Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. jūlijs, 2012
Drukāt

Ko pircēji domā par samazināto PVN?

“Vai, es pat biju aizmirsusi par to vienu procentu!” izsaucās ne viena vien pircēja (svētdien veikalos vairāk bija sastopamas sievietes) “Rimi”, Maxima” vai “Iki” tirdzniecības zālē 1. jūlija rītā, kad vaicāju viedokli par valdības lēmumu samazināt PVN visām precēm.


Ilze Smeltere ar meitiņu jau beigušas iepirkties – ratiņgrozs gandrīz pilns ar precēm, taču Ilze ir pārliecināta, ka viņas ģimenes budžetam ieguvums no samazinātā PVN būs ļoti neliels: “Par ieguvumu es varēšu spriest mēneša beigās, redzot, cik daudz naudiņas ir palicis pāri. Lai gan jau tagad varu teikt, ka lielākais ieguvējs no PVN likmes izmaiņām ir ražotājs, nevis pircējs un ilgtermiņā cenas atgriezīsies sākotnējā līmenī – tirgotāji var pateikt, ka, piemēram, kļuvis dārgāks ūdens vai kas cits. To es izpētīju savā diplomdarbā, ko pirms pāris gadiem rakstīju Banku augstskolā. Tas bija laiks, kad pirmo reizi palielināja PVN likmi, un es pētīju, kā tas ietekmē patērētāju, kāda būs cenu atšķirība, vai cenas ir izdevīgi paaugstināt vai atstāt, kā ir. Daudz efektīvāk būtu samazināt PVN precēm, kas nepieciešamas visvairāk, piemēram, pārtikai, ko mazturīgie nemaz nevar izvēlēties – pirkt vai nepirkt.”

Diāna Vimba ceļā uz kasi jau aprēķinājusi, ka šodienas pirkums viņai ir tieši par trim santīmiem lētāks nekā iepriekš: “Es bērnam parasti pērku Tīģerīšu cīsiņus. Pirms tam tie maksāja 2,99 latus, šodien – 2,96 latus. Viens procents ir ļoti maz, ja būtu desmit, tad jau varētu just. Turklāt lielākā daļa pirkumu ir tieši līdz vienam latam, tiem cenas nav mainītas. Lai būtu ieguvums, PVN bija jāsamazina pārtikai.”

Jānis pie kases maksā par pirkumu, uz veikalu viņš atnācis kopā ar sievu un mazo dēliņu. Jaunās cenas Jānis vēl nebija izpētījis:

 

“Es pats strādāju tirdzniecībā un domāju, ka cenas nav pazeminātas. Cenu nomaiņa ir lieli izdevumi un liels darbs, un no tā visa cilvēki neko neiegūst. Tirdzniecības uzņēmums, kurā es strādāju, cenas nemainīs. No tā visa būs ļoti minimāls ieguvums.”

 

Vadims Tolmačovs dodas uz veikala izeju ar vairākiem maisiem rokās: “Man šodien lielāki pirkumi, esmu iztērējis 40 latus. Sanāk, ka ietaupīju četrus latus… Nē, tomēr tikai 40 santīmus. Tas nu gan neko daudz neietekmē. Ja tērēšu piecus tūkstošus latu, tad, jā, būs ieguvums, bet man tādas naudas nav.”

Inese Avotiņa vēl nav parēķinājusi, kāds būs viņas ieguvums no PVN samazinājuma: “Viens procents izklausās ļoti maz. Ja gribētu ietaupīt, prātīgāk saimniekotu, vairāk piedomātu, kur tērēju. Taču tas, ka nodoklis tiek samazināts, ir ļoti labi!”

Ilona Meire jau iepirkusies un gaida pie automobiļa šoferi: “Tas viens procents nav nekas! Es lielus pirkumus neveicu, bet uz tiem mazajiem – es pat nezinu, kāda tur ekonomija sanāk. Nekāda. Mums, pensionāriem, visa nauda aiziet zālēm, dzīvoklim, komunālajiem tēriņiem, pārtikai. Nekam citam jau pāri nepaliek. Pārtika ir ļoti dārga, gribas jau arī kādus augļus nopirkt, taču tie nav lēti. Tikko biju aptiekā un nopirku zāles par 20 latiem, bet mana pensija par 50 gadu darba mūžu ir tikai 160 latu. Valdībai vajadzēja maksāt lielākas pensijas, mēs to esam nopelnījuši! Ja būtu klāt vēl kādi 100 lati, tad varētu dzīvot kaut cik normāli. PVN labāk vajadzēja samazināt zālēm un pārtikai.”

Juris Daukšts iepērkas kopā ar dzīvesbiedri Daigu. Viņš PVN jaunumam neesot pievērsis uzmanību: “Neko neesam rēķinājuši, jo tur nav ko rēķināt. Tirgotājiem es neticu! Šajā momentā viņi varbūt arī pazemina to santīmu, bet pēc kāda laika izdomās, ka sadārdzinājusies preču pievešana, elektrība kļuvusi dārgāka, gaiss tapis dārgāks… un cenas atkal būs pa vecam.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+