Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
31. jūlijs, 2016
Drukāt

“Ko sēsi, to pļausi” – “Vaidelotēs” saimnieko pēc senču paražām

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Arnolds Jātnieks cenšas dzīvot un strādāt pēc savu senču paražām.

Intensīvā lauksaimniecība un latviskā dzīvesziņa – abas šīs lietas labi sadzīvo Arnolda Jātnieka vadītajā zemnieku saimniecībā “Vaidelotes” Codes pagastā. Abi ar saimnieci Dairu popularizē latvisko dzīvesveidu un uzskata to par saimniecības nākotni.

“Vaidelotes” ir ģimenes saimniecība, tajā nav algotu darbinieku, līdz ar to darbi jāsaplāno tā, lai var paši tikt ar visiem galā. Sākuši ar 16 ha, bet tagad “Vaidelotes” apsaimnieko jau 365 ha zemes, kas atrodas četros – Codes, Rundāles, Mežotnes un Vecsaules pagastos. Pavisam ģimenē aug pieci dēli – vecākajam Jānim ir 28 gadi, bet jaunākajam Varim – 15. Vidējais dēls Mārtiņš jau ir izvēlējies turpināt vecāku iesākto – viņš pabeidzis LLU agronomus un ir tiešais palīgs visos darbos.

“Vaidelotes” audzē ziemas un vasaras kviešus, rapsi, pupas, pelēkos zirņus, kailgraudu auzas un miežus, kā arī citas kultūras. Pašlaik no visām kultūrām rentablākās ir pupas un alus mieži – attiecīgi pupas aug 58 ha platībā, bet alus mieži – 64 ha. Izaudzēto saimnieki realizē, pateicoties kooperatīvam “Latraps”.

Saimniecības attīstība notikusi, pateicoties jaunajai tehnikai, kas deva iespēju strādāt ražīgāk, proti, realizēti vairāki Eiropas projekti. Jaunākais no tiem – vēja ģenerators, kas ļauj saražot pusi no mājai nepieciešamās enerģijas. “Investīcijas vajadzīgas, lai maniem puišiem būtu interesantāk strādāt uz lauka – jaunas mašīnas, traktori un precīzās tehnoloģijas,” bilst saimnieks.

“Vaidelotēs” audzē arī dažādus garšaugus un tējas un tas ir saimnieces Dairas pārziņā. Saimnieki popularizē latviskos ēdienus – Daira cep rupja maluma kviešu pīrāgus un smalkmaizītes, vāra putras, kas ir Jātnieku mājas īpašā garša. “Cenšamies dzīvot pēc senajām latviešu paražām un arī strādāt pēc tām, ievērojot mēness ritmu,” uzsver saimnieks. Proti, sējas darbi tiek veikti augošā mēnesī, bet zeme tiek apstrādāta vecā mēnesī. Jaunā mēnesī sanāk lielas, kuplas vārpas, smagi graudi. Kad iesēj vecā mēnesī, nekas nebūšot. Saimnieki seko līdzi senču mācībai un viens no galvenajiem likumiem, ko viņi ievēro – ko sēsi, to pļausi.

Plašāk lasiet pirmdien, 1.augustā, “Latvijas Avīzē” un jaunākajā žurnālā “AgroTops”!

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+