Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
17. aprīlis, 2012
Drukāt

Ko pieprasa darba tirgus un kā to valsts nodrošinās

diskusija_aluksnes_biblioteka_7

Aizvadītās nedēļas nogalē Alūksnē rīkotajos novadu 11. Grāmatu svētkos bija liela interese ne tikai par izdevniecību piegādātajām grāmatām, bet arī sociālajiem jautājumiem.

 

Novada iedzīvotāji diskusijā “Iedzīvotāju labklājība – cik valsts, cik pašu rokās?” uzklausīja un iztaujāja Saeimas deputātu un Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Arvilu Ašerādenu (“Vienotība”), bijušo labklājības ministri Ilonu Jurševsku (ZZS) un Eiropas Parlamenta deputātu Alfrēdu Rubiku (“Saskaņas centrs”).

 

Ja ratificētu Sociālo hartu…

Daudzi alūksnieši, un ne tikai viņi, nezina, ka tad, ja Saeima būtu ratificējusi Eiropas Sociālo hartu, Latvijas iedzīvotājiem varētu uzlaboties dzīves līmenis, jo būtu jāpaaugstina gan minimālā alga, arī ģimenes pabalstam būtu jābūt lielākam par astoņiem latiem, nemaz nerunājot par citiem sociāliem jautājumiem, par kuriem, kā teica I. Jurševska, hartā ir daudz kas labs sarakstīts. Saeimā divreiz šī harta ir cilāta un nolikta atvilktnē, jo tad, ja Latvija to ratificētu, budžetā būtu nepieciešami ap 100 miljoniem latu, kuru nav.

Skaidrs, ka līdz ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu cilvēkiem darba tirgū būs jāpaliek ilgāk un valstij ir jādod kaut kas pretī. Sociālā un medicīniskā rehabilitācija kādreiz bija apmaksāta daudz plašākai ļaužu grupai, bet, sarūkot budžetam, šī iespēja arvien samazinājās un tas nav pieņemami. Ekonomikai augot, ir jāatrod nauda arī rehabilitācijas pakalpojumiem, uzskata eksministre.

I. Jurševska uzsvēra, ka darba likumdošana patlaban ir sakārtota pietiekami korekti – darbā nedrīkst būt ne rases, ne etniskās, ne nacionālās diskriminācijas, ne arī diskriminācijas vecuma dēļ. I. Jurševska:

 

“Jūs nevar no darba atlaist tāpēc, ka esat pirmspensijas vecumā. To nosaka darba līgums. Ja jūs esat tik vāji un ļaujat darba devējam sevi pierunāt, sak, man te ir viens jaunāks, ko es ņemšu darbā, bet tu ej projām, tad jāteic, ka tā ir jūsu pašu problēma. Ja jūs šādu problēmu nevēlaties, tad ir jāiet uz Valsts darba inspekciju, jo darba devējam nav nekādu tiesību jūs atbrīvot pirms noteiktā laika.”

 

Lauku skolas – mūžizglītības centri

A. Ašerādens: “No vienas puses, uzņēmēji, arī šeit Alūksnē, saka: mēs nevaram attīstīties, jo trūkst darbaspēka, bet, no otras puses, šeit ir augstākais bezdarba līmenis Vidzemē (2000 bezdarbnieku un tikai 16 brīvas darba vietas). Ir nepieciešamas zināšanas, tāpēc cilvēkiem ir jāiesaistās mūžizglītības sistēmā. Mūžizglītībā jāpiedalās gan uzņēmējiem, gan sava artava jāieliek arī pašvaldībām un jābūt pieejamiem arī publiskajiem resursiem. Visticamāk, par mūžizglītības centriem kļūs arī lauku mazās skolas, kur skolotāji, kas varbūt ir mazāk nodarbināti skolēnu skaita samazināšanās dēļ, tiktu sagatavoti pieaugušo izglītošanai. Kā piemēru es gribētu minēt pensionāru biedrību “Rasas”, kur cienījamās dāmas tikko Izglītības ministrijā ir akreditējušas auklīšu programmu un vēlas attīstīt auklīšu kustību. Viņas pēc šīs programmas apmāca savas biedrības dalībnieces par auklītēm.”

 

Gatavos 
speciālistus sadarbībā ar uzņēmējiem

Alūksnes novada domes deputāts skolotājs ar vairāk nekā 30 gadu darba stāžu Jānis Nīkrencis kritizēja NVA darbu, no kura neesot tikpat kā nekādas jēgas. Neņemot vērā darba tirgus prasības, bet mācot tikai apkalpojošās sfēras darbiniekus – frizierus, masierus… Apsveicami esot vienīgi tas, ka varot apgūt svešvalodas. Piesakās daudzi, bet pēc tam liela daļa aizbraucot strādāt uz Angliju. Uzņēmēji sakot, ka vēlas paplašināt savu darbību, bet neviens aģentūrā ar viņiem nesadarbojas.

 

Vietējais deputāts uzskata, ka ar obligāto pamatizglītību ir par maz – valstī jāievieš obligātā vidējā izglītība. “Jaunietim aprit 14 gadu, un viņš ir brīvs, iet un reģistrējas bezdarbniekos. Jūs man pasakiet, ar kādu programmu jūs viņu dabūsiet atpakaļ skolā, ja nebūs obligātā vidējā izglītība?” vaicāja J. Nīkrencis.

 

A. Ašerādens pastāstīja, ka NVA māca arī metinātājus, atslēdzniekus un esot arī citas programmas. (“Alūksnē nemāca!” – saucieni no zāles). Līdz ar situācijas maiņu darba tirgū mainoties arī programmas. Samazinoties bezdarbam, notiekot pāreja uz projektu vadītu bezdarba samazināšanu. A. Ašerādens: “Aģentūra pāries uz daudz intensīvāku karjeras konsultāciju, tādējādi cenšoties saprast katra bezdarbnieka stiprās puses, lai palīdzētu viņu iekārtot darbā. Otra lieta būs sadarbība ar konkrētiem uzņēmumiem. Tas ir mazāk afišēts projekts, bet, piemēram, Dobelē mēs izskatām iespēju palīdzēt vietējiem uzņēmējiem, kas paplašina mašīnbūves ražošanu, atrast 60 jaunus darbiniekus – metinātājus, atslēdzniekus un citus. Strādājot pie nodarbinātības problēmas, izvaicāju lielu daļu Vidzemes pašvaldību vadītāju, vai zina, cik darba vietu ir viņu pašvaldībā. Liels bija mans pārsteigums, ka neviens, izņemot valmieriešus, īsti nezināja. Kādēļ tas ir tik svarīgi? Ja pašvaldībā darba vietu būs vairāk nekā iedzīvotāju darbspējas vecumā, pašvaldība attīstīsies. Ja to būs mazāk, cilvēki brauks projām. Līdz šim pašvaldības nav īsti uzskatījušas, ka nodarbinātības un uzņēmējdarbības attīstība ir viņu atbildība. Priekšplānā bijuši izglītības, sociālie un infrastruktūras jautājumi. Laiks prasa, lai arī pašvaldības sāk domāt, kādā veidā attīstās uzņēmējdarbība un kā atbalstīt uzņēmējus. Tad radīsies jauns sadarbības līmenis ar NVA. Daudzi NVA filiāļu vadītāji nemaz nezina, cik to teritorijā ir uzņēmumu, cik tur ir darba vietu un kas īsti uzņēmumiem ir vajadzīgs. Būtiskas izmaiņas būs arī Reģionālās attīstības aģentūrā, jo tur ir jauna vadītāja. Sadarbojoties NVA, pašvaldībām un šai aģentūrai, ir jāveido darbaspēka attīstības plāns. Jāsaprot, kas novadā notiks, kas ir nepieciešams un ko šiem cilvēkiem piedāvāt.”

Deputāts pastāstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijā patlaban tiekot pārkārtota profesionālās izglītības sistēma. A. Ašerādens: “Īstais modelis vēl nav atrasts, bet ir skaidrs, ka skolas gatavos jauniešus konkrētām nozarēm.

 

Pirmais kadru gatavošanas kritērijs būs, cik ātrā laikā skolas absolvents var atrast darbu, bet otrais – cik lielu darba algu viņš saņems. Izglītības ministrs Ķīlis pie tā ir nopietni ķēries, un es ceru, ka būs rezultāti. Ar lielu interesi gaidu, kas notiks Ventspilī, kur pašvaldība strādā pie kādas profesionālās skolas attīstības sadarbībā ar Vāciju.”

 

Novadu 11. Grāmatu svētku atbalstītāji Alūksnē: Valsts prezidents Andris Bērziņš, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Vienotība”, Zatlera Reformu partija, Zaļo un zemnieku savienība, SIA “Skapīc”, SIA “Drukātava”, Anita Mellupe, Pāvils Vasariņš, Alfrēds Rubiks, Alūksnes novada pašvaldība, “Europe Direct” informācijas centra Gulbenē Alūksnes filiāle.

Sadarbības partneris: “LDz Cargo”

Informatīvie atbalstītāji: laikraksti “Latvijas Avīze”, “Alūksnes Ziņas”, “Malienas Ziņas”, “Alūksnes Novada Vēstis”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+