Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
14. novembris, 2014
Drukāt

Viesturs Sprūde: Jānis Domburs atgādina par “mežonīgajiem deviņdesmitajiem” (36)

Foto - LETAFoto - LETA

Doma, ka pēc 1990. gada 4. maija Latvijas kā valsts iekšpolitiskā un ekonomiskā attīstība ritējusi ne pa to taisnāko ceļu un ne gluži labākajā virzienā, nav oriģināla. Kamēr vieni staigāja ar auseklīšiem un jūsmoja par atgūto neatkarību, citi jau saskatīja iespējas un gatavoja augsni īpašumu un politiskās varas dalīšanai. Ideāli izčibēja, ieradās dzīves realitāte un iedegās cīņa par varu un naudu. ”Mežonīgos deviņdesmitos” bijām jau drusku aizmirsuši, bet nu ap valsts svētku laiku nākusi žurnālista Jāņa Dombura un režisores Antras Cilinskas pāris stundu (!) garā dokumentālā filma “4. maija republika”.

Filmas atslēgvārdu vidū varētu minēt terminus: shēmošana, privatizācijas afēras, interešu grupējumi, oligarhi, naudas slēpšana ārzonās, augstāko līmeņu korupcija, politiķu meli un izlikšanās. 90. gadu un 21. gadsimta sākuma procesu augļus, kas izpaužas kā brīžiem patoloģiska tautas neuzticēšanās varai, mēs baudām joprojām. Ekonomikas kritums pēc atdalīšanās un PSRS sabrukuma bija neizbēgams un notika visās ar Padomju Savienību reiz saistītās zemēs, tomēr kāpēc Latvijai klājās tik plāni? Kāpēc mežonīgais kapitālisms Latvijā sanāca tik mežonīgs? Kāpēc varas biedrošanās ar naudu, diemžēl ne valsts interesēs, Latvijā parādījās tik koši? Jautri bija laiki, kad visu galu slēpšana ārzonās neskaitījās nekāds noziegums!

Filmas veidotājus var uzslavēt par smalko ironiju dokumentālo kadru atlasē, asprātīgo animāciju, par spēju mūslaiku intervijā pierunāt augstos amatos reiz bijušos vīrus – Jāni Dinēviču, Ivaru Godmani, Druvi Skulti, Jāni Krūmiņu, Aivaru Endziņi, Ģirtu Valdi Kristovski, Georgu Andrejevu, Māri Gaili, pat tagadējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu – atzīt arī pagātnes kļūdas. Deviņdesmitie galu galā bija arī žurnālista Jāņa Dombura profesionālās darbības ziedu laiks. To nevar nepamanīt filmas materiālu atlasē. Tomēr vienā mirklī pieķēru sevī briestam iekšēju nīgrumu. Jo kaut kā viss pārāk vienos vārtos – nepārtraukti tiek bliezts pa skatītāju apmēram tādā toņkārtā: politiķi, kas nonāk pie varas, ir negodīgi, viņi izmantojuši un izmanto valsts īpašumu savu kabatu pildīšanai, roka roku mazgā un tādā garā no valsts neatkarības atjaunošanas brīža līdz mūsdienām. Visi ir alkatīgi blēži, neviena gaismas stariņa – esiet modri. Likumsakarīgi, ka jau ap filmas vidu, pie stāsta par kārtējo 90. gadu valdības kļūdu, finanšu afēru un tautas stūrgalvīgo, kā saka, kāpšanu uz tā paša grābekļa Saeimas vēlēšanās gribas izsaukties: ”Labi, bijām muļķi. Bet kāda tad bija alternatīva tolaik? Kā vajadzēja rīkoties?” Jā, tiekšanās uz ES un NATO notika par katru cenu, uz citu lietu sakārtošanas rēķina, bet vai vajadzēja ārpolitiskos mērķus atmest un tā vietā nikni tvarstīt vietējos korumpantus? Uz to filma neatbild. Taisnība, žurnālistu darbs ir uzdot jautājumus, ”močīt”, nevis meklēt risinājumu, jo tam domāti politiķi. Tomēr ar atpakaļejošu datumu, vīnu malkojot, kritizēt ir viegli.

Filmas veidotāju postulētie mērķi ir parādīt lietas, kādas tās bija, likt cilvēkiem domāt, aizdomāties, ieņemt aktīvāku pilsonisko pozīciju, būt prasīgākiem pret politiķiem. Noskaņai pirms kinoseansa Jānis Domburs minēja metaforu par spoguli, kurā paraugoties ne vienmēr viss, ko redzi, ir tīkams. Var vai nu novērsties, vai redzēt sevi tādu, kāds esi, vai nepatīkamo noslēpt zem grima. Nezinu, kādas emocijas dominēja vairākumā skatītāju, tomēr viena mana kolēģe atzina, ka filma atstājusi smaguma sajūtu. Otras kolēģes vērtējums skanēja striktāk: ”Mazohisms.” Mans subjektīvais viedoklis – “4. maija republikas” autoriem spoguļa vietā sanācis stāsts par ”failed state” (”neizdevušos valsti”)! No jauna dzimušas, nepieredzējušas valsts sakārtošana tomēr ir kā tāds gājiens pa tumšu, dubļainu meža ceļu. Kāds smalki izlaipoja, bet mēs pa šo taciņu gājām tupus rāpus. Bet uz priekšu. Bedrainākajam posmam, cerams, jau esam garām. Gudrība nākot ar pieredzi. Īsāk sakot, ja sanāk, noskatieties “4. maija republiku”. Vienaldzīgi nepaliksit.

Pievienot komentāru

Komentāri (36)

  1. Atvainojos par kļūdu – raksta autors ir vīrietis…. Jo bēdīgāk….

  2. Teikšu populāro frāzi- redzējis neesmu ,bet viedoklis man ir.
    Sen esmu izteicies- rakstīt ,runāt par 90-iem nav populāri. Ne dokumentālas,ne mākslas filmas par tiem laikiem neuzņēma. Par tādiem darbiem balvas nedotu,uz prezidenta pili neaicinātu….
    Par patiesajiem tautas dzīves apstākļiem diez vai kāds ir rakstījis…..Cik cilvēku tika izmesti uz ielas, cik bērnu pameta skolas, cik nomira no bada ,neārstētām slimībām ,cik -dzīvi beidza pašnāvībā….
    Tas,protams, garastāvokli neuzlabotu. Radošā inteliģence centās neko no tā visa neredzēt, nezināt.
    Naivi izklausās raksta autores jautājums -ko tad mums vajadzēja darīt -netiekties uz ES ,NATO, bet tvarstīt visādus korumpantus? Tirgussievas līmenī….

  3. Vai nav “dīvaini”, ka šis profesionālais un kompetentais žurnālists Domburs, kuram ir pieeja informācijai un finansējums filmai, pilnīgi noklusē Latvijas toreiz iespējamo alternatīvo attīstības ceļu, ko ierosināja Pilsoņu Kongress?

  4. Domburs VISU parādījis tikai melnās krāsās. Uz vecumu paliek pavisam nīgrs

  5. Filmu neskatīšos. Daudz ko no tā visa pati pieredzēju praksē; vēl ko citu vnk nojautu, – tāpēc ar kaut vai sevis attīstībai un cita līmeņa izpratnes apguvei pārcēlos uz kādu vecāku EU dalībvalsti jau savlaicīgi – laikam jau taciņu “iebruģēt” visiem tiem nākošajiem jaunajiem mūsu emigrantiem uz tām salām…
    jo, kā izrādījās, ar to biznesa mentalitātes apguvi tai “trimdai” tomēr bija mazs sakars.
    Visur vienāda tā un
    ALKATĪBA saucas….
    🙁
    Bet tas, ko dara Domburs tagad – jaunajā studijā, man patīk, – atšķirībā no tiem raidījumiem
    un paša uzpūtības to pašu “pašiecelto elitii” savulaik apkalpojot LTV1 rāmjos…
    Tā turpināt!
    :))

  6. tikai tauta tos bļāvējus neatbalstīja ,uzticējās gorbunovam nevis berklavam un vēlēja par latvijas ceļu ,tā kā nav ko vainot spoguli ,ja pašam mūlis greizs.

  7. Nu,..ko lai te saka,… protams, ka pēc 80 – to gadu romantikas 90 – to gadu sākumā vilšanās bija ļoooti liela! Taču vismaz man ne uz brīdi neienāca prātā doma, ka gribētu atpakaļ PSRS! Tiesa gan, man viegli runāt – kā daži teiktu. Jo man paveicās – bija stabila darba vieta valsts uzņēmumā, kur, atšķirībā no lielākās daļas uzņēmumu, viss gāja tikai uz augšu, nevis juka un bruka. Bija ne pārāk liela, taču stabila alga ar nodokļiem, pateicoties kuriem, arī pensija būs normāla. Man paveicās arī ar dzīvokli un zemi zem tā. Kaut pieticīgi, tomēr varēju baudīt jaunās dzīves priekšrocības – vārda brīvību, preču pārpilnību veikalos,.. paretam apceļot ārzemes. Bet pieļauju, ka daudziem jo daudziem attieksme ir cita! Kuri pie varas nonākušo kampēju un viņu interesēs pieņemto likumu dēļ līdz mielēm izbaudīja visus galējas nabadzības, denacionalizācijas un privatizācijas “jaukumus”. Ar nožēlu jāsaka, ka arī mana kādreiz cienītā LA nebūt necīnījās par taisnīgumu – visi šķēles, krastiņi, grūtupi un co te bija bieži viesi un goda vietā. Diemžēl! Iespējams, ka tas bija īpašuma attiecību dēļ, taču vienalga nožēlojami! Tā ka nevainosim Domburu, viņam diemžēl taisnība par visiem 100 % – tiem. Tas gan nenozīmē, ka jāilgojas pēc bijušajiem laikiem, taču, domājot par Latvijas nākotni, tas viss jāpatur prātā!

  8. “Mēs”, kompartijas biedri, jau 1988.g., “Jūs” brīdinājām par globalizācijas/amerikanizācijas sērgu:
    “Latvju zeme vaļā stāv, / Vēji staigā iekšā, arā, / Izplēš sēklu, izrauj saknes, / Latvju zeme vaļā stāv.
    Krusta ceļiem pienaglota, / Krusta vējiem caurvējota.” Latvju zeme vaļā stāv (rokopera “Lāčplēsis”)

  9. kāda lasītāja domas Atbildēt

    Valsti plosa. Tautai kakā uz galvas!
    Rudenīgi lapu skrandas vējš plosa un dzenā pa gaisu.
    Valsts, kurā mēs dzīvojam – saplosīta. Kā var pļāpāt par saulīti, puķītēm, jūtiņām…
    Cilvēku dzīves tiek plosītas.

    Vesela tauta tiek plosīta!
    Kā skrandas vējā… kā rudens lapu skrandas – mētātas un izmētātas pa pasauli… cilvēku dzīves…
    Pēdējo reizi stāvēju pūlī, kas izkliedza saukļus un turēja plakātus, bija Tautas frontes laikā. Tagad ir atgūta brīvība no Padomju okupācijas. Esam iestājušies ES, NATO. Bet aizvien latvieši jūtās apdraudēti. Vai tas ir tikai Ļaunuma impērijas mantinieces Krievijas dēļ ?

    Jā un nē.

    Nevar neko padarīt valstij, kur valda godīgums, izpalīdzīgums, čaklums, ticība, spēja atjaunot tiesiskumu.
    Mums daudz kas fokusējas ar politiķiem.

    Politiķi – ir darba ņēmēji.
    Tauta (mēs) – darba devēji.
    Vismaz, tā tam vajadzētu būt.
    Vai tā tas ir šajā valstī !?

    Jeb – vai mūsu valstī viss ir otrādi ?!

    Johaidī !

    Kad šī nolādētā cūcība beigsies !?
    Jebkurš darbinieks, ja slinko, ja ir sazadzies vai kā citādi nogrēkojies – tad darba devējs brīdina un ja nekas nemainās, atlaiž no darba. Mūsu valstī, darba ņēmēji – tas ir, politiķi – nekaunīgi tautai acīs skatoties melo un zog un zog un apzog jau tā līdz kliņķim novesto tautu !!!

    Brutāli, pat neslēpjoties politiķi apietas ar valsti, tās likumiem un cilvēku uzticēšanos. Acīmredzot, paļaujoties uz tautas naivumu un stulbumu !

    Ar mums apietas kā ar idiotiem !

    Tautai kakā uz galvas !
    Cilvēki ir novesti tik tālu, ka politiku sāk uztvert kā personīgu apdraudējumu.
    Politikāņi un viņu ielikteņi, arī bijušais DP šefs Reiniks un viņa vietā ieliktais sistēmas auglis Mežviets šeptē savu vai savu lobiju savtīgo interešu vārdā!

    Vai tiešām politiķu sačakarētajiem prātiem vēl nepielec – ka tas nevar turpināties mūžīgi, ka kaut kas jādara arī tautas labā !? Bet- demokrātijas izpausme būs tad, kad tiesiskuma atjaunošanas rezultātā šie piekāsēji dabūs pa seju. Un tā būs ikreiz, kad viņi atļausies apieties ar tautu kā ar kretīnu baru!
    Un nedrīkst padoties!
    Un nedrīkst iebāzt galvu rudens lapu kaudzē un izlikties, ka nekas nenotiek !

    Jo – kādiem to vien tikai vajag !

    Tautas pagurumu !

    • Oi, oi, oi! Baigi drūma aina. Vēl trakāka, nekā to mums uzzīmējis Domburs. Esam aplaupīti, piesmieti, zemē iemīcīti no asinskāriem, naudas kāriem politiķiem. Trūkums un bads valda mūsu zemītē.
      Kas atliek? Nekas cits, kā doties atpakaļ uz turieni, no kurienes esam nākuši – uz gaišo, laimīgo zaudēto paradīzi, padomjzemi. Kaut kas līdzīgs jau nupat veidojas Putina kunga valstībā.
      Katrā ziņā aprakstītā apokalipse gandrīz pārspēj Dombura priekšā celto nabadzīgās, nelaimīgās Latvijas likteni.

  10. Liels paldies Domburam par šo filmu! Uzskatāmi redzējām to plejādi, kas gājusi Latvijai pāri. Ja tūdaļ pēc 1991. gada redzējām sejas, tad vēlāk – pārsvarā ģīmjus. Visi savi čomi, smaidīgi un apmierināti…

  11. Par to, ka Latvija priekš 10% ir “izdevusies valsts”, visiem LA lasītājiem un pašam V.Krustiņam “kā 2×2” pierādīja auseklīšu veterāns, RTU Inženierekonomikas fakultātes profesors a.god. Jānis Vanags:
    “Man kā augstskolas profesoram pienākas vērtēt statistiku.(..) Varbūt 10% dzīvo ļoti labi, nesalīdzināmi labāk nekā visattīstītākajā sociālismā, taču aptuveni 30% cilvēku piedzīvo pavisam trūcīgus laikus.”
    (Ieguvumu un zaudējumu summa – ne tautai par labu. LA, 15.11.2008.)

  12. Par to, ka Latvija ir ” neizdevusies valsts”, mums jau pavēstīja Giļmans. Tagad arī Domburs pievienojies viņam, visiem spēkiem cenšoties pierādīt, ka mums pie varas ir bijuši un ir vieni vienīgi nelieši, zagļi un bandīti. Laba dāvana Latvijai jubilejā, kuru droši vien ar prieku apsveic un nekavēsies izmantot savos propagandas nolūkos mūsu lielais austrumu kaimiņš.
    Bet kā tad ar tautu, kura gatava ievēlēt un likt pie varas grožiem jebkuru daudzsolītāju nejēgu ar skaļu balsi un milzīgām ambīcijām?
    Tauta grib Eiropas algas un pensijas, bet gaida, lai par minimālo algu, kā to prasa tante no Bauskas, strādā augsts profesionālis ar izcilu reputāciju. Tā nenotiek. Tāpēc nav ko brīnīties, ka pie stūres ierodas arī kampēji. Taču Domburs negrib redzēt tos, kas, riskējot ar dzīvību, atjaunoja mūsu valsti, kaut gan varēja lepoties tikai ar padomju, nevis Oksfordā iegūtu izglītību un darot daudz kļūdījās.
    Ja Domburs būtu gribējis radīt objektīvu laikmeta spoguli, vispirms godīgi būtu jāieskatās pašam savā selfijā.

    • Vai tad, pie mūsu minimālām algām, ja Latvijā ministriem algas būtu pasaules līmenī, mums būtu valsts vismaz Igaunijas līmenī? Vai mums ir vēl kāds žurnālists līdzvērtīgs “neizglītotajam” Domburam?
      Diemžēl Latvijā reti ko dara pamatīgi, ar apdomu, kā tas ir Igaunijā. Pie mums bieži Eiropas nauda tiek izšķērdēta, jo labā roka nezina ko dara kreisā

  13. Es kā patiess Latvijas Avīzes cienītājs droši apgalvoju – par “mežonīgajiem deviņdesmitajiem” visobjektīvākos spriedumus var tieši LA:
    “Būtībā Latvijas ekonomika nav pat liberālais, bet gan kvaziliberālais modelis. Izkropļots ar korupciju, “prihvatizāciju”, valsts izzagšanu utt.” Ekonomikas zinātņu doktors, RSU asociētais profesors Dainis Zelmenis (sk. vairāk – Izaugsme vai attīstība? Kas mums vajadzīgs?
)

  14. Ieskatieties kārtīgi Dombura sejā – tur visi jautājumi un atbildes redzami. Domburšovs – pareizā atbilde.

  15. “Latvijas sabiedrība ir izveidojusies par dziļi netaisnīgu sabiedrību,…..” Vita Matīsa, 2009.
    – Ja Jānis un Antra turpina uzdod jautājumus par tēmu ir vai nav Latvijas republika “Failed State”, tad tas nozīme, ka viņi joprojām seko Rietum-krātijas mediju galvenajam principam:”Lai zina visu, taču nesaprot neko!”. Tā turēt!
    p.s. Ja kas, tad šodienas problēmas ar “valsts nozagšanu” nav šodien sākušās, un rīt tās nebeigsies. To jau arī LA raksts par tiesneses IvetasB. piedzīvojumiem spilgti apliecina.

    • Ja PSRS nebūtu “failed state”, tā nemūžam nebūtu sabrukusi. Pēc visādām ekonomikas attīstības kampaņām viss beidzās ar to, ka veikalu plaukti bija tukši, bet visiem viss bija, jo to varēja dabūt pa blatu un iznešanu vai haltūrām. Faktisku valsts nozagšanu. Un vislielākie zagļi toreiz bija tie, kas sēdēja visaugstāk. Veselas rūpnīcas strādāja pa kreisi un plāni tika pildīti uz papīra. Un tad jūs iedomājieties, ka šāda sistēma ar laiku nesabruktu? Naivi bija iedomāties, ka tauta, mainoties sitēmai, uz burvja mājienu kļūs godīga un pāries uz normālu saimniekošanas veidu. Kāds te sakars ar Rietumiem? Viņiem pašiem ir savi trūkumi, tas ir Austrumu dzīves veids, kas neļauj Latvijai plaukt! Vai gribat teikt, ka padomju sabiedrība bija dziļi taisnīga? Nevajag būt stulbam! Tas vēl ir maigi teikts!

      • “Zeme, tās dzīles, ūdeņi un meži ir vienīgi valsts īpašumā” (LPSR Konstitūcijas 43.pants)
        – Nekādu “valsts nozagšanu” Padomju Latvijā pat teorētiski nevarēja īstenot, tāpēc Konstitūciju un padomju Kriminālkodeksu atcēla momentā bez kādiem referendumiem 1991.g.21.augustā. Un nevienu 1991.g. problēmu (demogrāfija, migrācija, labklājība) Latvijas sabiedrība, pieņemot Rietumu sabiedrisko modeli, nav spējusi mazināt. Te nelīdzēs PSRS un padomju sociālās sistēmas lamāšana, ko daļa Latvijas sabiedrības tik ļoti iecienījusi, īpaši tā, kas neapjēdz kā un kas pilnībā sagrauto Latviju pēc 1945.g. spēja pacelt no gruvešiem.
        Esošās sistēmas ietvaros turpināsies jau 24 gados pieredzētais, kamēr kāds ārējs spēks neiejauksies, lai krītumu pārtrauktu. Patīkamu lidojumu, baudiet Rietum-krātijas labumus, pilsonīši!

        • Kad tu , bada dzguze , vienreiz apklusīsi un izbeigsi savu čekistisko tautas stulbināšanas darbību ??

          • Jāni! Tas sarkanais neizbeigs, jo viņš par to saņem algu. Visām tām padomju konstitūcijām vērtība bija mazāka, nekā papīram, uz kā tās bija rakstītas. Komunisti savas valdīšanas laikā paguva nogalināt vairāk cilvēku, nekā nacisti, bet tas viņam pie kājas!

          • “Pie vienas vietas” eiropiešiem bija Āfrikas kolonizācijas upuri – tāpat kā amerikāņu demokrātiem Z-Amerikas pamatiedzīvotāju indiāņu liktenis. Vajadzēs – uzmetīs atombumbu tāpat kā jāpāņiem 1945.g. – “tīrs” darbs pasaules glābšanas labā.

  16. Múséjie Auseklíshi tauta vél jo projám iegrimusi lídz súdiem rápo tai Eiropas virziená kura ieteica iznícinát tautsaimniecíbu ,bet par to dabúsiet kompensácijas ,un vissgudri neteica ,ka tálák ,tá naudinja aizplúdís atpakalj uz eiromu un ,tad pashi gudrojiet ,ká no nulles ,ko dabút gatavu.Par véléshanám arí kaut káds stulbums , cik reizes véléjam,sashúpojam valdíbu ,bet rezultátá tá pati zagle , un kredít kantoru shémotája sézj Saemas galá un kasa savu rizjo galvu. Kas tá par valsti kurá pat véleshanas ir izshémotas tá ,ka neko nevar mainít.?

  17. PALDIES žurnālistam JĀNIM DOMBURAM un ANTRAI CILINSKAI par filmas scenātiju! Smaguma aspekts pēc filmas noskatīšanās ir viens aspekts, bet DOMĀŠANA pavisam kas cits…Ar to tagad ļaudis NEVAR lepoties!!!

  18. Izgaismot tumsu vai parādīt gaismu: divas dažādas lietas. Tad jau par Latvijas sabiedrības spoguli var uzskatīt arī seriālu “Ugunsgrēks”. Divu mafijas klanu cīņa, kur pa vidu maisās arī daži sīkāki blēži, Jarāna visai netālais policists un pāris pozitīvo, bet neiedomājami lētticīgo tēlu un pāri visam – izteikta alkohola lietošanas reklāma.

  19. Naivi ir gaidīt no Latvijas neatkarības likvidēšanas partijas(komunistu) biedru vadītas valsts gaidīt brīnumus.Teikt ka tā bija tautas izvēle ir nepareizi.Laikā,kad masas bija aizņemtas ar izdzīvošanas problēmām,šīs partijas biedri noorganizēja varas nepārtrauktību.Tas notiek arī šodien un šīs partijas biedri var netraucēti kārtot savas štelles.Prātīgākie pamet Latviju,neredzot šajā sakarībā nekādas perspektīvas.Vecāka gadagājuma latvieši ir norūdīti okupācijas pēckara gados,citi uzskata notiekošo kā maksu par saviem grēkiem.Tā Latvijas neatkarības likvidēšanas partijas un viņu jaunatnes organizācijas biedri vēl ilgi varēs turēt latviešus tumsā un bezcerībā.

  20. Vajadzēja izvēlēties Šustinu & Co?

    • Visi edges komentāri liecina , ka viņu Latvijā atstājis tas pats Šustina kantoris , lai atstrādātu kādu okupācijas laikā nepaveiktu “darbu”. Tagad vīrelis raujas vaiga sviedros .

  21. Atpakaļ uz "treknajiem gadiem" Atbildēt

    Vēl atliks tik ieviest padomes muzejos un namu pārvaldēs,atjaunot konfidenciālos vadības līgumus!

  22. Ar paiku tur bija tā,ka vēl 30.gados mani vecāki sūtīja tēva māsas ģimenei uz Ļeņingradu pakas ar sviestu un speķi.”Neesot neviena taukumiņa”!

  23. Uz priekšu, uz priekšu – tai pat rietumu virzienā, kurā pirms 70 gadiem vēlējās 1 miljonu latviešu evakuēt Ostlandes darboņi Dankers un Bangerskis. Pēc 1990.g.4.maija procesus izdevās atjaunot – divdesmit četros gados kādus 400 000 jau dabūt iekšā, kas atlikušos gaidīs priekšā Rietumu paradīzē. Viss notiek….
    p.s. Starp citu, filmas angliskais nosaukums “”Failed State. Are we?” by Janis Domburs and Antra Cilinska”.

    • Vajadzēja gan sekot Vilim Lācim un dragāt uz austrumiem. Tikai viena vaina – tur toreiz bija ,,švaki ar paiku”. Varbūt tagad apstākļi ir uzlabojušies, un ari aukstums vairs nav tĪk liels, jo zemeslode ,,sasilst”.
      Tur tagad Latvijas krievmĪļiem būtu Īstā vieta.

    • Nevajadzēja un nevajag meklēt glābiņu ne rietumos ne austrumos,bet visiem kopā celt un aizstāvēt savu valsti,bet lai to veiktu esam par stulbiem ,nodevīgiem ,kašķīgiem un mantkārīgiem.

      • Nevienā valstī neviens neaizstāv izzadzējus un pie siles esošos!
        Aizej uz tvaiceni lai konsultē veselības jautājumos!

Draugiem Facebook Twitter Google+