Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
14. marts, 2016
Drukāt

Anda Līce: Ko politiķi nestāsta (4)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Viņi daudz ko nestāsta, un tas, ko stāsta, bieži vien nav pilna patiesība. Par ieveramo gumiju padarītais politkorektums liedz runāt, un viņi līdzīgi zīdtārpiņiem sevi pamazām ietin kokonā, no kura zīdu visbiežāk iegūst (ja vispār to iegūst) paši, nevis sabiedrība. Ja skaidru valodu nerunā politiķi, ir jārunā tiem, kuri norises pasaulē aplūko no cita skatpunkta. “Tas, kas notiek Eiropā pašreiz, ir kūka, kas izprovocējusi anarhiju. Nevajadzēja to kūku cept – aiz savas sirsnības, savas mīļās eiropeiskās demokrātijas,” intervijā žurnālam “Ir” saka režisors Viesturs Meikšāns. Ar visai nesaudzīgiem politiskiem komentāriem ne reizi vien pamatīgu vētru ar puspatiesībām pieblīvētajā publiskajā telpā ir sacēlis režisors Alvis Hermanis. Sava darba specifikas dēļ viņi cilvēkā ielūkojas dziļāk par politiķiem un sabiedriskās domas veidotājiem, turklāt viņi nav saistīti ar politisko biznesu un tas atbrīvo no politkorektuma žņaugiem. Zīmīgi, ka tieši no kultūrvēstures skatpunkta cilvēka nemainīgā daba atklājas vislabāk, līdz ar to ir vieglāk izskaidrot gan rīcības cēloņus, gan sekas.

Totalitārajos režīmos spēkā ir varas uzspiestās robežas, demokrātija uzsvaru liek uz indivīda atbildību un viņa apzinātām robežām, pie kurām daudz jāstrādā katram pašam. Tas lielai cilvēku daļai nav pa spēkam, jo mūsu daba joprojām ir kā neiebraukts zirgs. Brīvība un atbildība ir sava veida šķēres, kas zināmos apstākļos kļūst demokrātijai bīstamas, vieni tad prasa vēl vairāk brīvības, citi – vēl vairāk ierobežojumu. “Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt,” to ir teicis nevis kāds Latvijas vai Eiroparlamenta deputāts, bet gan pirms divtūkstoš gadiem apustulis Pāvils. Sabiedrības, kuras pielūdz vienīgi pašas sevi, līdz šādam atzinumam nonākt nespēj. Padomju laiks gadu desmitiem ilgi nīdēja individuālo atbildību, kamēr tā dēvētā brīvā pasaule izdabāja cilvēka egoismam, un šodien notiekošajām kataklizmām gatavi nav nedz vieni, nedz otri. Nav brīnums, ka mēs dzīvojam ar aizgājuša vilciena jeb déjá vu sajūtu.

Līdzīgi dažam labam paviršam ārstam liela daļa politiķu sabiedrības slimības cēloņos neiedziļinās, tikai izraksta nomierinošas tabletes. Lasot žurnālu “Ko ārsti tev nestāsta”, daudzi domā: ak, labāk es to nezinātu, dzīvotu tāpat kā līdz šim, nelauzītu galvu, nepētītu pārtikas produktu sastāvu un nemainītu ēšanas ieradumus. Par ēšanu ne mazāk svarīga ir domāšana, un daudzi cilvēki tieši domāšanas ieradumus mainīt nespēj. Tā tas ir un tur neko nevar darīt. Taču tas nenozīmē, ka pārējiem nav jālauza galva, jāizdara secinājumi, publiski jāpauž savas domas un jāpieprasa no politiķiem patiesība. Bez tās demokrātija ir tikai tukša čaumala.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Arī Jūs, Anda, šoreiz esat uzrakstījusi tik “politkorekti”, ka nav izdevies pateikt neko…

  2. I did not ask for the content which is blocked. Why does it covers article
    artickle, which I wish to read?

  3. Kāds aizkustinošs naivums dvesmo no šī raksta!
    Alvis Hermanis “sava darba specifikas dēļ cilvēkā ielūkojas dziļāk par politiķiem”, bet politiķi ir tādi dumiķīši, nezinīši, pusaklīši, ar politkorektuma žņaugiem apkārti…. Izrādās, ka mūsu valsts ir izlaupīta un izsaimniekota tikai tādēļ, ka “Brīvība un atbildība ir sava veida šķēres, kas zināmos apstākļos kļūst demokrātijai bīstamas” un ” Tas lielai cilvēku daļai nav pa spēkam, jo mūsu daba joprojām ir kā neiebraukts zirgs.”
    Tātad atliek tikai gaidīt kad atnāks kāds, kas to mūsu dabu iebrauks (iejās) . Bet līdz tam kaisīsim uz galvas pelnus un meklēsim vainu katrs sevī. Gribas jautāt arī šī raksta autorei. Kādu vainu to galvu lauzot, viņa ir sevī atradusi? Varbūt viņa ir vainīga pie tā, ka miljards no valsts kases ( t.sk. pensiju nauda) tika iegrūsta Parexā? Varbūt viņa ir vainīga pie tā, ka šeit tiek tie migranti aicināti? Varbūt viņa ir vainīga, ka vairāk kā 100 miljoni tiks iztērēti par 55 miljoniem uzceltās VID ēkas iegādei valsts īpašumā? Varbūt viņa ir vainīga, ka “Citadele par sviestmaizi tika pārdota? Varbūt viņa ir vainīga par to miljoniem vērto galvojumu Liepājas metalurgam? Varbūt viņa ir vainīga pie desmitiem valstiski mazsvarīgu projektu realizācijas, kuros aiziet miljoni, bet medicīnai naudas nepietiek?

  4. Kāda vairs prasīšana, Atbildēt

    kāda vairs demokrātija, ja sagatavots jaunais likums par likšanu cietumā uz 10 gadiem visus, kas iedomāsies kaut drusciņ kritizēt valsts varas uzurpantus- politisko sponsoru kabatas veidojumu – “partijeļu” “lielmātes” un “lielskungus”! šie, pārstāv mazāk par 1% šīs zemes iedzīvotāju, spējuši pārvērst valstis pārvaldīšanu par kaut ko cirkam līdzīgu, bet darbaspējīgos iedzīvotājus vai nu izdzīt no valsts, palikušos nemitīgi zombējot un iedzenot arvien pieaugošā bezcerībā!

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (29)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+