Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
14. augusts, 2015
Drukāt

Ko sevī glabā Lielā Sfinksa? (2)

Foto: LETA /AFPFoto: LETA /AFP

Autors – GUNTARS PĻAVINSKIS

Augšējās un Lejas Ēģiptes robežlīnijā Gīzā pie Lielajām piramīdām guļošās noslēpumainās Sfinksas krūtis rotā frāze: “Noraugos jūsu kņadā.” Milzīga un majestātiska, tā pauž patiešām mīklainu spēku, akmenī cirstās acis šķiet gudras un saspringtas, lūpas rotā grūti aprakstāms nicinošas nokrāsas smaids, bet skatiens kopumā vērsts ļoti tālu… pagātnē. Lielā Sfinksa droši un uzticami sargā savus noslēpumus un periodiski bez liekām ceremonijām atvēsina pārlieku uzmācīgu tūristu kvēli, kad tie kārtējo reizi sadomā tos atminēt…

Nezināmais un tā fanātiskie nīdēji

Reiz kādam fotogrāfam nejauši izdevās nofotografēt divus pirmajā acumirklī grūti atšķiramus objektus, kas bija it kā iekārušies gaisā virs Sfinksas pleca. Fotogrāfs nolēma uzrāpties uz tā, lai tādējādi visu labāk aplūkotu. Viņam arī izdevās utrausties augšā, un viņš jau grasījās fotografēt, taču tajā mirklī fotofilmiņa fotoaparātā pati no sevis visbanālākajā veidā vienkārši uzsprāga, bet pats fotogrāfs, saņēmis mīklainu grūdienu, novēlās zemē. Tajā brīdī viņa galvā esot atskanējuši vārdi: “Tev vēl par agru nākt uz šejieni…”

Šis noslēpumainais vēl jo noslēpumaināko senatnes meistaru darinājums pārsteidz ar saviem grandiozajiem izmēriem: attālums no priekšējās ķepas līdz astes galam ir 73 metri, augstums – 20 metri, galvas izmērs – 5 metri, sejas platums – 4 metri.

Degunu, kura garums bijis aptuveni 2 metri un daļu zoda Sfinksa pazaudēja Viduslaikos. Turklāt vēsturniekiem arī labi zināms šā notikuma vaininieka vārds – tas bijis kāds islāma reliģiskais fanātiķis Muhameds Saims ad Dars. 1378. gadā viņš uzrāpies Sfinksā un ar metāla stieni to metodiski sakropļojis – lai cilvēki pārtrauktu pielūgt šo briesmoni. Un tieši Viduslaikos iesākās smilšu uzbrukums Gīzas auglīgajām zemēm. Ēģiptieši vēl joprojām gluži nopietni uzskata, ka tādā veidā dievi kārtējo reizi atriebušies cilvēkiem par pastrādāto zaimošanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ka var nopietna avize sitadus murgus publicet!

    • Tā nu gluži nav,kā Jūs izsakāties.Arī Latvijā ir pietiekoši dīvainas lietas pieredzētas.Jāpiebilst,ka neesmu narkotiku lietotājs,kā arī nesmēķēju vispār,un,līdz šim skeptiski skatījos uz mistiskām lietām(lidojošiem šķīvīšiem,paralēlo pasauli u.t.t.). Tas notika 2004.gada februārī.
      Gājām vakarpusē gar upes malu,pa taciņu.Upe tek cauri pilsētai.Tajā ziemā sniegs bija maz.Un tajā vakarā vispār zeme bija plika,bez sniega.Bija pat nedaudz plusos.Tā kā bija puskrēsla,tad vēl visu samērā labi varēja redzēt.Laternas taciņas malā vēl nebija ieslēgtas.Ejot ar savu paziņu,jutām tādu kā gaismas zibsni.Paceļot acis uz augšu ieraudzīju,5-7 m augstumā,lielu,jauna vīrieša seju.Seja līdzinājās tām,kuras redzamas vēstures grāmatās par romiešiem,vai grieķiem.Pareizi veidota seja,taisns deguns un īsi citaini mati.Bet! Sejas izmērs bija līdzvērtīgs jauna liepu koka vainaga izmēriem(3.5×3.5m).Dīvainākais jau bija tas,ka seja bija bez kakla daļas,un auguma.(!) Tā bija reljefa,bet bezkrāsaina,kā zilganbaltais tv ekāns.Acis bija ĻOTI dzīvas,un tās skatījās uz mums abiem.Attēls lēni virzījās virs mums,un tad ar klusu skaņu lēnām tuvojās,slīdot lejup.It kā gribētu mūs tuvāk apskatīt.Draudus nejutām,bet pārbijušies bijām ļoti.Protams,ka bēgām katrs uz savu pusi.Tajā vakarā,tikai pēc 3 stundām,es pamazām atguvu mieru.Pirms tam visu laiku biju šokā,un trīcēju kā drudzī.
      Nākamajā dienā tāds ļoti satraucies gāju pa to pašu taciņu,bet jau zināju,ka var gadīties kaut kas līdzīgs.Jāpiebilst,ka pamūkot nost no tās sejas “apakšas”,pēc kādiem pieciem metriem,es atskatījos.Seja bija pazudusi….

Draugiem Facebook Twitter Google+