Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. jūlijs, 2014
Drukāt

Nespēja finansēt drošību – bīstama un nožēlojama. Saruna ar Jāni Kažociņu (22)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Latvijas Avīzē” viesojās bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors JĀNIS KAŽOCIŅŠ. Pašlaik viņš ir padomnieks aizsardzības ministram Raimondam Vējonim un Ārlietu ministrijā, taču  Voldemāru Krustiņu un Egilu Līcīti galvenokārt interesēja paša Kažociņa kunga secinājumi par paveikto un nepaveikto valsts drošības jomā, ņemot vērā viņa ilggadējo darba pieredzi attiecīgos dienestos.

V. Krustiņš: – Lūdzu, sniedziet praktiskus, rekomendējošus padomus, ko pašlaik vajadzētu darīt, rūpējoties par valsts aizsardzības spējām, iekšējo un ārējo drošību. 


J. Kažociņš: – Es gribu izteikties par trim, manuprāt, būtiskākajām lietām šajā sakarā. Tās ir: drošības finansējums, starpin­stitūtu koordinācija drošības jautājumā un situācija ar mūsu krieviem. Par finansējumu – tas, ka nespējam izpildīt apņemšanos veltīt 2% no IKP savai aizsardzībai, ir ļoti liela kļūda, un ceru, ka tā neizrādīsies liktenīga kļūda. Mūsu kaimiņi ir varējuši to darīt un konsekventi dara, daudz konsekventāk gatavojoties izaicinājumiem, kas mums visiem priekšā. Tas norāda, ka mums nav īsti objektīvu iemeslu, lai attaisnotu, kāpēc nepaveicām to, ko kaimiņi paveica. Mēs to neuzskatījām par prioritāti, kamēr kaimiņi valsts aizsardzību gan tā uzlūkoja. Kā nonācām tur, kur esam? Kā lielākajai daļai Eiropas, mums šķita, ka Krievija vairs nav militārs drauds. Viņi ir partneri un, ja arī bruņojās, tad to skaidroja – tāpēc, ka NATO iet prom no Afganistānas, ka Centrālāzija ir visai bīstams reģions un Ziemeļkaukāzā Krievijai arvien ir lielas problēmas. Nelikās, ka pastiprinātā bruņošanās būtu vērsta pret mums. Taču brīdinoši signāli bija – 2009. un 2012. gadā militārie vingrinājumi “Zapad”, un 2008. gada Gruzijas karš. Tas bija modinātājzvans, kura pogu Rietumu pasaule nospieda, lai gulētu tālāk. Ar Krimas aneksiju pasaule pēkšņi saprata, ka viss ir mainījies, un arī Latvijā visos līmeņos cēlās liels satraukums. Sapratām, ka tas var notikt tiklab ar mums! Centāmies mierināt sevi, ka esam NATO, ka tiks iedarbināts 5. pants, un saviļņošanās atkal lēnām norimst. Nomierināšanās ir tāda, ka tagad Obama un Baidens kategoriski pateikuši, ka 5. pants ir iecirsts akmenī, un Baltijas valstis var justies drošas – tad nu mums vairs nav jābēdā. Taču tik vienkārši tas nav. Obama dzīries lūgt ASV Kongresam miljardu dolāru Austrumeiropas drošības nostiprināšanai, bet miljards nav no gaisa nokritis, tas jāņem no kādām citām pro­grammām. Līdz ar to prezidentam jāpārliecina Kongress, cik tas nepieciešami, un es domāju, ka viņš to varēs, bet, ja kāda valsts nepieņem sāpīgus lēmumus ņemt naudu aizsardzībai no citām programmām, tad diezin vai tā redzēs kādu daļu no šī miljarda. Tas jāņem vērā Latvijas politiķiem. Ja Austrumeiropas valstis spiedz par apdraudējumiem, tajā pašā laikā neziedojot vairāk par 1% no IKP aizsardzībai, vai viņi sagaida, ka ASV ar saviem 4,8% no IKP aizsardzībai pilnā mērā garantēs viņu drošību? Tas ir negodīgi. Toties, ja parādām, ka esam pamodušies un gatavi nopietni domāt par drošību, ja lūdzam ASV palīdzēt, bet paši arī darīsim, cik mūsu spēkos, un pieņemsim grūtus lēmumus, tad šo palīdzību varam sagaidīt.

E. Līcītis: – Ar grūtībām izspiest papildu 0,1% pielikumu aizsardzībai, iezīmētā līnija tikai līdz 2020. gadam sasniegt minēto 2% robežu – vai tā nav pārāk vārīga reakcija uz skaļajiem vārdiem, cik mums drošība esot svarīga?


– Piekrītu, un tas ir nožēlojami. Tas nozīmē, ka mūsu valsts retorika par apdraudējumiem neatbilst darbiem, ko valsts gatava darīt, lai draudus novērstu.

V. Krustiņš: – Bet vai galvenais nav iedvest tautai vēlēšanos aizstāvēties un organizēt uz to? Viss taču nebalstās tikai uz naudu! Un, ja par to runājam – ministrs Vējonis stāsta, ka jāgādā drēbītes un zābaciņi karavīriem, bet kad būs tās pretgaisa aizsardzības iekārtas un pārējais nepieciešamais?


– Miers, drošība ir galvenais, lai būtu brīvība, neatkarīga valsts, no kā izriet viss pārējais, un, kā vēsta sena pamācība – ja gribi mieru, gatavojies karam. Kremlis, protams, vēlētos atgriešanos pie vecās “business as usual” politikas, un tam atsaucība redzama daudzviet Eiropā, kā arī mūsu politiskajās aprindās, jo politiķiem svarīgāk pozicionēties rudens vēlēšanām, nevis tālredzīgi domāt par valsts drošību. Viņi labprāt gribētu palikt savās vietās, un tad drošāk runāt vēlētāju ausīm tīkamas, nevis smagas lietas. Kas attiecas uz Vējoņa kungu, man nav īpašu simpātiju ne pret viņa pārstāvēto partiju vai citām, taču cienu Vējoni kā ministru un to, kādā veidā pārņēmis ministra atbildību. Tiešām, esmu patīkami pārsteigts par ātru lietas būtības saprašanu, par politisko drosmi pārņemt no citas partijas ministra galvenās programmas gandrīz bez izmaiņām. Taču tā ir taisnība, ka viens ministrs diez vai daudz ko var sa­sniegt, ja nesaņem pilnvērtīgu citu valdības partneru atbalstu.

– Tagad esot citas, modernākas karošanas metodes, bet sabiedrībai īsti nav skaidrs – kā mēs pretosimies? Tiltus, pagastus, teritoriju nemaz nevajadzēšot aizstāvēt, un kāda tad būs tautas loma, lietderība, pretojoties agresijai, lai kāda tā būtu?


– Krievijas bruņoto spēku izrīcības Ukrainā bija kas negaidīts. Krima bija izcili izveidots pasākums, izmantojot specdienestus un specvienības. To pašu gribēja “pārcelt” uz Austrumukrainu, bet tā neizdevās. Nacionālās aizsardzības akadēmijas drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Jānis Bērziņš publicējis ļoti pamatīgu rakstu par jaunās paaudzes kara vešanu ar plašām atsaucēm uz krievu militāristu publikācijām. Un krievi, kā paši aprakstīja, tā vēlāk Ukrainā arī rīkojās. Jaunās paaudzes karā no tradicionālās pretinieka fiziskās iznīcināšanas pāriet uz tā graušanu no iekšienes, no tradicionālā kaujas lauka – uz informatīvi psiholoģisko un uztveres karu. Šai mūsdienu kara taktikai ir daudzas fāzes, bet būtībā galvenais maldināt politiskos, militāros līderus, veicot koordinētus pasākumus, piemēram, plašsaziņas līdzekļos, un noplūdinot informāciju. To jau pieredzējām Lietuvā, kad, pērn tai veicot ES prezidentūru, Grībauskaites kundze jau paziņoja, ka pret viņu vērsīšot melno “pī-er” kampaņu. Tā notika, viņai “trāpīja”. Un arī Putins saka priekšā, kas tālāk būs, bet neviens viņā negrib klausīties. Šajā “noplūdināšanas” kampaņā iederīga ir ASV valsts sekretāra vietnieces, Igaunijas ārlietu ministra un nu arī Polijas ārlietu ministra noklausīto sarunu, neglaimojošo izteikumu publicēšana, kas šīs personas nostāda negatīvā gaismā. Latvijā kandidāts uz vienu no galvenajiem ES komisāru amatiem ir Valdis Dombrovskis, un arī viņam cenšas atrast nomelnojumus. Tas ir saprotami, ka Krievijai negribas, lai spēcīgas personības no Austrumeiropas, kuras tiešām ciena un kuras ir darbaspējīgas, nokļūst svarīgos amatos Eirosavienībā. Tāpēc tā kaitē Sikorskim un citiem, un nebūs jābrīnās, ja Latvijas prezidentūras laikā atradīs “vainas” mūsu politiķiem un “sitīs” mūsu valsti. Par to nav nekādu šaubu.

E. Līcītis: – Vai spējam un spēsim tam pretdarboties – tehnoloģiski, politiski, informatīvi?


– Tā ir stratēģiskās komunikācijas lieta. Ja kādas valsts vai alianses politiskai darbībai nav skaidrs un pārliecinošs pamatojums (vai vīzija), kāpēc tā attiecīgi rīkojusies, tad šī rīcība arvien būs grūti skaidrojama. Jābūt absolūtai skaidrībai, jo īpaši visaugstākajā līmenī pieņemtos lēmumos – kas aiz visa tā stāv, uz kādām pamatvērtībām balstījās, pirms lēma, ko ar to grib panākt. Jāskaidro, ko dara un kādēļ. Ja fabula ir pārliecinoša un konsekventa, tad tā ir grūti apgāžama, un tas palīdz tikt galā ar šāda veida apdraudējumiem valstij. Te ir vēl citi pretdarbības veidi. Viens no tiem – korupcijas apkarošana. Ja Latvijas korupcijas apkarošanas iestādi plosa tādas nesaskaņas, ka tā gandrīz nav spējīga funkcionēt, tad tas faktiski ir apdraudējums valsts drošībai. Tad korupcija mūs “ēd no iekšienes”, nemaz nerunājot par piespēlēto no ārienes – tas ir darbarīks, ko lieto pret mums. Otrs – caurspīdīgums mediju īpašniekiem, lai mēs pilnīgi droši zinātu, kam un kas šai vidē pieder, kas ir patiesā labuma guvēji.

– Kā šīs situācijas risināt?


– KNAB situācija jārisina politiķiem. Ļaut šai ie­stādei pašai sevi iznīcināt ir gaužām liela muļķība. Es negribu likt priekšā “maģisko” risinājumu šajā lietā, jo vieglu risinājumu nebūs, taču izejai jābūt.

– Ar likumu jau “meklēja” plašsaziņas līdzekļu patiesos īpašniekus, bet diezin vai atrada. Bet vai nav satraucoša nenokārtotā lieta, ka Latvijas prese, TV kanāli var piederēt ikvienam – ārzemju pilsonim, šaubīgam magnātam, kas vien spēj maksāt un grib pirkt mediju?


– Tas ir tas, kas Saeimai būtu jāskata un jāvērtē, jo plašsaziņas līdzekļi ir veids, kā ietekmēt mūsu iedzīvotājus un viņu viedokli. Bet atgriezīšos pie sākumā pieteiktās “trīs punktu programmas” – par ie­stāžu sadarbību drošības labā. Ja domājam, ka valsts aizsardzība ir tikai drošības iestāžu, ministrijas lieta, tad tas ir ļoti šaurs un aplams skatījums. Jāiesaistās arī pārējām ministrijām, visvairāk iekšlietu un aizsardzības struktūrām. Nozīmīgākā loma iekrīt izlūkošanai un pretizlūkošanai, Drošības policijai ir svarīga kapacitāte veikt uzdevumus visaugstākajā līmenī, zināt, kas notiek, piemēram, Austrumlatvijā. Jautājums – vai viņiem kapacitāte ir pietiekama? Tas uzdodams ģenerālim Reinikam un iekšlietu ministram. Es uzskatu, Drošības policija un tās vadība dara, ko spēj, bet jāskatās plašāk – kā šīs spējas kāpināt. Tālāk – par valsts robežu. Austrumukrainā notikumi kļuva nekontrolējami lielā mērā tādēļ, ka nespēja nosargāt robežu. Mūsu robežsardze arī dara, ko var, nostiprinām robežu, bet uz šo paskatāmies vēl no citas puses – tā ir Šengenas līguma valstu ārējā robeža. ES ir palīdzējusi tās stiprināšanā iepriekš, un es teiktu, ka tagad ir brīdis, kad vajadzētu atkārtoti lūgt ES palīdzību. Visādā veidā, lai mēs gūtu pārliecību, ka ieroči vai “zaļie” tūristi nevar ieceļot Latvijā. Vēl viens senzināms princips: lai mazinātu apdraudējumus, visi spēki jāapvieno, bet ne valsts – lokālajā līmenī. Pašvaldības atbild par koordināciju ārkārtas situācijās – plūdos vai elektroavārijās. Uz vietas daudz labāk varētu koordinēt arī pašvaldības, Valsts, Drošības policiju, zemessardzes un citu vienību sadarbību. Jābūt savstarpējai sapratnei, pārliecībai par atbalstu tajā gadījumā, ja te tiešām ierodas kādi “zaļie” vīriņi.

– Tātad piekrītat – lai cik “gudra” būtu jaunā kara vešanas māksla, ir svarīga arī zemessardzes un tautas gara uzturēšana?


– Viss ir svarīgs. Krievijas ģenerālštābā strādā ļoti gudri cilvēki, kurus nevajag par zemu novērtēt. Viņi domā arī no sava skatpunkta, ka Baltijas valstis, būdamas NATO, ir savā veidā drauds Krievijai. No Maskavas tā skatās, kurpretim, ja Baltija būtu viņu ietekmē, tā justos daudz ērtāk. Jau divreiz mācībās krievu spēki ir izspēlējuši Baltijas valstu okupāciju un noslēgšanu no NATO sabiedroto militārās palīdzības, un tas nozīmē, ka attiecīgos apstākļos mums jābūt gataviem uz visādiem scenārijiem. Šobrīd attiecīgo apstākļu nav. Kremļa bruņošanās programma nav ne tuvu novesta galā, šobrīd krievi militāri nav tik spēcīgi, kādi varētu būt ap 2018. gadu. Viņi priekšlaikus izrādīja savu šābrīža spēku, jo, Janukovičam noturoties amatā, bet Ukrainai – Krievijas ietekmes zonā, nebūtu militārā veidā “jāuztraucas” par Ukrainu – tad pēkšņi kādā 2018. gadā pie mums varētu izrādīt to pašu iestudējumu, kāds notika Krimā. Paldies Dievam, tā nav. Ukraina bija brīdinājums, un mums ar sabiedrotajiem ir laiks un iespēja pretdarboties. Un šeit gribu runāt par trešo tēmu, par mūsu krieviem. Tiek minēta integrācija, un Putins diplomātiem atkal teica priekšā, kā rīkosies – izmantos tautiešu aizstāvības faktoru. Jau 2012. gadā viņš rakstīja – mēs nevaram samierināties ar nepilsoņu statusu, kāds ir Igaunijā un Latvijā. Un Latvijā dzīvo lielākā krievu diaspora – 27%, kur jāpieskaita mājās krieviski runājošie, tad iznāk ap 34%. Viņus mēģinās izmantot pret Latviju, tajā skaitā mēģinās izmantot nepilsoņus. Te gan ir labas ziņas. Kāpēc tā saku? 1995. gadā šeit dzīvoja 735 tūkstoši (29%) nepilsoņu, bet tagad ir 280 tūkstoši nepilsoņu – apmēram 13%. No tiem gandrīz puse – vecāki par 60 gadiem. Vēl labāka statistika, ka pērn 89% nepilsoņu ģimenēs dzimušo bērnu tika reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Protams, piederība Latvijas pilsonībai mūsu ap­stākļos ne vienmēr nozīmē lojalitāti Latvijai, taču, izvēloties pilsonību, palīdz lojalitāti pa drusciņai celt, jo jūt kaut kādu piederību. Pavērtēsim 9. maiju, kurā mūsu krievi iet, jo viņu vectēvi palīdzējuši sakaut fašismu. Nu labi, lai tā būtu. Pērn pie pieminekļa saskaitīja 160 tūkstošus, šogad rēķināja ap 120 tūkstošiem klātesošo. Nu – šogad bija. Tomēr šogad tiešraide no Maskavas agresīvās militārās parādes tika atcelta. Pērn Jura krusta lentītes “krāšņoja” vai katru otro automašīnu un daudzas krūtis, šogad – tikai ļoti retajam. Mainījusies arī svētku uzrunu tonalitāte. Mans secinājums – neraugoties uz nemitīgo sūrošanos, ka neesam neko izdarījuši cittautiešu integrācijā, tā lēnām iet uz priekšu. Mūsu krievus prezidents Zatlers reiz nosauca par labākajiem krieviem pasaulē. Es domāju, ka viņi tiešām ir ļoti atšķirīgi no Krievijas krieviem, un vietējiem nav nekāda interese, lai viņus nāktu un “no ES un Ušakova jūga” atbrīvotu.

V. Krustiņš: – Vai tam ir droši pierādījumi? Vai jūsu rīcībā ir ticami dati, cik ietekmīga ir šeit no Krievijas nākošā propaganda? Nevaram aizmirst, ka bija referendums, kurā gandrīz 
300 000 pilsoņu vēlējās krievu valodu par otru valsts valodu. Tie, kam Latvijā ir vara, negribēja noskaidrot, kas katram ir par iemeslu gribēt ieviest šeit krievu valodu kā valsts valodu.


– Tie, kas ir rusofobi mājās un gribētu krievu valodu arī kā valsts valodu, ne vienmēr un ne automātiski ir nelojāli Latvijas valstij. Otrkārt, jau izskanējusi ziņa, ka valdība cenšoties noslepenot kādu pētījumu par krievu noskaņojumu. Domāju, ka bieži vien izdevīgāk ir daudz ko neslepenot, jo šā vai tā radīsies baumas, “noplūde”, kas ir pavisam nevēlami. Turklāt tās ir ne tikai ierēdņiem aiz slēgtām durvīm, bet arī, piemēram, universitātes pētniekiem, galu galā visai sabiedrībai apspriežamas lietas. Šādi pētījumi rada pamatu, lai būtu par ko runāt. Par Krievijas propagandu runājot, man daži Rietumu draugi teikuši – kādu laiku to skatoties, pieķer sevi pie domas, ka runātais šķiet gandrīz vai taisnība. Jo tas ir ļoti profesionāli nostrādāts. Ilgu laiku tas diez vai iedarbojas, jo atklājas vieni meli, otri, un cilvēks pamazām sāk neticēt “profesionālajam” kanālam. Man negribas domāt, ka Krievijas kanālu vietējie skatītāji smeļas informāciju tikai no turienes. Kas attiecas uz pretpasākumiem – tie ir jāveic, bet esmu kategoriski pret jebkāda veida cenzūru. Aizliegumiem nav jēgas. Tā runā, ka ar trim Baltijas valstu spēkiem varētu izveidot pretdarbības TV kanālu. Ja to uztver kā nopietnu pasākumu, nāksies ieguldīt milzīgu naudu, lai izturētu konkurenci ar atraktīvajiem raidījumiem krievu televīzijās. Diez vai tas būs “pa mūsu makam”. Bet mums ir neizmantoti pašu resursi. Reģionālās TV un radio. Kaut produkts nebūtu īpašā kvalitātē, tomēr skatītāji grib vietējos, labi pazīstamos ļaudis, runājot par pašiem aktuālākajiem jautājumiem, sniedzot objektīvas ziņas.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Šis – krievu tautiešu aizstāvības ideja radās 75% no Latvijas – ēbreju Ždanokas, Plinera( neminē`su pārējos)…. SŪDZĪBAI , ZIŅOJUMIEM MASKAVAI. MŪSU MĪKSTMIEŠI NEŅĒMA ŠITOS KRIEVU KŪDĪTĀJUS PRET LATVIEŠIEM PIE ŠĶIRKAS. Vienu no viņiem iemestu aiz restēm, pārējie ēbreji- kūdītāji pazustu uz Izraēlu. Nē – cackājamies kā vecas , gļēvas meitas…. Vai redzat , kas tagad notiek Izraēlā. Vai redzat, kā par dažiem neapdomīgiem vārdiem apsūdz Leonardu Inkinu ĒBREJI, BET MĒS PAR VIŅU NEKAUNĪBĀM AUKLĒJAMIES== NO INTERFRONTES LAIKIEM….. DP večiem arī ir kāre atriebties Inkinam, jo viņš uzdrošinājās atklāti runāt par drošības iestāžu atsevišķu darboņu NELIKUMĪBĀM. Jāsaka par visiem GUDRĪŠIEM== RĪT KURLOS ŠAUSSSSSSSS. Kauns!Vāvuļi un nekas vairāk!

  2. Izskatās man ļoti līdzīgs….

  3. … KL atbildem komentars:

    …#1. (a)’ … klusums un efektivitate … pamatprincipi …’ ! Pirmais veikts efektivi, bet kadiem nolukiem un merkiem … jo SAB pat sava klusiba nav spejusi pasargat Satversmes talaku degradaciju uz dokumenta limeni, pec Abrenes farsa vai nodevibas … kamdel tadi Usikovi un Urbanovici drikst draudet pilsoniem un Lindermani sarikot Satversmes pamatlikumu grozijumu referendumus … KAMDEL TAD PEKSNI IR TIK VAJADZIGA TA SATVERSMES PREAMBULA !!!!

    … #2. (a) Kristovskis nevar but par MP vai VP – tikai PECTECIBA nenorada uz valstsviram vajadzigo patriotisma pakapi un lojalitati Latvijas Republikas Satversmei ! Nevar aizmirst vina piedalisanos V atklati uzmest VL patriotiskas jauno un nepieredzejuso politiku paaudzi ! ( vina publiski izteikto iemeslu – TAS NESPEJU FINANSET SAVUS DEPUTATUS un NEIZPRATNI PAR VAJADZIBU UZNEMT TOS V VAI KOALICIJA, KA APDRAUDETAS NACIONALAS VALSTS PRIORITATI) .. ari par iespeju iesaisti SX partiju valdiba … nemaz nerunajot par to kas notika valsts un politiskai drosibai ar Zemessadzes reorganizesanu u.t.t.

    (b) ZZS lojalitate ir nakusi zem nepartrauktas kritikas no nacionali un patriotiski domajosam personam un partijam jau kops tas pastavesanas briza, sakara ar tas sponsoriem, Saeimas balsojumiem un tas vadibas biedru nomenaklaturas vesturi … Tad nu uzticet kritiskas ministrijas sadiem partija biedriem … kuri NEPARTRAUKTI ir velejusi pret valsts un autohtonas latviesu pamattautas interesem, bet nu parnakusi aldiba bez iespaidigo sponsoru atmesanasun tas vadibas izmainam, ka ari tik viltigi iekluvusi valdibas koalicija ar visam savam opozicijas interesem … ir NEATBILSTAMS VISAM KRITERIJAM PAR NACIONALAS VALSTS ESAMIBAS UN PASTAVIBAS AIZSTAVIBU – SAJA KRITISKAJA SITUACIJA !!!

    … BET KAS TAD SIT VEJONI – NE JAU PROKRIEVISKIE …. TIKAI PATRIOTI, KAS NESAREDZ NEKO LIDZIBU IGAUNIJAS AIZSARDZIBAS MINISRA ATBILDIGAI PROGRAMMAI PALIELINAT UN APBRUNOT VALSTS KARASPEKU UN ZEMESSARGUS AR ATTIECIGIEM IEROCIEM … UN PARASTAIS ‘SOVS’ TURPINAS …

  4. … Bistami un nozelojami ir si pasreizeja situaciju, kad liekas musu valsti, un par nacionalas valsts drosibu atbildigas ministrijas, vada tiesi nepiemerotakas personas un ielikteni no vismazak patriotiskas politikas pielietotaju partijam !

    … SAB direktoram to vajadzeja zinat un rikoties attiecigi un atklati, lai cilvekiem butu uzticiba pret valsts valdibu institucijam un to vaditajiem !

    … Un sodien, sausmas, tas pats bijusais SAB direktors ir padomnieks ZZS iespeletam Aizsardzibas Ministram … vai kvalificetiem, vai ne … kas to vairs lai zina … ?!

    • Kur tad ir tā augstskola, kura ražo PROFESIONĀLUS AIZSARDZĪBAS MINISTRUS (un arī citus ministrus).
      Ministriju vadīšana ir politiķu profesija, kā arī jebkuršs deputāts un jebkura deputāte ir saņēmuši TAUTAS MANDĀTU VADĪT JEBKURU MINISTRIJU. Arī ĢirtsValdis Kristovskis savu politisko karjeru virzīja loģiski un pēctecīgi – iekšlietu ministrs, aizsardzības ministrs un, tālāk, loģiski – ārlietu ministrs, kam sekotu nākošais amats – Ministru prezidents (salīdziniet Anglijas premjerministru un Karla Bilta (Zviedrija) politiķu karjeras ar Kristovska larjeru). Bet mēs ar savām rokām iznīcinājām nacināli domājoša, godīga politiķa karjeru, tāpēc, ka viņu sita visa prese – lembistu NRA, šķēlisrtu DIENA u. c.
      Vējonis iet līdzīgu ceļu. Nav viņš pielaulāts VARAM, bet ZZS nav pielaulāts uz mūžu LM.

  5. … Aizdomigi … nu jau liekas atmodusies visi, visi … bet, kur jus bijat visus sos gadus, ka nerunajiet skali un nepieprasijiet neatlaidigi visu un visvisada veida vajdzigo valsts aizsardzibai … viss nakot no so ierednisu mutem nu izliekas tik hipokratisks un mierpilsonisks ka paliek slikti ap dusu … jo neatceros nevienu skarbaku vardu no si cilveka un draudu atstat SAB direktora amatu ja gadijuma valdiba un tas vecas un velreiz uzpeldejusas nomenaklaturas vaditais farss turpinatos … neskatoties uz visu kas ir noticis Satversmes uzmesanai pedejos desmit gados … !

    • Valsts drošības iestādes vadītājam Kažociņam pa avīzēm un TV nav jāzīmējas. Jo mazāk mēs par Valsts drošības iestādēm dzirdam jo labāk. Klusums un efektivitāte ir VDIe darbības pamatprincips.
      Vienīgi, vai ir institūcija Valdībā, kas efektīgi var kontrolēt VDIe darbu, lai viņi paši nenodarbotos ar savas darbības mērķu uzstādīošanu paši sev, kā arī necīnītos savā starpā.

  6. Dombrovska/Āboltiņas bars nespēj arī nodrošināt latvisku Latviju. Tie ir oportūnisti un pašlabuma meklētāji.

  7. Nu ja, tāds viduvēja skolnieciņa pārstāsts par problēmām.kas laikam tomēr ir visai nožēlojami tāda ranga amatpersonai.
    Piemēram galvenos iemeslus visām tām negācijām, mērķtiecīgai valsts ekonomikas graušanai, krievu valodas mākslīgai uzturēšanai, čekas maisos esošo “kungu” slēpšanai tā arī neminēja, jeb nav sapratis, kas arī ir mūsu valsts apdraudējuma sakne – nozagta valsts, kas SAB būtu bijis jānovērš pirmkārt.
    Par apzinātu vadošo personu diskreditāciju gan tomēr pieminēja, kas tiešām ir reāls apdraudējums. Bet arī tikai tā, virspusēji – ir un viss…, kad to dienestu uzdevums, ne jau tautas un mājsaimnieču, kuru priekšā tādi dižojas…, būtu to novērst, apzināt un apturēt tos diskreditētājus. It sevišķi, ka, kā izskatās, tie izvēršas sistemātiski un nekautrējoties, jo laikam jau labi apzinās mūsu “”drošībnieku” totālo nespēju, jeb, kas ir daudz sliktāk, iespējamo līdzdarbību tiem…
    V. Dombrovska kredīta skandāla gadījums tieši izskatās pēc klasiska slazda, kurā ievilināta tā sieva, lai pēc tam diskreditētu. Tas ir pārāk uzkrītoši, ka tiem tika piespēlēts kredīts, un kurš gan atteiktos…, bet tieši nekustāmā īpašuma darījumiem, laikā, kad tie bija beigušies, kad attiecīgā tirgus niša bija degradējusies, iegājusi bankrota stadijā, kad īpašumus pārdeva pat zem nomināla.
    Un tikpat uzkrītoša ir attiecīgo dienestu totālā nespēja redzēt šīs vnk, sistemātiski pielietojamās lietas, jeb negribēšana…., kas liecina par sadarbošanos ar pretvalstiskiem aģentiem.., jo nav dzirdēts, ka kāds būtu apturēts, kaut vai kliedzošajā Dombrovsku gadījumā.
    Lai redzētu, kāda varētu būt šīs epopejas ķēdīte, nav jābūt nekādam izmeklētājam, tikai mazliet loģikas. No Hipotēku bankas ir nācis piedāvājums, kuras šefs Pfeifers, ja nemaldos, ir vēl Latviju parādos iedzinušo premjeru ieliktenis, kuru trubadūri, vistacamāk, visos portālos apzākā Dombrovski par Latvijas izsaimniekotāju, kaut tas darīja tieši pretējo, laikam kādam nevēlamo (kas arī būtu jānoskaidro !!!) kura mērķis bijis tieši sagrauta valsts.. Un ja viņš, tad kas viņu komandē/ Utt.
    Tā ir darbība pret valsti un amatpersonu, kas to pārstāv, lai ietekmētu tās l’\emumus, vai vispār nobīdītu malā kā kādiem, visdrīzāk Latvijai naidīgiem spēkiem nevēlamu.

  8. Pilnīgi piekrītu Troll. Varbūt Vējonis paspēs kaut ko šajā ziņā izmainīt?

    • Vejonis neko nemainīs, drīzāk nolaidīs. Kažociņš laimīgs par to, ka tas ņēmis viņu par padomnieku un savas dziesmai. Es domāju, ka kopā ar Bērziņa k-gu tie būs tie kas “paliks savā vietā”. (Tikai to vietu neviens nevarēs atrast).

  9. Sporta komandās,ja nav profesionāla trenera,komandas vadību uztic ārvalstu speciālistam. Uzaicinam kādu igauni par prmjeru.

  10. Igaunija lielā mērā ir tāda pati liberālisma dogmu novārdzināta valsts, taču, atšķirībā no Latvijas, tur ir īss obligātais karadienests un, pats galvenais, Igaunijā tika atjaunota Aizsargu organizācija (Kaitseliit), kas izveidojusies par nopietnu aizsardzības spēku nodaļu jeb karadraudzi (malev) katrā apriņķī, ir sieviešu un jaunatnes organizācijas (kā mums – jaunsargi), tās visas, piemēram, svētkos kopīgi rīko valstiska mēroga parādes, kuras pieņem valsts prezidents.

    Latvijas nopietna kļūda bija – sociāldemokrātu un komunistu kādreizējās propagandas ietekmē – atteikties no Aizsargu organizācijas labi izveidotās struktūras un tradīcijām, un veidot jaunu – zemessardzi, kas joprojām ir vāja un neprofesionāla. Pašreizējām mazskaitlīgu aizsargu organizācijām bez valsts atbalsta ir tikai dekoratīva, izklaides, brīvā laika pavadīšanas nozīme.

    Kas ir reāli darāms pašreizējos apstākļos Latvijā? Daudz lielāka uzmanība un finanses jāvelta jaunsardzei, vismaz daļu no daudzajiem miljoniem, kas aiziet profesionālajam sportam, sporta biznesam un sporta birokrātijai, ir jānovirza jaunsardzes attīstībai. Prieks par atsevišķu sportistu individuāliem sasniegumiem ir laba lieta, bet valsts kopēja aizsardzība pašlaik ir daudz svarīgāka.

  11. Izcils murgs!

  12. Lieliska intervija. Kažociņa teiktaisir tā vērts, lai visu rūpīgi pārdomātu. Visas galvenās problēmas nosauktas.

  13. Tos, kas dus Ukrainas ēzeros, mežos un ceļmalās ne jau ar CD disketem un tastatūras pogām nogalinājuši, bet ar reāliem, klasiska tipa, moderniem ieričiem lietotiem valsts teritorijā. Tāpēc tie, kas stāsta, ka vis tiks izšķirts internettīklos un TV ekrānos, būtībā novērš uzmanību no īstās aizsardzības veidošanas. Un tā var būt tikai lauku apstākļos ar spēcīgām karavīru daļām, kas ir otrā un galvenā gibrīdkara sastāvdaļa. Cīņa būs nevis par tīkliem un kompjūtervīrusiem, bet par teritorijām – par tautas eksistēšanas telpu.

    • Pēdējās muļķības, cienītais kungs. Viss sākas ar cilvēku prātiem. Ja Putinam nebūtu 80% iedzīvotāju atbalsta, šī valsts būtu pavisam citāda. Bet šos 80 % panāk ar smadzeņu skalošanu televīzijā, presē, kino utt. Arī sociālisma laiki būtu daudz īsāki, ja visa prese, māksla, literatūra nestrādātu kā ideoloģiskās apstrādes līdzeklis.

      • Par mūsu ienaidnieku viņi kļūst tad, gudriniek, kad ar ieročiem rokās parādās mūsu zemē un kompjuteru ģenerāļi sēdēs bunkeros un runās par starptautisko konvenču pārkāpšanu, bet zemes sardze ar savām jaunām formas tērpiem mazgās grīdas krievu kazarmās.

    • Piekrītu! Pašlaik ir daļa, kas uzskata katru roku darbu par soli atpakaļ domā, ka VISI jaunieši interesējas TIKAI par internetu un Iphoniem:( Tas ir bīstami – domāt, ka tehnoloģijas piedzimst pašas un prasmīgi cilvēki (inženieri, amatu meistari utml.) vairs nebūs vajadzīgi. Vajadzēs tikai “pogu spaidītājus” un ekrānu vērotājus…

  14. Viss ir ļoti vienkārši-visus šos gadus pie varas esošās partijas vairāk domāja kā tikt pie siles,no kuras var grābt cik patīk,nemaz neskatoties kas notiek apkārt,ja mana kabata pildās,tad viss kārtībā.Kur tas noveda jau piedzīvojām.Nezinu,vai kāds no valdības ir aizdomājies,ka ļoti lieli līdzekļi tiek tērēti nelietderīgi.Kam vajadzīgas lielo uzņēmumu padomes,jo katrā uzņēmumā ir vadītājs,speciālisti,tad lai arī to dara.Un vēl milzīgais ierēdņu skaits,kur vienu funkciju pilda daudzi,ka bieži vien nevar atrast īsto izpildītāju.Tāpat simtiem miljonu vērtās būves,kaut arī ļoti daudzas piemērotas ēkas stāv tukšas.Lūk šeit arī ir milzīga reserve aizsardzības budžeta papildināšanai,vienkārši vajadzīga apņemšanās un drosme visu to īstenot!

  15. ”Nespēja finansēt drošību – bīstama un nožēlojama.” Piedodiet – tā nav nespēja, bet negribēšana, kad 1,4 miljardi jāieliek izlaupītā bankā tad nauda atrodas jau naktī…
    Par Dombrovski – atcēla taču valsts būvuzraugus un sievas parādu dēļ pārdeva valsts Hipoteku banku ar visiem vekseļiem… Lai Dombrovskim ir nopelni ”trekno runču sačurāto” problēmu risināšanā, jau nu pašam arī ir jābūt godīgam. Bēdīgi jāsaka- valstij trūkst prezidenta un premjera, bet ir pēc kā līdzināties ar skatu uz Igauniju un Lietuvu – viņi var. Var skatīt arī vēsturi – Kārlis Ulmanis un ir pēc kā līdzināties, bet tās politiskās gribas jau nav un pārbaude ar zeltu arī netiek izturēta…Valstī, kurā atlaistas Saeimas vēl prezidentus ar Eiropas naudu izkrāptām viesu mājām augstu valsts morāli nav ko gaidīt… un tad ir tā nesoēja.

    • Atbilde ir- tautas nespēja nolikt kolaboracionistus savā vietā.Ir iespaids ka latviešu dievs ir Lielais Kolaboracionists,kura priekšā parastais latvietis apmīžas.

Draugiem Facebook Twitter Google+