Foto – Timurs Subhankulovs

Ko nozīmē: turpināt iesākto?
 Saruna ar Nilu Ušakovu 0

“Latvijas Avīzē” viesojās Rīgas domes vēlēšanās uzvarējušais NILS UŠAKOVS (“Saskaņas centrs”). Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis. Kā “SC” rīkosies turpmāk?


Reklāma
Reklāma

 

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Vai jums personīgi vēlēšanu kampaņa bija grūta?

N. Ušakovs: – Viennozīmīgi – grūta. Pirmām kārtām tādēļ, ka “SC”/”GKR” derēja tikai viens rezultāts – 51% balsu, un zinājām, ka labējās partijas, ja vien savāks balsu vairākumu, mūs atstās ārpus koalīcijas. Šis uzdevums – dabūt 51% rīdzinieku atbalstu – būtu nepieredzēts panākums galvaspilsētas vēsturē, jo jau tad, kad pirms četriem gadiem ieguvām 34%, tas bija rekords. Līdz ar to mērķi bija likti augsti un kampaņa grūta.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Sakiet, vai speciāli gatavojāties TV debatēm, jo no malas izskatījās, ka viegli operējat ar skaitļiem, zināt, ko stāstīt?

– Lielos vilcienos visu paturu galvā. Bet atzīstu, ka bija lietas, ko tiešām nezināju. Man jautāja par divu Rīgas mežu zemes gabalu pārdošanu, uz ko nezināju atbildes. Globāli, protams, man bija taisnība, ka “Rīgas mežiem” piederošie meži netiek pārdoti, bet konkrētie divi gabali, par kuriem man jautāja, izrādījās, ir pārdoti, jo vienā gadījumā tie bija citai pašvaldībai piederošie kapi, otrā – plānota komerciāla apbūve, kas nav “RM” darbības profils.

– Interesanti, kurš no konkurentiem debatēs jums likās “grūtākais”?

– Vislabāk par pašvaldību specifiku un Rīgas domes situāciju zināja Baiba Broka, kas nebija tendēta uz konfliktēšanu. Ēlertes kundzei nebija visai lielas saprašanas par pašvaldību problēmām, bet “zaļajam” Belēvičam tā bija tikai reklāmas kampaņa bez satura.

– Un vai no opozicionāru kritikas debatēs neradās kāda noderīga ideja nākamajiem četriem gadiem?

– Ar kritiku jābūt uzmanīgam – kad tā ir pēc būtības un kad politiska pasākuma ietvaros. To svarīgi saprast, jo dažreiz liekas, ka tevi kritizē politiski konkurenti, un tu atmet ar roku. Bet, ja ieklausītos, tad kādas lietas izdarītu labāk, nekā pats varētu. Protams, ir arī kritika, ar kuru speciāli un apzināti mēģina izsist no pozīcijām. Man ir gadījies labot situāciju, ņemot vērā pilnīgi pamatotus un racionālus iebildumus pret to, ko darīja Rīgas dome. Tas bija, piemēram, diezgan komplicēts stāsts par atbalstu ģimenēm, kuru bērni apmeklē privāto bērnudārzu. Cenšoties viest skaidrību un atbildes uz jautājumiem, pats daudz komunicēju ar cilvēkiem, lai kādi būtu viņu politiskie uzskati. Rezultātā mainījām, labojām kārtību, nosacījumus, līdz ieviesām visiem pieņemamu sistēmu.

Reklāma
Reklāma

– Pēcvēlēšanu intervijā Solvita Āboltiņa izteikusies, ka Rīgai sagaidāmas lielas grūtības, ja tā netiks pie valsts naudas tās vadībai?

– Teiktais uztverams kā diezgan klajš un atklāts drauds, taču mums nav ko baidīties. Pašreiz valsts, tas ir, pašreizējā valdība, varētu izdarīt divas lietas – vienu, tieši un maksimāli turpināt diskriminēt Rīgu attiecībā uz Eiropas naudas dalīšanu. Iezīmējusies tendence – ja ir iespēja, tad Rīgai līdzekļus nedot. Taču sadarbībā ar ministriem kā pozitīvu piemēru pašreiz varu minēt Kultūras ministriju, ar kuras palīdzību saņēmām aptuveni 8 milj. latu līdzfinansējumu, kurš tiks izlietots Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijai. Tas ir loģiski, jo muzejs ir nacionāla vērtība.

Bet Āboltiņas kundzes sacītais šķietami apstiprina, ka mums var tikt liegtas iespējas saņemt Eiropas Savienības naudas līdzekļus. Otra lieta, ko valsts varētu darīt, – turpināt spēlēties ar nodokļiem, subsīdijām, taču tad tas kā pāridarījums skars arī pārējās pašvaldības.

– Precizējiet tomēr par iespējamo bankrotu, jo Āboltiņas k-dzes teikto vairāk varēja saprast tā, ka Ušakova kase ir tukša, un, ja tūlīt nenāks palīdzība, viņam būs slikti.

– Lai izpildītu sociālās un pārējās funkcijas, kas jāpilda pašvaldībai, ieskaitot brīvbiļetes pensionāriem, skolēniem un sniega tīrīšanu, Rīgai nauda ir un būs. Bet, ja runājam par Eiropas naudu, ko Āboltiņa draud nedot, tad mēs, piemēram, kas četros gados plānojam remontēt Salu tiltu un ceļu pārvadu Sarkandaugavā, un citus objektus, cietīsim, ja nesaņemsim ES līdzfinansējumu, tas nozīmē, ka, piemēram, projekts par pārvadu Imanta–Zolitūde būs zem jautājuma zīmes. Bet Salu tiltu gan noteikti saremontēsim arī pašu spēkiem. Protams, ja ir pieejama ES nauda, īstenot projektus ir vieglāk, pareizāk pilsētai, jo šīs būves taču nav domātas tikai rīdziniekiem. Pār Salu tiltu brauc visi iedzīvotāji, Sarkandaugavas pārvads ir svarīgs, jo tas saistīts ar ceļu uz ostu, kas ir vitāli svarīgi valsts ekonomikai kopumā. Šai situācijā varam gaidīt līdz 2014. gada oktobrim, un šai periodā, iespējams, ka nebūs izcili labas attiecības ar daudziem ministriem, nebūs Eiropas naudas plūsmas. Taču tad jau būs vēlēšanas un, visticamāk, ka pie varas nāks tie politiskie spēki, kas spēj rūpēties arī par pašvaldībām.

E. Līcītis: – Tik daudz runāts par Dziesmu svētku estrādes paplašināšanu. Vai šādā projektā nevar rasties valsts un pašvaldības kopdarbība?

– Mežaparkā estrādi vajag atjaunot līdz 2018. gadam. Tāpat ieplānotā Kongresu nama, VEF kultūras nama pārbūve – protams, visur būtu lietderīgs ES līdzfinansējums.

Neprasām, lai Rīgai palīdzētu no valsts budžeta, vienīgais, ar ko mēs gribētu rēķināties – ar godīgu Eiropas naudas sadali. Es minēju pagaidām vienīgo izdevušos kopdarbības objektu – Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Dziesmu svētku estrāde arī ir Latvijas kultūrmantojums.

V. Krustiņš: – Priekšvēlēšanās pārsvarā teicāt, ka “turpināsim iesākto”. Vai nevarētu minēt dažus atskaites punktus nākamajiem četriem gadiem – papildus plānotajiem lielajiem objektiem?

– Sadzīviski rīdziniekiem tas nozīmē iekšpagalmu, ielu un publiskās telpas atjaunošanu. Piebraucamie ceļi mikrorajonu mājām ir prioritāte nr. 1, un, iesaistot iedzīvotājus, jāsaved kārtībā pagalmi. Mēs maksāsim par remontu, bet gribētos sagaidīt arī cilvēku līdzdalību. Iedzīvotājiem ir beidzot jāsanāk kopā un pašiem jānolemj, kas pagalmos nepieciešams. Vai sporta laukumus, bērnu un pensionāru atpūtas vietas, un kādā veidā nodrošināt kārtību un drošību vietās, kuras atrodas vairākstāvu namu ielenkumā. Galvenais, ko vēlamies izdarīt, panākt, ka rīdzinieki piedalās, lai katrai mājai ir vecākais, lai notiek iedzīvotāju sapulces, kur apspriežas, ievēlē šo namu vecāko, un ar viņu tālāk jau komunicēs “Rīgas namu pārvaldnieks”. “RNP” apsaimniekotās ēkas, kur jau ir šis atbildīgais vecākais, pat vizuāli izskatās sakārtotākas.

Man jāatzīst, ka nāksies pastrādāt pie Rīgas ielu ceļa seguma rekonstrukcijas, jo stāvoklis daudzviet ir traģisks. Un beidzot – publisko telpu iekārtošana. Tās ir vietas, kur pilsētniekiem pavadīt laiku, atpūsties estētiski iekārtotos, funkcionāli piemērotos apstākļos.

Šogad nodos ekspluatācijā promenādi pie Spīķeriem. Spīķerus saved kārtībā privātie investori, bet promenāde no 1905. g. pieminekļa līdz Salu tiltam un visa pieguļošā teritorija būs, teikšu tā, foršāka nekā Vecrīga pašreiz. Brīvdienās ar velosipēdu aizbraucu uz “Ziemeļblāzmu” – parks vienkārši pārpildīts! Devos uz Lucavsalu. Atpūtas zonā vairāk cilvēku nekā Bulduros brīvdienā pie jūras. Ķīpsalā pludmalē – arī daudzi atpūšas. Šādām vietām jābūt arī mikrorajonos, lai cilvēki izietu un – vienkārši uzelpotu.

– Būsiet pamanījis, ka Rīgas vēlēšanas, kā runā, devušas vielu pārdomām, kāda būs Saeima. Jūs esat “SC” priekšsēdētājs, un kādi ir pirmie secinājumi šajā posmā?

– Fakti liecina, ka par mums un partneriem no “Gods kalpot Rīgai” balsoja gan latvieši, gan nelatvieši. Un iznākums Rīgā bija svarīgs, jo pierādīja, ka neatkarīgi no tautības par saimnieciskām lietām varam vienoties un kopā strādāt. Šī tendence jāattīsta, lai latvieši, cittautieši var balsot par konkrētību, kas ved uz valsts attīstību, par nekašķēšanos un par to, lai kašķi neizmantotu cilvēku sanaidošanai savā starpā.

– Kuri tad ir tie naidotāji? Visi viens otram stāsta – nevajag šķelt!

– Apliecinājums, ka mēs rīkojamies pareizi, ir tas, ka pēc šīm vēlēšanām mūs vienādi aktīvi kritizē gan par to, ka neesam pietiekami krieviski, gan par to, ka esam prokrieviski. Ja sit vienlaikus no abām pusēm un ar pretrunīgu, ne visai saprotamu argumentāciju, bet beigās tevi atbalsta 58% rīdzinieku, tas skaidri pierāda, ka jāturpina darīt to, ko mēs darām.

– Liepājā Seska kungs ņēmis talkā koalīcijā “Saskaņas centru”. Vai te nav pamācība Ušakovam? Varbūt jums vajag otru vietnieku?

– Mums tomēr 58% rīdzinieku devuši skaidru mandātu turpināt iesākto politiku, un mēs gājām ar piedāvājumu vēl četrus gadus strādāt šajā virzienā. Pilnveidot, uzlabot to, ko esam darījuši iepriekš. Sagaidām, ka “Vienotība” un NA nāks ar konstruktīviem priekšlikumiem, palīdzēs dotā mandāta ietvaros strādāt. Bet šai situācijā esmu pārliecināts, ka man paliks viens vietnieks. Ar opozīciju sadarbosimies, esam gatavi uzklausīt, bet amati nav tikai jauka vieta, kur padarboties un saņemt algu, bet arī atbildība vēlētāju priekšā. Cilvēki, kuri patlaban vada domes komitejas, turpinās to darīt. Es turpināšu uzņemties atbildību par šo lielo laukumu, par visiem komandas locekļiem, un, protams, tie ir kolēģi, kas ievēlēti kopā ar mani.

– Rīgā esat pie varas un droši vien īstenosiet savus plānus. Bet vai paredzat, ka nākamruden pēc Saeimas vēlēšanām arī tiks vilktas stingras sarkanas vai zaļas, zilas līnijas – ar tiem nē un nē?

– Šīs Saeimas laikā redzam, ka “SC” neplāno doties strādāt valdībā. Mums nav nodoma izpatikt vai izdabāt kādam politiskam spēkam, jo nav skaidrs, kāda kuram būs nākotne. Reformisti diez vai izturēs, “Vienotība” droši vien Saeimā tiks, un NA noteikti būs 12. Saeimā.

Bet acīmredzot ceļā uz parlamentu dosies jauni spēki, un, visticamāk, ka atradīs tur vietas – piemēram, Repšem ir ambīcijas.

Neviens nevar prognozēt, kāda būs jaunā Saeima, bet “SC” ies uz to, lai palielinātu pārstāvniecību un atvērtā ceļā veidotu valdību ar citām partijām. Pašvaldību līmenī esam pierādījuši, ka spējam labi un konstruktīvi sadarboties ar dažādiem politiskiem spēkiem.

E. Līcītis: – Cik noprotams, Liepājā precinieki devās pie “SC” no abām pusēm un atlika izvēlēties, vai pieņemt Reformu vai Liepājas partijas uzaicinājumu. Vai no centra devāt rīkojumu Liepājas biedriem, kādu izvēli izdarīt, vai konsultējāt turēties kopā ar Seska stabilitāti vai Vilnīša reformismu?

– No savas puses, runājot ar Kurzemes puses vēlēšanu atbildīgo Agešina kungu un ar Jāni Urbanoviču, ieteicu, ka šajā grūtajā situācijā ar “Liepājas metalurgu” un ar to saistītajiem riskiem vajag ļaut Seskam ar to tikt galā un nevajadzētu iet uz smagākiem eksperimentiem. Izvēli vajadzēja izdarīt, “SC” Liepājas nodaļai bija daudz diskusiju ar Liepājas partiju, kur mums nesakrita viedokļi, taču pilsētai smagā brīdī nācās dot priekšroku Seskam vadībā ar “SC” vicemēru.

V. Krustiņš: – Runājot bez izlikšanās, lai “SC” rastu kontaktus un īstenotu iecerēto dalību valdībā, dažiem biedriem jāsavalda savas aktivitātes. Nevarēs sadarboties ar latviskām partijām, ja tajā pašā laikā “kabanovščina” kaitinās latviešus ar dažādiem nedarbiem un paziņojumiem. Varbūt jums ir citāds viedoklis, bet atsevišķi “SC” biedri līdzdarbojās t. s. Nepilsoņu kongresa organizēšanā, un arī jums prasīs – kāda ir partijas nostāja pret šo kongresu?

– Apvienībā nav diskutēts, vai un kādā veidā veidot attiecības ar Nepilsoņu kongresu. Mēs nezinām, ar ko šis “kongresa stāsts” beigsies un par ko tas izaugs.

– Taču jūs labi zināt, kas ir šī kongresa sastāvā?

– Jautājums ir, ko viņi īsti plāno darīt? Vai tā būs cilvēktiesību aizsardzības organizācija, vai pārtaps par politisku spēku? Kongresā ievēlēs biedrus, viņi prezentēs savus plānus, un tad domāsim, ir vai nav nepieciešams sadarboties.

“SC” ir ļoti liels biedru pulks, to vidū ir arī daži karstgalvji, bet ir vispārēja viedokļu daudzveidība, un es uzskatu, ka tas dara mūs stiprākus. Daži aktīvisti individuālā kārtā piedalās arī Nepilsoņu kongresa organizēšanā.

– Šoreiz nevarēs teikt, ka Ušakovs viņus atbalsta?

– Nevarēs teikt, ka es viņus atbalstu vai neatbalstu. Man nav viedokļa, ko ar šo kongresu darīt.

– Kongresa aktīvists Guščins, braukādams uz Maskavu, ne reizi vien stāstījis, ka vēlēšanas Latvijā esot nelikumīgas jeb neleģitīmas. Vai tad šīs vēlēšanas, kurās uzvarējāt Rīgā un kur “SC” piedalījās visā valstī, jums šķiet nelikumīgas, nedemokrātiskas un apšaubāmas?

– Neplānojam apstrīdēt vēlēšanu rezultātus.

– Lūk, bet nepilsoņi paziņo, ka Latvijā vēlēšanas neleģitīmas, jo viņu tur nav bijis klāt. Nu – tas šķeļ, kūda un izraisa plaisas sabiedrībā, kuras Valsts prezidents cenšas mazināt. Ja Ušakovs kā krievu līderis atklāti pateiktu, ka mēs neatbal-stām lietas, kas neved uz sabiedrības saliedēšanos, tad viņiem – šķēlējiem – ar to viss drīz beigtos!

– Mums ir spēki ar vēlmi sanaidot cilvēkus no abām pusēm. Gan tie no “Dzimtās valodas”, kas stāsta vienas nejēdzības, gan tie, kas joprojām stāsta par deokupāciju, dekolonizāciju un ka valsts nācija ir tikai un vienīgi latvieši. Svarīgākais ir abu pušu karstgalvību atvēsināt.

– Kā latvietis uzskatu, ka valsti dibināja latvieši – kas arī tāpēc ir valstsnācija. Citiem – ne vācu baroniem, ne krievu kņaziem – nekāda vajadzība pēc Latvijas valsts nebija. Nesaredzu vajadzību revidēt uzskatu par latviešiem kā valstsnāciju. Protams, ir runa par tautu kopāsadzīvošanu, kuru visi gribētu, tikai nezina, kā panākt. Arī par okupācijas faktu grūti saprast, kāpēc jālauza šķēpi? Tas taču neapstrīdami, ka 17. jūnijā pār robežu ienāca PSRS armija un likvidēja Latvijas valsti. Nu lai Putina kungs uzskata, ka nav bijusi okupācija, cita lieta, ka iekšēji kopīgu uzskatu dēļ to atzītu “Saskaņas centrs”! Tas ir simtu reižu svarīgāk!

– Zinot, ka ir jautājumi, par kuriem cilvēki varētu karsti diskutēt gadiem ilgi, vajadzētu vienoties par tematiem, kur var rast kopēju valodu. Nerunāsim par vēsturi, labāk par to, kā pagalmu sakārtot, kā latvieši un krieviski runājoši rīdzinieki varētu novadīt kopēju sanāksmi savā mājā, vienojoties par nepieciešamajiem remontdarbiem. Savedīsim kārtībā savu māju, un tad mierīgi var cilāt tālāk ar vēsturi un valodām saistītus jautājumus. Tad diskusijas būs krietni vieglākas.

E. Līcītis: – Saeimas vairākums solījies neatlikt šīs diskusijas. Jūs zināt, ka tiks rakstīta Sa-tversmes preambula, kurā nostiprinās apmēram tās atziņas, par kurām jums tikko stāstīja Krustiņa kungs: par okupācijas faktu, par valstsnāciju.

– Saeimai pirmām kārtām vajadzētu lemt, kad, cik liela būs pensijas indeksācija. Latviešu, nelatviešu pensionāriem, izsūtītajiem un pēc kara dzimušajiem.

Vajadzētu vienoties, kas būs ar nodokļiem, ko pazeminās, ko nepazeminās, jo tas ir svarīgi ekonomikai, visiem iedzīvotājiem. Ja Saeimas deputāti nodarbotos ar iedzīvotājiem aktuālām un svarīgām lietām, viņiem visam pārējam vienkārši neatliktu laika.

Pabeidzot darbus, kas saistīti ar ekonomiku, ar sociālām problēmām, viņi, iespējams, 14. Saeimas laikā atgrieztos pie vēstures, valodas jautājumiem.

V. Krustiņš: – Vai tiešām latviskās partijas jūsu partiju neaicina tomēr ātrāk pārrunāt sabiedrības saliedēšanas lietu?

– Negribu atsaukties uz citiem piemēriem, bet ko Rīgā esam paši izdarījuši? Mūsu komandā ir pilns spektrs no sociālistiem līdz bijušajiem tēvzemiešiem. Cilvēki ar atšķirīgu politisko pagātni spēja vienoties par virkni konkrētu lietu, ko vajag izdarīt visu rīdzinieku labā.

Ja valsts līmenī spēsim vienoties partiju starpā, tad beidzot vienosimies – nu, piemēram, ka vajadzīgs piecreiz lielāks kvalificētu programmētāju skaits, lai pelnītu, vai ka jānodrošina normāls sociālais atbalsts pensionāriem. Nosaucu tās lietas, kas man pirmās iešāvās galvā, bet vēl ir daudzas lietas, par kurām vienoties un kuras izdarīt. Un nerunāt ne par ko citu.

Un jau būs kāds iznākums. Pēc tam var atgriezties pie citiem jautājumiem, kas nav izrunāti.

E. Līcītis: – Tātad no “SC” puses paliek spēkā moratorija noteikšana, par ko runājāt jau pirms iepriekšējām vēlēšanām.

– Jā. Rīgā šis princips ir daļa no mūsu darba stila, un tieši tāpēc, ka daudz ko varam izdarīt gan latviešu, gan nelatviešu labā.

V. Krustiņš: – Vai tomēr nevarējāt nozīmēt kādu no latvisko partiju dāmām par vietnieci sakariem ar Rietumiem? Citādi jūs tikai uz Maskavu skatoties?

– Mēs jau esam daļa no Rietumiem un nevaram būvēt speciālas attiecības ar Eiropas Savienību, ja esam Eirosavienībā. Apjoms sadarbībai ar ES ir tik liels, ka uz tā fona veidotā sadarbība ar Krieviju ir minimāla. Daudzi dzīvo ar sajūtu, ka ir Austrumi, Rietumi un Latvija. Taču Latvija kopš 2004. gada oficiāli un ar visu atribūtiku ir daļa no Rietumiem, un vienlaikus mums ir nepieciešamas labas attiecības ar Krieviju