Andris Siliņš. Foto – LETA

Ko sola pensionāriem? Seniori noraida ideju atbalstīt trīs konkrētus kandidātus 22

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valde pirmdien, 13. augustā, noraidīja priekšsēdētāja Andra Siliņa priekšlikumu izteikt atbalstu trim deputātu kandidātiem, kas balotējas 13. Saeimas vēlēšanās un ir saistīti ar LPF. Valdes sēdē tas bija iekļauts kā pirmais darba kārtības jautājums, kuru Siliņš bija noformulējis – “Par kandidātiem, kas varētu interesēt pensionārus”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 53
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 399
Lasīt citas ziņas

No partijas “No sirds Latvijai” kandidē LPF valdes loceklis Andis Ozoliņš. “Saskaņas” sarakstā – pašreiz pie frakcijām nepiederīgais 12. Saeimas deputāts Aivars Meija, kurš organizē LPF avīzes iznākšanu (avīzi finansē uzņēmums “Latvijas aptieka”, taču Meijas kungs izdevumam gan pats raksta, gan brīvprātīgi apkopo avīzē ievietojamo informāciju). Savukārt ZZS sarakstā iekļautais uzņēmējs Arnis Vērzemnieks pensionāriem pazīstams kā iniciatīvas “Pensija bez nodokļa” autors.

Pēc Siliņa priekšlikuma paust atbalstu vēlēšanās šīm personām Skrīveru novada pensionāru pārstāve Ilga Ušaka jautāja: “Kāda jēga atbalstīt? Es personīgi nebalsošu ne par vienu no šiem sarakstiem.” Arī vairāki citi klātesošie bija pret priekšlikumu, pamatojot – ja valde atbalstīs trīs konkrētus kandidātus, tas nozīmēs, ka LPF saviem biedriem iesaka atbalstīt kādu no šīm trijām partijām. Izskanēja arī replika: “Kāpēc “Saskaņas” biedram jāpiedalās LPF avīzes izdošanā?”

CITI ŠOBRĪD LASA

Pavisam nepārliecinoši runāja deputāta kandidāts A. Ozoliņš. Viņš klāstīja, ka savulaik iestājies partijā “No sirds Latvijai”, ticēdams tai, un neesot pieradis partijas mainīt. Taču tagad šai partijai īstas potences neredzot. Jo tā daudz solot, bet uz jautājumiem, kur ņems naudu to izpildei, atbildes nav. “Ja man jautā, par kuru partiju pats balsošu, man vēl nav skaidrs,” tā Ozoliņš. Kad sēdē ieradās A. Vērzemnieks, A. Siliņš viņu informēja, ka federācijas valde jau ir lēmusi: pieņemt zināšanai, ka tādos un tādos sarakstos balotējas tādas un tādas personas. Taču paust atbalstu nebūtu loģiski, jo pensionāri ir ar ļoti dažādām politiskām simpātijām.

Imants Burvis runādams par to, ka vajagot mainīt pašu pensiju aprēķināšanas sistēmu, sprieda, ka uzlabojumus var cerēt tikai no lielas partijas, kas būs koalīcijā. Tiem, kam pienāks laiks doties pensijā pēc 20 – 30 gadiem, viss būšot kārtībā, bet tagad, piemēram, cilvēks, kam pensija ir 280 eiro mēnesī, ar katru mēnesī jūtas arvien sliktāk. Cits valdes loceklis bija rēķinājis, ka pat 27,50 eiro – maksimālā summa, kas šogad pensiju indeksācijas rezultātā nāks klāt (cilvēkam, kam indeksēs 382 eiro), nekompensēs dzīves dārdzības pieaugumu, kas rodas elektrības, ūdens, kanalizācijas, gāzes padārdzināšanās dēļ. Un nabadzības risks pensionāru vidū turpinās pieaugt.

I. Burvis izteica pieņēmumu, pēc nākamās Saeimas vēlēšanām varot izveidoties situācija, kurā jāgatavojas ārkārtas vēlēšanām. A. Siliņš piebilda, ka arī viņš neizslēdzot iespēju, ka “pēc gada vai pusotra var būt ārkārtas vēlēšanas”.

Septembrī paredzēto visas Latvijas pensionāru sapulci LPF valde vienojās pārcelt uz novembra beigām vai decembra sākumu, uzaicinot uz to jau jaunievēlētos Saeimas politiķus un cerot no viņiem saņemt publiskus solījumus senioriem svarīgu jautājumu risināšanai.
Jauna Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vēlēšanas paredzētas nākamgad maijā. Līdzšinējais vadītājs A. Siliņš, kurš pēdējos četrus gadus federācijas vadīšanu apvienoja ar deputāta darbu Saeimā, uz manu jautājumu par to, vai viņš kandidēs uz nākamo termiņu, atbildēja, ka tas būs atkarīgs arī no veselības.

Ko pensionāriem partijas sola savās vēlēšanu programmās

1. Latvijas Krievu savienība:
Noteikt ar nodokli neapliekamā minimuma apmēru pensijām minimālās algas līmenī.

2. Jaunā Konservatīvā partija:
Ar IIN neapliekamais minimums algām un pensijām – 500 eiro mēnesī, minimālā pensija – 200 eiro mēnesī jau 2019. gadā.

Reklāma
Reklāma

3. Rīcības partija:
Mēs esam pret pensijas vecuma palielināšanu un diskrimināciju pret pensionāriem. Vecuma pensijas apjomam jābūt, sākot no valstī noteiktās minimālās darba algas un augstāk.

4. Nacionālā apvienība:
Turpināsim palielināt pensiju neapliekamo minimumu.

5. “Progresīvie”:
Veiksim minimālo ienākumu (minimālā pensija, sociālā nodrošinājuma pabalsts, apgādnieka zaudējuma pensija, minimālā alga u. c.) sistēmisku pārskatīšanu, izmantojot faktiskos sociālekonomiskos rādītājus, tostarp, ienākumu viduspunktu valstī.

6. Latvijas centriskā partija:
Ir nepieciešams nodrošināt pabalstus tām ģimenēm, kuru komunālo pakalpojumu maksājumi pārsniedz 1/3 no reālajiem ģimenes ienākumiem.

7. “LSDSP/KDS/GKL”:
Veicot strukturālas pārmaiņas sistēmā, veidot iespējami labāku un efektīvāku veselības aprūpi, pietuvinātu pacienta dzīves vietai, vajadzībām un vēlmēm, sniegt perspektīvu pacientiem un dot iespēju iegādāties lētākus medikamentus.

8. “No sirds Latvijai”:
Atbalstīsim tādu pensiju neaplikšanu ar nodokļiem, kas ir mazākas par minimālo darba algu (šobrīd – 430 eiro). Ar likuma spēku noteiksim, ka otrā līmeņa pensijas uzkrājums ir mantojams.

9. “Saskaņa”:
Iestāsimies par paaudžu solidaritātes elementiem un būtiski palielināsim pensijas.
Indeksēsim pensijas, kompensējot dzīves dārdzības pieaugumu.
Ieviesīsim bezmaksas sabiedrisko starppilsētu transportu pensionāriem un skolēniem līdz 12. klasei.

10. “Attīstībai/Par!”:
Pensijas pieaug stabili un notiek pāreja uz garantētu pamatpensiju. Mūsu plāns – desmit gados divkāršot vidējo pensiju.

11. Latvijas Reģionu apvienība:
Tiesības atraitņiem saņemt 50% no aizgājušā laulātā uzkrātās pensijas ne mazāk kā piecus gadus.
• Pensiju otrā līmeņa mantošana.
• Pensiju neaplikšana ar nodokli līdz minimālās algas apmēram.

12. “Latviešu nacionālisti”:
Minimālā pensija 400 eiro, kas nav apliekama ar nodokli. Maksimālā valsts pensija – 2000 eiro. Pensiju pārmantošana dzīves biedram (pirmajā gadā 100%, turpmāk 50% visu mūžu).

13. “Jaunā Vienotība”:
Palielināt neapliekamo minimumu pensijām, pārrēķināt pabalstus, pensijas cilvēkiem ar invaliditāti.

14. “Par alternatīvu”:
Minimālā vecuma pensija 450 eiro mēnesī ar ikgada indeksāciju.

15. “KPV LV”:
Pensionāriem atcelt NĪN vienīgajam mājoklim, kā arī mainīt pensijas mantošanas un aprēķina principus.

16. Zaļo un zemnieku savienība:
Izstrādāsim pasākumus pakāpeniskai pensijas palielināšanai personām ar lielu darba stāžu.