrs ierocis. Jāatceras, ka arī Medību noteikumu 91.12 punkts aizliedz medīt ar ieroci alkoholisko dzērienu ietekmē (izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles), kā arī narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

Gadījumos, kad svinēšana pēc medībām saistās ar plānoto virsnormas apreibināšanos ar alkoholiskajiem dzērieniem, bet ieroci pirms tam nav iespējams nogādāt atļaujā norādītajā glabāšanas adresē, mednieku māja ir traktējama kā īslaicīgās apmešanās vieta, kurā ieroci glabā slēgtā seifā vai metāla skapī (metāla kastē), nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās, ko pastarpināti var realizēt, norīkojot atbildīgo personu, kas gādās, lai ierocis adekvātā brīdī nonāk tikai īpašnieka rokās.

Vienā transportlīdzeklī brauc vairāki mednieki. Vai, no tās izkāpjot, ieročus transportlīdzeklī īslaicīgai glabāšanai var atstāt visi vai tikai auto īpašnieks?
Neviens normatīvais akts nenosaka piederības ierobežojumu transportlīdzeklim, kurā personas īslaicīgas apstāšanās laikā (līdz divām stundām), kamēr pārvadā ieročus un munīciju no vai uz medībām, šaušanas sporta sacensībām vai treniņšaušanas nodarbībām, glabā ieročus. Vienīgi jānorāda, ka pārvietojoties kopā ar šajā automašīnā esošajiem ieročiem jāatrodas likumīgajiem īpašniekiem vai lietotājiem.

Papildus rosinu ieroču īpašniekus tuvāk iepazīties ar MK noteikumu Nr. 1011 31. punktu, kas nosaka: lai saņemtu ieroča glabāšanas atļauju citam ieroču īpašniekam reģistrētā šaujamieroča (arī komplektā ar šaujamieroča maināmo stobru) vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izmantošanai medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, fiziskā persona, kas vēlas lietot citas personas ieroci, un attiecīgā medību vai sporta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks iesniedz iesniegumu Valsts policijas struktūrvienībā, kurā reģistrēti attiecīgie ieroči. Attiecīgi mednieks, kurš saņēmis šādu cita ieroča īpašnieka ieroča izmantošanas atļauju, būs tiesisks to gan pārvadāt, gan izmantot, tajā skaitā arī faktiskajam īpašniekam klāt neesot.

Kur glabāt ieroci, ja brauc viesmedībās un paliek tur pa nakti? Guļ taču vairāk nekā divas stundas.

Arī šajā gadījumos ieroča glabāšana norisinās īslaicīgā apmešanās vietā, ko regulē MK noteikumu Nr. 1001 62. punkts: ja, nēsājot vai pārvadājot ieroci un munīciju, ieroča īpašniekam nepieciešams izmantot īslaicīgas apmešanās vietu, šaujamieroci, tā maināmo stobru, munīciju un lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā slēgtā seifā vai metāla skapī (metāla kastē), nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās.

Vai, pārvietojoties medību iecirknī vietā, kur nav noslēgts līgums, ierocis jāiesaiņo?

Atrašanos ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci vai medību rīku medību platībās bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kā arī platībās, kurās medīt aizliegts, Medību likums definē kā nelikumīgas medības (Medību likuma 24. pants).

Plašāk aplūkojot ieroču pārvadāšanas jautājumus, jāizprot, ka ieroču pārvadāšanas vispārējie principi ir noteikti ieroču apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos, bet tiesību akti, kuri nosaka citādu ieroču pārvadāšanas kārtību, nekā nosaka vispārējās tiesību normas, ir uzskatāmi par speciālajām tiesību normām. Ministru kabineta noteikumu Nr. 421 Medību noteikumi (stājās spēkā 22.07.2014.) 58. punkts paredz, ka individuālo medību laikā medību iecirkņa teritorijā ieroci pārvadā izlādētu, bet tas var būt neiesaiņots, bet šo noteikumu 59. punkts dzinējmedību laikā pārbraucienos medību iecirkņa teritorijā pieļauj izlādēta un neiesaiņota medību šaujamieroča pārvadāšanu. Abas šīs normas attiecinātas uz medību iecirkņa teritoriju un ieroča pārvadāšana pēc Medību noteikumu regulējuma pārstāj darboties, kad ierocis tiek pārvadāts ārpus noteiktās teritorijas. Tad spēkā stājas vispārējie pārvadāšanas nosacījumi, proti, MK noteikumos Nr. 1001 noteiktais (medību ierocis ir gan izlādēts, gan iesaiņots).

Tāpat, aplūkojot šīs abas Medību noteikumos aprakstītās speciālās tiesību normas, redzams, ka tām ir noteikta darbība laikā – t. i., dzinējmedību laikā un individuālo medību laikā.

Ar dzinējmedību laika noteikšanu nerodas pārpratumi, jo tās ir atļautas no saullēkta līdz saulrietam, turklāt saskaņā ar Medību noteikumu 25. punkta prasībām, to norisi dokumentē medību pārskatā, kurā norādāms medību sākums un beigas, bet, lai izprastu ieroča pārvadāšanas speciālo tiesību normu individuālo medību laikā, vispirms jāsaprot vispārējie medību laika noteikšanas pamatprincipi.

Medību noteikumu 33. punkts nosaka, ka individuālajās medībās par medību sākumu uzskata brīdi, kad mednieks ierodas medību iecirknī (medību platībās) un sagatavo lietošanai medību rīkus vai medību šaujamieroci. Secīgi medību beigu laiks ir proporcionāli apgrieztas darbības medību sākumam, t. i., mednieks iesaiņo medību šaujamieroci un atstāj medību iecirkni. Tāpat 33. punkts pasaka, ka par lietošanai sagatavotu uzskata medību šaujamieroci, kas izņemts no iesaiņojuma un gatavs pielādēšanai. Šajā brīdī atkal jāatceras, ka Medību likuma 24. pants par nelikumīgām medībām atzīst atrašanos ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci vai medību rīku medību platībā bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kā arī platībās, kurās medīt aizliegts, izņemot šā likuma 29. panta piektās daļas 3. punktā minētos gadījumus.

Lai izvairītos no likumpārkāpuma, šķērsojot teritoriju, kur nav noslēgts medību tiesību nomas līgums, vēlams iegādāties viegla materiāla ieroča pārvalku, kas sver tikai dažus desmitus gramu un ko pēc lietošanas viegli salocīt un ielikt kabatā. Ieroci atliek vien iesaiņot šajā pārvalkā.

Medību noteikumu 80. pants paskaidro, ka medības ar ieročiem diennakts tumšajā laikā, kas sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta, atļautas tikai no dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju, izņemot aļņu buļļu un staltbriežu buļļu medības laikā no 1. septembra līdz 15. oktobrim, kā arī ūdensputnu medības.

No aprakstīto tiesību kopuma izriet, ka likumdevējs atrašanos medību iecirknī ar neiesaiņotu medību šaujamieroci, kurš pat nav pielādēts, bet ir gatavs pielādēšanai, atzīst par medībām neatkarīgi no tā, vai mednieks pārvietojas kājām vai transportlīdzeklī. Vispārējā kārtība nosaka, ka diennakts gaišajā laikā (Medību noteikumu traktējumā) individuālajās medībās medniekam ir atļauts medīt, neatrodoties uz paaugstinājuma, un šajā laikā pilnvērtīgi darbojas arī Medību noteikumu speciālā tiesību norma attiecībā uz ieroču pārvadāšanu neiesaiņotā veidā, taču laika posmā, kad medības atļautas tikai no paaugstinājuma, iestājas vispārējās prasības medību ieroča pārvadāšanai.

Dzirdēts aplams apgalvojums, ka arī automašīnā ievietots ierocis savā ziņā ir iesaiņots. Tā tas nav. MK noteikumu Nr. 1001 43. punktā skaidri norādīts, ka iesaiņots ierocis nozīmē to, ka tas ievietots futrālī vai cita veida ieroču somā, vai citā speciālā iesaiņojumā. Arī ietīšana virsjakā vai papīra loksnē nav uzskatāma par iesaiņošanu.

Kopumā vēlos atkārtoti uzsvērt, ka tieši neiesaiņota ieroča pārvadāšana neatļautajā laikā provocē daudzus medniekus uz šķietami nevainīgu pārkāpumu, proti, pārvadāt arī neizlādētu ieroci, un izaicina uz tālāku sacensību pēkšņas kontroles gadījumā – paspēt izlādēt šo ieroci, pirms pārkāpums tiks fiksēts.

Šī rīcība vistiešākajā veidā apdraud gan mednieku, gan viņa kolēģu dzīvību, nerunājot par apdraudējumu kontrolējošo institūciju darbiniekiem, ar kuru nākas rēķināties, jo citādi nemaz pārkāpums nav atklājams.

Aicinātu ikvienu mednieku pārdomāt savas rīcības iespējamās sekas un vienlaikus ar cieņu izturēties gan pret savu ieroci, gan vērtīgo un jutīgo optiku, ar kuru tas aprīkots, kā arī pret medījumu, kurš var tikt sakropļots neprecīza šāviena rezultātā, kas saistās ar paviršu neiesaiņota ieroča pārvadāšanu.”

Citāts: Medniekam jāsaprot, ieroča pārvadāšanas laikā Latvijā medību ierocis ir izlādēts bez munīcijas patrontelpā un nepielādētu magazīnu vai no ieroča izņemtu pielādētu magazīnu. Arī pārvadājot ieroci medību laikā vai dodoties uz konkrētu medību vietu, tajā nedrīkst atrasties munīcija!

Medību noteikumu 33. punkts nosaka, ka individuālajās medībās par medību sākumu uzskata brīdi, kad mednieks ierodas medību iecirknī (medību platībās) un sagatavo lietošanai medību rīkus vai medību šaujamieroci.

Lai izvairītos no likumpārkāpuma, šķērsojot teritoriju, kur nav noslēgts medību tiesību nomas līgums, vēlams iegādāties viegla materiāla ieroča pārvalku, kas sver tikai dažus desmitus gramu un ko pēc lietošanas viegli salocīt un ielikt kabatā.

Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.

LA.lv