Latvijā
Politika

Ko šajā situācijā vēsta un dara Finanšu ministrija un ministre? 16

Foto – LETA

Kas teikts un ko darīs

Ņemot vērā sabiedrības saasināto uzmanību pēc tam, kad saskaņā ar atbildīgo institūciju lēmumu, “ABLV Bank” iestājusies “noguldījumu nepieejamība” un tiek apsvērta tās likvidācija, apkopojam Finanšu ministrijas sestdien izplatīto informāciju, kā arī ministres Danas Reiznieces-Ozolas sestdien paustās domas un idejas.

Rosinās būtiski samazināt banku likvidatoru atlīdzību

Ņemot vērā banku likvidatoru pārmērīgu atlīdzību komercbanku likvidācijas gadījumos, kas saistīta ar viegli realizējamiem aktīviem, Finanšu ministrija (FM) rosina būtiski samazināt banku likvidatoru atlīdzību. FM aicina šos grozījumus virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā, informēja ministrija.

Šobrīd no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra apjoma.

Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apjomu (tajā skaitā, finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c.).

Ministrija uzver, ka likvidatora vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar viegli realizējamo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas.

Tāpat papildus ir jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem noguldījumiem, citām kredītiestādēm netiktu pārmērīgi palielināts iemaksu apmērs noguldījumu garantiju fondā.

Ņemot vērā minēto, FM rosina grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt likvidatora (likvidatora palīga) vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi. Tiek rosināts noteikt to no kopējā apmierināto kreditoru prasījumu apjoma, to samazinot par naudas līdzekļiem likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumiem Latvijas Bankā, brīvi pieejamiem (neapgrūtinātiem) naudas līdzekļiem kredītiestādēs un līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, un līdzekļiem, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latviju vai ārvalsti.

Tāpat piedāvātie Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem sākt likvidatora (likvidatora palīga) vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanu atbilstoši šobrīd spēkā esošajai Kredītiestāžu likuma redakcijai. Tas nozīmē, ka pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem teorētiski kopējais apmierināto kreditoru prasījumu apjoms varētu sasniegt, piemēram, 45%, un likvidatora atlīdzībai būtu jāpiemēro 3% likme. Taču, saskaņā ar piedāvāto regulējumu, likvidatora atlīdzības aprēķina slieksnis sāktos ar 2%, attiecīgi pēc 30% kreditoru prasījumu apmierināšanas – trīs procenti, pēc 60% – četri un pēc 75% – pieci procenti.

Augsta riska ofšoru darījumiem bankās piemēros nodevu

Finanšu ministrija (FM) iecerējusi augsta riska ofšoru darījumiem bankās piemērot nodevu, šodien preses konferencē informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņas ieskatā, riskanto biznesa klientu skaitam bankās ir jāsarūk daudz straujāk nekā patlaban, tāpēc FM apsver iespēju ieviest nodevu augsta riska ofšoru kompānijām par katru naudas pārskaitījumu. Reizniece-Ozola uzskata, kā tas motivēs bankas aktīvāk atteikties no riskantu klientu darījumu apkalpošanas.

“Tas varētu būt neliels nodevas maksājums par katru transakciju, kas veikta ar augsta riska ofšora kompānijām,” piebilda finanšu ministre, nekomentējot iecerētās nodevas apmēru, jo par to vēl esot nepieciešamas diskusijas.

Ministre uzskata, ka nodevas veidā iekasētie līdzekļi būtu jānovirza finanšu sektora uzraudzības kapacitātes stiprināšanai.

“Neskatoties uz to, ka pērn no valsts budžeta novirzījām līdzekļus gan kontroles dienestam, gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centram, gan citām institūcijām, lai tās uzlabotu IT sistēmas un algotu profesionāļus, tomēr ir redzams, ka kontrolējošo iestāžu kapacitāte ir vēl jāstiprina,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Neoliedz “ABLV Bank” nozīmi valsts ekonomikā

AS “ABLV Bank” nav sistēmiska banka, tomēr nevar noliegt tās nozīmi valsts ekonomikā, šodien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa uzsvēra, ka “ABLV Bank” nav sistēmiska banka, kas nozīmē, ka valsts neieguldīs savus līdzekļus bankas glābšanai.

Tajā pašā laikā ministre piebilda, ka nevar noliegt “ABLV Bank” nozīmi Latvijas ekonomikā. “Tā ir trešā lielākā banka Latvijā, kas pērn nodokļos samaksājusi 18,6 miljonus eiro un nodarbināti vairāk nekā 800 cilvēku,” informēja Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā, “ABLV Bank” nonāca problēmas reputācijas dēļ.

“Ja gadījumā kādi pārkāpumi bija, tad tā “ABLV Bank” atbildība, jo spēles noteikumi bija skaidri. Var jau teikt, ka daudzu gadus politiķi bija auklējušies ar finanšu sektoru un redzējuši, ka riskantu klientu apkalpošana ir bijis labs bizness, pietiekami nenovērtējot riskus, bet pēdējos divus gadus baku sektoram ir doti politiski un praktiski signāli, ka situācija ir mainījusies un sektoram ir jāattīrās,” uzsvēra ministre.

Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, situācija ar “ABLV Bank” ir skaidrs signāls pārējām bankām, kurām ir liels riskanto biznesa klientu īpatsvars. Ministre uzskata, ka bankām ir straujāk jāmazina riskanto klientu skaits.

“ABLV Bank” likvidēšana ir tikai viens no variantiem

AS “ABLV Bank” likvidēšana ir tikai viens no variantiem, šodien preses konferencē paziņoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa sacīja, ka “ABLV Bank” darbību uzraugošā Eiropas Centrālā banka (ECB) nesaka, ka banka būtu jālikvidē, bet norāda, ka “ABLV Bank” nespēj norēķināties ar klientiem.

Ministre piebilda, ka ECB vēl būs jāpieņem citi lēmumi.

Tāpat Reizniece-Ozola uzsvēra, ka ECB lēmums attiecībā uz “ABLV Bank” nav politisks, jo lēmumu pieņēmusi ECB, balstoties uz to informāciju, ko iestādei sniegusi pati banka.
Ministre apliecināja, ka problēmas “ABLV Bank” radās reputācijas jautājumu, nevis likviditātes dēļ. Tāpat ministre uzsvēra, ka patlaban neviena cita banka nav līdzīgā situācijā, tāpēc valstī nevar runāt par banku krīzi.

“Regulāri vērojam naudas plūsmas, klientu struktūru utt., bet nekādas izmaiņas nav novērotas,” pauda Reizniece-Ozola.

Aicinās Saeimu veikt FKTK auditu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aicinās Saeimu kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārraugu veikt finanšu sektoru uzraugošās iestādes auditu, šodien preses konferencē paziņoja ministre.

Viņa norādīja, ka FKTK darbu pēdējo divu gadu laikā atzinīgi novērtē ne tikai pati ministre, bet arī ārvalstu institūcijas, tomēr tas nenozīmējot, ka nozares uzraudzībā neesot problēmu.

“Lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā un visiem būtu laba sajūta par FKTK pieņemtajiem lēmumiem, FM runās ar Saeimu, lai tā iniciē auditu, kas izvērtētu iestādes darba kvalitāti,” atzina Reizniece-Ozola.

Ministrei gan patlaban neesot iemesla neuzticēties FKTK, jo viņa novērojusi, ka iestādes darbs ir kļuvis efektīvāks, mērķtiecīgāks un profesionālāks, nekā iepriekšējos gados.
“Nomainoties FKTK vadībai ir jūtami mainījusies attieksme. Bet man tomēr gribētos, lai tiktu veikts FKTK ārējs risku izvērtējums un prasmes,” atzina finanšu ministre.

Situācija banku sektorā ir stabila

Situācija banku sektorā ir stabila un to apliecina arī starptautiskās kredītreitingu aģentūras “S&P Global” sniegtais Latvijas kredītreitings, šodien žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizneice-Ozola (ZZS).

Viņa uzsvēra, ka Finanšu ministrija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nemitīgi novēro situāciju banku sektorā, un apliecināja, ka situācija pārējās bankās ir stabila.

“Citām bankām nav noteikti nekādi ierobežojumi, turklāt valsts ir nodrošinājusies pret banku riskanto biznesu, tām nosakot augstākas kapitāla un likviditātes prasības, nekā bankām ar zema riska klientiem,” piebilda Reizniece-Ozola.

“Mēs regulāri novērojam naudas plūsmu, klientu struktūras izmaiņas, bet nekas neliecina, ka kādā citā bankā būtu riski. Turklāt par to, ka situācija ir stabila, liecina arī “S&P Global” apstiprinātais Latvijas kredītreitings ar pozitīvu vērtējumu,” piebilda ministre.

Vērtējot situāciju ar AS “ABLV Bank”, Reizniece-Ozola atzina, ka tas ir jautājums par bankas reputāciju, nevis likviditāti. Tajā pašā laikā ministre pauda, ka situācija ar “ABLV Bank” gadījums kalpo kā signāls citām bankām – tām strauji jāsamazina riskanto klientu īpatsvars.

LA.lv